Laimīgas ģimenes
Jūs zinat mūslaikos daudz tādas patiesi laimīgas ģimenes, kur dzīvo ilgu laiku kopā un viss ir šokolādē? Viens otru mīl arī pēc 10 gadiem, nevs neieredz, kā nepatīkamu pienākumu pildot vai vnk aiz inerces, slinkuma, nezinot, ko darīt, tāpēc paliekot pieraduma pēc iepriekšējā stāvoklī. Es runāju par mūsdienu un vienaudžu ģimenēm, ne vecāku vai vecvecāku ģimenēm. Es baigi pesimistiski skatos uz visu šo padarīšanu. Tās _laimīgās_ ģimenes, ko apkārtējie par laimīgām uzskata, visbiežāk tikai spēj noslēpt un uz ārieni noslēpt savus tarakānus, bet īstenībā pēc laimes tur pat nesmaržo.. Drīzāk pēc labas tēlošanas un liekulības. Vai vispār ilgstošā perspektīvā ir iespējama laimīga ģimenes dzīve vai tas ir tikai mīts? Kas būtu jadara, lai tāda būtu? Varbūt, likvidēt pilnīgi visus noslēpumus laulāto starpā un atklāties pilnībā, nevis kko noklusēt un paturēt pie sevis (tēlot), tad otram nebūs diskomforts un aizdomas, ka otrs kko perina? Nu, tipa, kā bērna attiecībā pret mammu - pilnīga atklātība līdz kaulam .. Jo piekritīsiet, ka nav patīkami visu mūžu dzīvot kopā ar cilvēku, par ko neesi pārliecināts, ko viņš domā ĪSTENĪBĀ?Deisa Citu netīrās veļas grozos līdusi neesmu, bet apkārt ir gana daudz vienaudžu (nu, ok, mazliet vecāku - 10 gadu robežās) ar stiprām ģimenēm (vismaz 10 gadus esot kopā). Tiesa, nezinu nevienu tādu bezbērnu ģimeni.
lasminaxxl
10 gadi kopā - tā jau skaitās stipra ģimene ?? Es tādas ap 30 un + biju iedomājusies.
Te OHO esmu sarakstijusies ar vairākiem stipro " ģimeņu vīriešiem. Sākumā - ´"es te tikai parakstos, uz randiņiem neeju, jo ļooooti mīlu savu sievu ".
Pēc mēneša - " varam tikties uz vienu fikso pusdienlaikā , autiņā uz pakaļejā sēdekļa? Man laicīgi jābūt mājās , es neko lieku, jo tik ļooti mīlu savu sieviņu " !!!!!!!!
Lai cik ļoti mīl savu sievu, tik stipra ģimene, bet redzu viņus te vēl aizvien !!!
Freja4 Ja godīgi, tie tarkāni ir arī laimīgās ģimenēs, bet viņus reti var redzēt, jo ātri tiek apslāpēti...cilvēks ir un paliek cilvēks.
limonija Nu - zinu tādus - 30+ gadniekus ar laimīgām ģimenēm. Un tad? kas Tev no tā? Kā tai anekdotē par apmaldīšanos mežā - kliedzu, varbūt kāds dzirdēs...Lācis - nu, izdzirdēju...Vai labāk palika?:D
Torpedo lasminaxxl ,nu, varbūt, tas vīrietis tiešām mīl sievu un bērnus, bet to fikso sexu uzskata tikai par mazu nevainīgu piedzīvojumu, tipa, hobijs, kā pastmarku krāšana vai makšķerēšana? Ehh, jums sievietēm mūs, vīriešus, nesaprast. Jums liekas, ka vīrietis lūr uz plikām babenēm ekrānā, tad noteikti jūs vairs nemīl :D Bet vīriešiem sex ir tikai medības, bez jūtām pret nomedāmo objektu. Sevietēm gan tas parasti saistās ar iemīlēsanos obkektā, tāpēc tā ir vīra krāpšana
AliseX Maz tadu zinu,bet ir
adamsone
Zinu, manai klasesbiedrenei ir tāda. Cik no malas var spriest, izskatās, ka mīl un ciena viens otru un neko netēlo. Kāpēc gan tas būtu jādara, pieslīpējušies, kļuvuši līdzīgi viens otram, māja, bērni, kopīgi hobiji utt. Kopā 25 gadus. Dažiem kolēģiem arī līdzīgi. Bet populāra tāda parādība gan pašlaik nav, tas tiesa.
Domāju, ka viņi atklājas pilnībā, laika gaitā, pārvar domstarpības un problēmas, īsi sakot , zin, ko grib, nestrebj karstu un iziet uz saprātīgiem kompromisiem.
Mūsu vecumā kaut kas tāds nav iespējams, vilciens aizgājis, tā sakot, bet kāpēc nevar būt normālas, sirsnīgas un saprāta robežās atklātas attiecības - tā ir katra paša problēma.
Visus tarakānus brīvgaitā nedrīkst palaist....
Lucy Netikai 10gadi,20,30,pat 40gadi ir kopā,ja kāds arī tēlo,tā viņu darīšana.Manā redzes lokā tieši mani vienaudži dzīvo un nešķirās.
lasminaxxl
Ja vīrietis tiešām mīl savu sievu un bērnus , tad viņš to fikso sex vispār neiedomāsies !!!
Un neviens mani nepārliecinās par pretējo !!!
