Problemas ar vecākiem

adamsone  Nepārspīlē, selnij. Mana māte ir mundra vecenīte, mēs komunicējam reizi pāris gados, pa telefonu, kādas 2,5 minūtes un man ir sajūta, ka tas ir tiešais kontakts ar Viņpasauli. Ja viņa nomirs (nomirs, protams, kkad), tad vnk būs iestājusies tā lietu kārtība, kādai tai ir jābūt un kāda tā pēc būtības ir. Dzīvs ķermenis nenozīmē dzīvu cilvēku. Nav jēgas pedalēt emocijas un iztēloties to, kas nav bijis un pat nav bijis iespējams.
Ko var izrunāt?

inaralaima  Ļoti daudziem pēc 80.gadiem iestājas vecuma marasms.Piemēram,mana māte nepārtraukti izdomā notikumus,kuri nekad nav notikuši,pati raud, mokās,visur vaino mani.Pašlaik mums pilnīgs atsaluma periods,jo nejūtos vainīga visā tajā,kur viņa mani vaino.

marselis  adamsone (2015-03-20 12:43) -,pasaule notiek" dazadi",nenemsu spriest ,ka vairak-,laba vai slikta....
neapstridu visu komentaru patiesigumu,katram sava dzive,pieredze,redzejums.
Ja runat kopsavilkuma,tad no ka mums macities -,no slikta,nepareiza,sagrozita,kludaina
vai speku gut laba,skaista,veiksmiga(un uz to sevi tendet)?????
parak daudz cilveki uzmanibu velti sliktam, klustot par cikstuliem-,problemu puzniem(savu speku atdodod negaciju masu medijiem,sadzivei-rupes,sevis saustisana,nemitigai steigai)!

dogville (2015-03-20 12:35)-, esi jauka , meita tev superiga,nevajag sasteigt spriedumos,ja kas kadreiz nav sanacis,tad prieksdienas viss sanaks,ja kur nacies ciest-,tad nez vai vari teikt,ka tev tas tikai sliktuma gajis.....varbut preteji,devis tev jaunu skatijumu,jaunu speku?
(ne mirkli nesaubos,ka tavi vecaki par tevi atdotu savu dzivibu)

lai ka,ja mes sevi veiksmigi pozicionejam-,tad viss dzive atkarigs no mums pasiem,.....izveleties kur dzivot,ar ko dzivot,ka attiekties pret arejiem apstakliem,darba kolegiem,garamgajejiem,viru,sievu,vecakiem,berniem.. utt.,musu piemers ir musu seja,kas paversta uz arpasauli,musu acis stasta -,par musu vecvecmaminu,mati,tevu.berniem....

Vissmalkaka lieta ,musu nespeja pasiem sevi mainities,laut iespeju sev jaunam izvelem,notikumiem,noturet uzmaniba uz prioritati,saredzet sevi tas miljards iespejas,but labiem apkartejiem,tatad ari sev.....,

VecmeitaARrunci  ja Tu dziivo kopaa ar vecaakiem un esi daleeji vai pilniigi no viniem atkariiga,tad ir jaapienem vecaaku noteikumi-patiik vai nepatiik.ja kas nepatiik-luudzu,iree vai nopeerc citu dziivokli un dziivo,kaa veelies un vareesi uzklausiit savus vecaakus cik vien reti var.bet taa-taa ir vecaaku dziives vieta un ne tu vinus paartaisiisi.

Aija_66  Jauki, ja padsmitnieku gados izdodas iestāties par savu pasaules taisnību un psiholoģiski atdalīties no vecākiem. Jaunības maksimālismam ir liela enerģija. 30 gadu vecumā būt skolojama bērna lomā un dzīvot kopā ar vecākiem - katrai pusei savs ieguvums, bet ar katru dienu no šīs situācijas kļūst grūtāk izkāpt un tā kļūst tikai nomācošāka.

Par nobriedušu cilvēku mēs kļūstam, kad spējam ar pateicību pieņemt savus vecākus (ar visiem viņu trūkumiem), jo vecāki mums ir devuši iespēju dzīvot šajā pasaulē.

adamsone  Dzīve ir atvērta sistēma, kur viss mijiedarbojas ar visu un rūpīgi ir jāizvērtē, kur un kas ir atkarīgs no mums un kas nav. Neoliberālisma kontekstā apstākļu nozīmi mēdz nenovērtēt jeb īsi sakot, ja sāksies karš, tad mūsu izvēles ierobežosies dramatiskā veidā.
Ir samērā muļķīgi ignorēt negatīvos aspektus dzīvē, izdomājot, ka tagad nu mācīsies no visa labā, skaistā un viss tā nu būs labi un skaisti. Varbūt būs, varbūt nebūs.Ja cilvēks nav mentāli miris, tad viņš mainās, grib to vai negrib un nav daudz pūļu jāpieliek, lai saprastu, kādā virzienā tās izmaiņas notiek un vai pats tās uzskata par sev labu esam vai neuzskata. Un vispār - ja viss ir puslīdz normāli, pēc izjūtām, tad var vnk dzīvot, ļauties dzīvei, darboties, pie normāliem apstākļiem arī viss vēlamais notiek, tā vai drusku citādāk, agrāk vai vēlāk, to rāda pieredze...

raima  Kā maizi ēd- tā dziesmu dziedi jebšu kā mājā dzīvo- tā noteikumus, uzskatus respektē.

