Dzīves nasta un mūsu attiecības ar to...
Pie kuriem piederat, pie tiem, kam citi uztic savu nastu, vai pie tiem, kas cenšas kādam savējo piespēlēt? Te daži gaužas par vecumu, citi par valdību un ekonomiku. Vieni par sievietēm, citi par vīriešiem. Cik ir tādu, kas var roku uz sirds uzlikuši teikt, es gaudoju, gaudoju, gaudoju un piegaudoju sev milzīgu veiksmi? Reizēm domāju, kā vēl mūs vajadzētu žmiegt, lai beidzot tā īstam pamostos un uzņemtos atbildību par savu dzīvi? Nez ko vajadzētu tādu izdarīt, lai pārstātu citus kritizēt un ķertos pats pie sevis izglītošanas? Ko a?scheriff Atslēgt internetu.
Luusila
Da kam manas nastas interesē... un arī man neinteresē citu ķēpas, tak nē,- nāk un stāsta stundām. Klausos un domāju: kāds gan tu esi muļķis, ko gan citu tu vari gribēt ar tādu domāšanu,...bet tai pašā laikā līdzjūtīgi klanu galvu. Drīz laikam ieviesīšu maksu par uzklausīšanu. :)
Tas tad laikam arī ir tas, ko vajadzētu visiem uzklausītājiem izdarīt. :)
velies
Pa lielam, problēma ir netikai katrā atsevišķi, bet arī vidē, kurā atrodamies. Izbraucot, meklējot darbu, dzīvesvietu, strādājot un dzīvojot ārpus latvijas, žēlošanos, čīkstēšanu, citu zākāšanu utt.......nedzirdēsi arī no tiem, kas bez darba sēž vai grūtībās nonākuši. Atbildības sajūta ir manāmi augstāka katram par savu nākotni, arī zagšana un krāpšana ir krietni zemākā līmenī, jo labklājības līmenis ir augstāks.
Atgriežoties šeit, saproti, ka viss pa vecam, nekas pa lielam nemainās, katrs vārās savā sulā un krāpšanās, zagšana tāpat iet uz Urrā!!! Tāda nu šeit izveidojusies sistēma un grozi kā gribi, tiem kas pie teikšanas, tas ir izdevīgi!!!
VecmeitaARrunci Tas ko a? un teemas vispaarinaasana atsit jebkuru veelmi izteikties.
Nensi10
Savas nastas nesu pati un lieliski tieku galā. Citu - nastas varu uzklausīt, ja varu dot padomu - došu, ja spēju palīdzēt - palīdzu, ja vien cilvēks nav nekaunīgs izmantotājs.
Neciešu - ņaudētājus un nespējīgus vaidētājus, kuriem visi slikti un visi vainīgi, pie viņu nelaimēm. Tie ir tādi enerģētiskie vampīri, ka šausmas , tālāk no - tādiem!
Neliekuļošu un neglaimošu. Lietas saucu - īstajos vārdos un vispār, ar mani ir tā, ka - kur uzkāpsi tur arī - nokāpsi.
Lucy
Nezinu,bet es domāju dzīvi vajag dzīvot viegli un bez kaut kādiem tur rāmjiem.
Nekad negaudoju,negaužos,ka man slikti,vnk dzīvoju nost un miers,ir vnk periodi-grūti kuriem jātiek pāri:(( man pašlaik tāds sēru laiks,skumji:(
Nasta,nu pamanam dzīves biedrs nasta nevarbūt,vienīgi ja tas ir klļuvis par dārzeni,tad gan nasta,arī tad jāpielāgojās tam laikam,mirklim,tada karma laikam...
rothmens Es laikam piederu pie tiem cilvekiem kas var stundam ilgi klausities citu vavulosana, bet ar savam problemam nevienam neuzbazos. Man vispar nepatik dalities ar savam likstam. Esmu redzejis daudz ko tadu ko lielaka dala publikas nekad ari neredzes, tapec vienkarsa cikstesana par savam problemam ir tikai ziedini
Sakta Man nav nekādu attiecību ar dzīves nastu! Ja man ir attiecības, tad ar dzīviem cilvēkiem! :D
Torpedo Es par to, ka vajag visas savas dzīves nastas pārkraut uz citiem, lai pašam vieglāk. Nu, tas tak elementāri un loģiski
iga
Ciest nevaru tos čīkstētājus "po žizņi".Parasti jau tie ir cilvēki, kuriem nemaz slikti dzīvē neklājas,bet čīkst,sak,lai nav par ko apskaust, vai arī tie,kuri tiešām vēlas,lai viņu problēmas atrisina kāds cits.
Tiem,kam dzīvē patiesi smagi klājies,par to nekad nečīkst...
kvarts pats nečīkstu un vēl vairāk neciešu čīkstuļus... ja nevari mainīt apstākļus maini attieksmi pret tiem...
AivarsN Kāpēc gan citiem sagādāt to prieku,uzzināt par manām neveiksmēm? Bet norādīt uz citu negodīgu rīcību,kas nodara kaitējumu sabiedrībai,manuprāt,ir normāli. Tieši ļautiņu vienaldzīgā attieksme stimulē visas tās nebūšanas,ar kurām jāsaskaras ik uz soļa.