Torpēdi - mans vīrs arī domāja līdzīgi tev, arī nesaprata ,kas slikts viņa " nevainīgajos piedzīvojumos" !! Tagad domas mainijis, bet ir par vēlu !!!! Es neesmu mainijusi !!!!
iga Mēs varam spriest tikai paši par sevi...Kā dzīvo citi-tikai pēc tā,ko redzam un dzirdam,pēc tam interpretējam pa savam.
kokote
Nevajag kultivēt mītu par "laimi"- tur gara saruna (kurš var definēt "laimi", ne velti saka, ka laimē katrs citādāks, tikai nelaime visiem vienāda).
Zinu tādas "laimīgās" ģimenes - draudzenei pat- tas nenozīmē, ka viņiem bez problēmām, bet ģimenes kopā būšana ir nevis kaut kādā abstraktā glancētu žurnālu stila "laimē", bet tajā, kā tiek risinātas problēmas, sadzīvošanas prasmē varbūt arī slēpjas tā "laime". Zinu arī vairākas relatīvi jaunas ģimenes, kur "redzu", ka būs "ilgi un laimīgi", jo emocionālais ir racionāli dalīts ar pragmātisko.
slieks Viena draudzene Vācijā, 3 draudznes Latvijā - visām stabilas, normālas ģimenes. Cilvēkiem ap 60. Neviens pāris nav pa šo laiku šķīries. Ja problēmas, tad tikai sadzīviska rakstura (un kam tad to nav). Un zinu arī vienu bezbērnu pāri - abi jau pensijā, mūžu nodzīvojuši kā cimds ar roku. Vai kāds to par kādu īpašu lielu laimu uzskata -nezinu, drīzāk par dzīves normalitāti.
Riekstkode Par tādiem pāriem ir jāpriecājas......
Samila Godīgi? Laimīgu ir vairāk nekā nelaimīgu, vismaz cik man zināms :) Tikai nezinu, vai tas Tevi iepriecinās...
preilene Ko Tev nozīmē „dzīvot šokolādē”? Vai tas nozīmē – nepārtraukti skatīties vienam uz otru un smaidīt, sūtīt miljoniem sms dienā par savām jūtām, staigāt visur kopā, mīļi sadodoties rociņās? Manuprāt, pat pēc 10 gadu kopdzīves šādi vairs nav un tas ir normāli. Bet zinu kādu pāri nedaudz virs 30, kuri jau vairāk kā 10 gadus ir kopā un viņiem ir labi. Ir bijuši pacēlumi un kritumi viņu attiecībās, ir daži noslēpumi un strīdi, bet viņiem kopā ir labi un labi ir arī katram par sevi. Manuprāt, tieši tur ir tas noslēpums – ir jāspēj saglabāt kaut kas, kas ir tikai Tavs un jārespektē tas, ka arī otram ir kaut kas tikai savs. Un ir jābūt viegli dzīvot ar to otru cilvēku, neko lieki nesarežģījot. Par pilnīgu atklātību runājot – tā nekam neder, vajag būt kādam neizdibinātam noslēpumam.
Ananda_A Par to domāšanu; es gan nevēlos dzirdēt visu musoru, ko katrs savā galvā perina. Savai mammai burtiski lūdzos, lai to visu, ko man stāstījusi 101 x, 102. reizē patur pie sevis. Maz ir tādu cilvēku, kuru domas ienes citu cilvēku dzīvē kaut ko labu. Šeit arī ne reizi vien izskanējusi doma; viņš(viņa) patika līdz brīdim, kamēr nevēra muti vaļā. Pēc tās lielās atklātības, saķer galvu un mūk. Tā pataloģiskā vajadzība visus pelt un sevi celt - 100 gadus nevēlos to dzirdēt. Tāpat par vīrieša visām bijušajām; es to uzklausītu tik tad, ja man par to maksātu. Saprotu, cilvēkam patīkami atcerēties, kā viss bija tā un šitā...cik viņš kruts un šīs cik stulbas:DDD Šādam grēksūdzēm domāti psihoterapeiti un garīdznieki, kāpēc to uzkraut partnerim?
jadore
Laimīga ģimene. Kas būtu jādara, lai tāda būtu?
Manuprāt formula bez gala vienkārša, jāsaprot, jāpieņem un jāmīl otrs cilvēks, tāds, kāds viņš ir. Un jābut kopīgām ienteresēm. Domāju, ka var arī realizēt dzīvē, ja ir kopīgas intereses un, ja ir vēlēšanās ABIEM.
Ananda_A Kas attiecas uz veiksmīgu laulību, ne jau muldēšana un visa skalošana; drīzāk klusēšana un otra cienīšana padara laulību izturīgu.
ne_meklejumos Nezinu, vai ir kādam tādas spējas spriest, cik kura ģimene laimīga vai nelaimīga. Katrai ģimenei savs laimes modelis, ārpasaule redz tikai čaulu, kodols saudzējams un citiem apslēpts.
planerdelta Lai buutu pavisam droshs, teikshu, ka zinu vienu taadu gjimeni. Vinji gan nav latvieshi, bet tas jau jautaajumu nemaina. Abi ir kopaa 15 gadus, ir 4 beerni. Shad un tad padomaaju, kaa vinji visu veidoja, ka tieshaam dziivo tik labi gan kaa paaris, gan sabiedrisko un karjeras dziivi. Super.
planerdelta Palasot komentaarus, veelos piebilst, ka runaaju par gjimeni-paari, kuriem tieshaam viss ir "sjokolaadee", kaisli ieskaitot. Taadus, kuri ir kopaa 10 un... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 44) | nākamās >> |