Nevajag stāstīt par apstākļiem, meklē risinājumu, lai vari dzīvot savu dzīvi, jo gadiem ejot būs vēl lielāki brīnumi...

bubucis_agucis10  Vai vecākiem IR jāiejaucas pieaugušu bērnu dzīvēs,ja viņi redz,ka tiek pieļauta rupja kļūda viņu savstarpējās attiecībās?
Es teiktu, ka jā. eksistē visparastākā cilvēciskā nesaderība.Varbūt, ka nekā tur tāda nav. Vienkārši katram savs redzējums par dzīvi un lietu kārtību. Ne pareizs, ne nepareizs, bet kaut kāds katram savs.
Tikai nosauktu to nevis par iejaukšanos, bet samierināšanu.
It īpaši, ja sāpināti ir visi - bērni, vecāki.
It īpaši, ja kāds no bērniem ir izteicis vēlmi pēc salabšanas.
Vispār jau bēdīgi, ka tā izveidojušās attiecības:( Ir skaidrs, ka šāds konflikts nav noticis vienā dienā. Jautājums, kas tam visam ir par pamatu
vecāki mums ir tikai vieni,.un tikai paši pirms nācām šajā pasaulē viņus izvēlējāmies,.

jadore  Ne vienmēr ir iespējams izrunāt, bet savu viedokli der darīt zināmu vecākiem, lai nav lieku cerību. Nav paskaidrots, kas tie par apstākļiem, kādēļ nevar dzīvot citur, bet izskatās pēc atrunāšanās, jo vienmēr var izvēlēties iet savu ceļu, un apstākļus pakārtot savām vajadzībām, ne otrādi.

slaida  ja jau tik loti viss pieriebies un nevar sadzivot ar vecakiem,ir jaiet projam.

Ananda_A  Lai ko mēs ieteiktu, Eiropa(TU)mūs nesapratīs...

melnss  Es ļoti daudz ko būtu gatavs ziedot lai tikai vienu dienu man viņi abi būtu!

regina_dei_diamanti  A es adamsonei piekrītu....
Var gadīties, ka sabiedrības acīs tas vecāks ir ideāls - bērnu uztur, naudu krāj, studijas apmaksā, pašam sazinkādas izglītības, nedzer, nesmēķē, un vispār ir sabiedrības dvēsele. Bet raksturā tik riebīgs, ka normāls cilvēks, ieskaitot paša bērnu, nu nevar ar viņu sadzīvot. Nu nevar un viss. Autorei iesaku rast iespēju izvākties no vecāku mājām, citu variantu te nav. Vai nu izvācies, vai nečīksti. Un risinājumu var atrast vienmēr, galu galā aizbraukt uz Angliju sēnes lasīt, ja citādi nu nekādi nevar.

neratni_stasti  Autore, Tev anketā rakstīts "Latvija" un nav skaidrs, vai dzīvo mazā miestā vai pilsētā, un no tā tomēr ieteikums varētu mainīties. Mans pilsētnieces skatījums un pieredze (!) rāda, ka ceļš ir tikai viens - mukt prom no vecāku mājas un kaut vai dzīvot no maizes un ūdens, bet īrēt savu mājokli. Ja tas, Tavuprāt, nav iespējams, tad arī cepties par vecākiem principā jābeidz, jāpieņem liktenis, kāds nu tas ir, un jādzīvo. Nē, nu var jau atrasties dažādi "radoši" ieteikumi, bet nu tos domā katrs pats.

Lallaa  ak man dieninj... tev ir miljotais????? metat kaulus kopaa un prom no vecaakiem...

fargo  bet vai tu varētu pastāsīt, kādā konkrēji jomā tavi vecāki ir debīli savā viedoklī, kurš ir aplams?

Sermule  Mīli savus vecākus, priecājies, ka viņi tev vēl ir, pieņem viņus...nav saprotams kāpēc tev jāstrīdas ar vecākiem...apciemo biežāk, ieklausies, analizē...

Ladybug123  Reizēm tā domājam , ka vecāki neko nesaprot....Tā vienkārši ir cita paaudze....un lai vai kā, arī man nepatika, ka māte mani nevēlējās atlaist no "nabassaites", tad "šīsdienas acīm" skatoties , saprotu, ka daudzas lietas mēs vienkārši negribam redzēt vai atzīt patiesību, kas tomēr no malas izskatās savādāk....ikviens vecāks vēlas savus bērnus pasargāt. Tiešām priecājies, ka Tavi vecāki dzīvi, novērtē to un uzklausi...nav neatrisināmu problēmu....

selnija_  Ai, adamsone,ko tad es pārspīlēju? Katram sava pieredze ar vecākiem un ne jau visu dzīves stāstu tagad publiski stāstīšu, tikai tiešām kā iepriekš komentā vienā teikts daudz atdotu, lai viņi vēl būtu/manā gadījumā tēvs/ un būtu veseli, cik nu var 70+ gados.

edora  ...un ko tad, mincīt, tavi sencīši nesaprot? Ja tu runā par stagnātu audzināšanu, tad man ir aizdomas, ka jums nesapas morālās kategorijas... i, kam tev viņus vairs audzināt? Ņem savu mīļoto, īrējat savu kaktu un priecājieties par savu taisnību... :)

tiu Ja nav iespējas iet prom, tad esi idiņs te pēc padoma taujādams.
Nav citu variantu. Dzīvo pats vai neņerksti! nākamās atbildes