Samila
Interesanti, kā var savu "dzīves nastu" uzkraut citam? Tas tak nav nekāds iepirkumu maisiņš - gribu nesu mājā, gribu nenesu... Kas katram dots, ar to jādzīvo... kādam, protams, reizēm rodas ilūzija par to, ka pats visu regulē.
Citu kritizēšanai visai maz sakara ar dzīves nastas nešanu. Tie, kas kritizē citus, parasti ir neapmierināti paši ar savu dzīvi. Kā uzlabot savas dzīves kvalitāti? Jālasa grāmatas...
karstaispukis Man savulaik nacas uzklausit,svesu sievu noslepumus,ko pat ka vinas sacija vinu viri nezinaja.Godigi sakot nesapratu kapec vinas to krava virsu pirmo reiz sastaptam svesam cilvekam.bet visa kopuma jo mazak domasi par problemam un retsk tas pieminesi,vis nokartojas atrak neka var iedomaties,jo ja dzive rada problemas vina ari piedava to risinajumus tik jamak saskatit,sja musu dzives steiga.Tas ir parbaudits.
furnitura Čīkstu un gaudoju, izlādējos emocionāli un tad vieglāk paliek. Visvairāk riebj tie, kas manos grūtajos brīžos pazūd un negrib klausīties, bēdīgi, ka tādi ir draugi tā saucamie un citi it kā draudzīgi cilvēki - kā otram slikti, tā tiec nu vien pats galā. Bet tik daudzreiz vajag, lai palīdzētu, kaut vai morāli atbalstītu, bet nē, vēl apsmej, ka esi vājš, ka nezko iedomājies no sevis, ka jau sen vajadzēja ķepiņas gaisā pacelt un samierināties ar visu. Protams, kad ir pavisam slikti, tad cilvēks dara, nevis domā par dzīves jēgu. Bet vai tas ir labi? Tas nozīmē tikai to, ka cilvēks ir izmisumā, pie kam tādā, ka arī pāri līķiem pārkāps.
Piparkuka Nav nekāda "nasta", ir Dzīve! Kādu to veido, tāda ir.... No vecākiem, no gēniem, no bērnības līdz tagadnei un tupmāk.
JurisK Savu nastu vai vezumu tu esi uzkraavis pats - velc un priecaajies, ka ir ko vilkt!:)
mieru_tikai_mieru Atceros vienu tādu gadījumu, kas "piegaudoju" sev veiksmi. Tas bija pavisam nesen. Kāda radiniece regulāri mēdz sūdzēties par savām kaitēm. Sākumā likās, nu, izrunāsies cilvēks, un mainīsim tēmu, bet viņa kaut kā mācēja ieiet azartā un, jo ilgāk čīkstēja, jo kaitinošāk. Tad nu pirms Lieldienām man zvana viņa, bet es, maita, tā vietā, lai sāktu klausīties, kāda šobrīd ir viņas draņķīgā situācija, uzreiz sāku čīkstēt par savējo. Detalizēti aprakstot, kurā brīdī, kuras ķermeņa daļas, ar kādu intensitāti un cik ilgi ir sāpējušas. Viņa nolika klausuli! Tā bija īsākā un patīkamākā telefona saruna ar mūžīgi neapmierināto radinieci!
Ananda_A
mieru_tikai_mieru (2015-04-09 06:43) viedoklis(c) Tev paveicās! Laikam viņa kaut ko saprata!
Nu re, mēs esam noskaidrojuši pāri, kas varētu viens otru dziedināt, dziedot gaudu dziesmas duetā. Tie ir Torpēdo un furnitūra. Atliek sameklēt kādu talantīgu savedēju un būs mums savas suitu sievu dziesmu vilcējas ē, ē, ē....
marselis
dzives pieredze musu bagatiba ("mani gadi,mana bagatiba")
vilciena ,kura krava sabalanseta (pratigi izvietota, neripinas ,sasainota un nostiprinats)-,var uznemt lielu atrumu nesasveroties virazas
mes sad tad kaut ko saucam par bagazu,nastu,smagumu (fizikali-reflektivo,emocionali-jutigo ,pieredzi)
kadel tik noraidosi un negativi?
ja to sakarto,sakompone,
vienmer pa rokai atrodas lielisks instrumentarijs
-,zini kur kurpes ,sporta soma,zagis,naglas-,nav jastreso,jamekle,nav uz veikalu (prasiba dzivei) jaiet pec atkartota pirkuma
dalities?
dosana jauka, ir jadalas
diemzel sad tad oponents to uztver ar saskabusu seju,
redzams cerejis sanemt ko citu-,"garsigaku"?
tur paradas izteikums-,uzkraut!
ps. ....,briziem "sanemejs" pat isti nezin kas tam "vajadzigs"
jauki, kad "devejs" to kadreiz iedevis
atliek tikai pameklet to sava iepriekseja nemuma ,
pielietot pec butibas!
regina_dei_diamanti Kāpēc vispār jārada sev dzīves nastas? Es savu dzīvi esmu iekārtojusi tā, ka man nav dzīves nastu - nav man ne kredītu, ne negribētu bērnu. Neveiksmes?... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 26) | nākamās >> |
