Jautājums seniem cilvēkiem

.. tiem, kam bērnība un jaunība pagāja zociālismā. Kurā gadā PSRS laikā jūs sapratāt, ka vairs negribat celt ne zociālismu, ne komunismu, bet gan gribat kapitālismu, t.i, strādāt privātajam, nevis valstij? Es kkā vienmēr esmu bijis opozīcijā: atceros, ka skolas laikā visi puikas klasē pilnīgā nopietnībā slimoja par PSRS hokeja izlasi un dikti lepojās ar tās uzvarām. Kad es pateicu, ka es slimoju vienmēr PSRS sportā, tad uz mani skatījās lielām acēm un sauca par nodevēju. Tagad viņi ir lielākie ausēklīši .. :)

limonija  Sociālisma laikos, stāvot rindās katru dienu pēc visām pirmās nepieciešamības precēm, bija daudz laika izdomāt, vai gribu šitā visu mūžu vai negribu:D

Piparkuka  Nekad!! Neko tādu neesmu sapratusi vai domājusi.
Vienīgais mīnuss, tikai vienīgais- ka nevarēja ceļot!
Viss cits bija patiešām labi.
Ļoti!

Piparkuka  P.S. Visi fanoja par ārzemju žurnāliem, platēm, Amerikas radio utt., taču- viss ir labi, kas notiek un tad bija labi!:))

Hustler_  Dai ģesjaķ kopejek. Sirojošos krievulēnu barus ļoti labi atceros. Atceros,ka nezinot krievu valodu veikalā arī neko varēja nenopirkt. Atceros kā poliklīnikā pie ādas ārsta piereģistrējos tikai tad,kad atnaca viens latviešu vīrs,kurš reģistratorei spēja iztulkot to,ko es vēlos. Atceros veterānus,kuri grāmatiņu vicinādami līda priekšā trīs cilvēku rindai. Mi že vas osvoboģiļi!!!
Kāda vēl fanošana par PSRS pēc šitā visa?

bitite27  Es ļoti labi atceros 60mitos gadus-nu nekāda saules zeme nebija! Par pilsētu nezinu-laukos strādāja un neko nenopelnīja.Manai tantei pensija bija 5 rbļ.Neviens paciņas ar pārtiku nedalīja-ja negribēji vai nevarēji strādāt,varēji mirt nost-neviens par to īpaši nesatraucās.Atļāva turēt vienu govi(arī daudz bērnu ģ.-10.cilvēki) un kaut kādu,nelielu(precīzi nepateikšu) zemes gabalu atļāva apstrādāt,lai audzētu kartupeli,kas bija ikdienas pārtikā.
75-80 jau bija puslīdz normāli.

furnitura  Lai nu kāds tas kapitālisms, bet šodien es varu nopirkt visvisādu ēdamo, un ja nepatīk širprotreb varu kā PSRS laikos pati cept maizītes no lauku produktiem. Toreiz atceros - mammas mokas stāvot garajās rindās, blatojoties lai vistu dabūtu, pārtikas talonus, pretīgās margarīnkrēma tortes, nebaudāmās ēdnīcas kotletes utt. Šodien mēs dzīvojam kā paradīzē.

Nemaz neruņajot, ka varam izteikt visu, kas uz sirds internetā. Ceļot, kur aces rāda, ģērbt mugurā ko gribas un krāsot matus kādā krāsā gribas.

Protams, žēl par sagrauto rūpniecība, iestrādēm, bet pie tā jau mēs paši - auseklīši vien esam vainīgi.

Žēl arī, ka liela daļa neko vairāk par ikdienas vajadzībām atļauties nevar, lai nopirktu māju vai dzīvlkoi ir jau jādodas labākas algas meklējumos. Tas žēl. Bet es domāju, ka cilvēki nāks pie prāta un tas noregulēsies, arī mums būs labākas sociālās garantijas un lielākas algas - nu atceramies tak 90.tos - sociālo garantiju nebija vispār! Un algas bija vēl mazākas salīdzinot ar ārzemēm.

raima  PSRS laikā neko nesapratu, tikai, būdama slinka, nolēmu, ka vēsturniece nebūšu- nez kāpēc šķita, ka vēstures interpretācija varētu mainīties.
Neviens mani nespieda ne būt oktobrēnam, ne pionierei, ne komjaunietei. Tas šķita pats par sevi saprotams.
Kamēr manam tētim bija normāla veselība- padomju varu neieredzēja, kad nopietni, ilgstoši saslima- naids vairs nebija manāms. Laikam jau tā padomju medicīnas sistēma bija tīri jēdzīga- visiem pieejama, tētis dzimis 1932.g., turīgu Zemgales saimnieku vecākais dēls- tātad bija apjausma kā notika pirms padomju laikiem.
Vēl pozitīvais- vasaras brīvlaikos bērniem bija mēnesis jāstrādā, varēja arī nedaudz nopelnīt, zināja, kā rodas pārtika utt.
Vot nesaprotu- kā tik ļoti varēja paveikties tiem, kas teic, ka padomju laikā esot protestējuši pret esošo varu. Nu nedrīkstēja lieku runāt, ja nevēlējās pabojāt nākotnes perspektīvas, nonākt traķenē vai doties tālā tālā ekskursijā uz ZA. Nu nebija vārda brīvība, bet tas attīstīja spēju izteikties līdzībās, zemtekstos.
Un, cik man zināms, padomju laikā homoseksuāļi nerīkoja reklāmas pasākumus savai orientācijai- arī būtu nodrošināta vieta slēgta tipa slimnīcā.

Samila  Neko sliktu par sociālismu nevaru teikt. Man bērnība un skolas gadi pagāja sociālismā, laimīgi ;) par kapitālismu pat nenojautu, gluži tāpat kā par deportācijām un Latvijas virsnieku apšaušanu.

Tagad ir tāpat kā bija toreiz, nedaudz pamainījušies spēlētāji un spēles noteikumi, bet problēmas tādas pašas. Toreiz jaunām meitenēm nebija ko vilkt mugurā, jo veikali bija tukši, nācās mācīties šūt un adīt, lai smuki izskatītos un šuva arī. Visu kaut ko izdomāja, radoši. Tagad arī - nav ko vilkt, veikali pilni, bet nav naudas par ko nopirkt. Vai šuj nezinu...

Bet labi, ka nešauj un neizsūta. Es tikai šodien tā padomāju, kas būtu tajos gados, ja 18.novembrī kāds ar sakanbaltsarkano karogu gar Mildu pastaigātu... Šodien ar Georga lentītēm un Krievijas karogiem skaitās normāli staigāt pa viskautkurieni. Nē, tas nav normāli.

JurisK  Mana beerniiba, jauniiba un lielaakaa dalja muuzha(liidz 40 gadiem) pagaaja t.s. sociaalismaa. Ar kapitaalismu varu saliidzinaat kopsh 1966. gada, kad pirmo reizi biju Zviedrijaa, peec tam daudz kur veel. Jaateic, ka tai laikaa atpaliciibas, saliidzinot ar aarzemeem, nebija. Taa saakaas kaut kur peec 1970.gada - Savieniibaa viss palika uz vietas, aarzemes aizgaaja taalu priekshaa. Lielaakais + bija stabilitaate - nevareeja palikt pilniibaa bez darba un dziivoklja. Lielaakais miinuss - krievu uzmaaciiba ar savu ´´internacionaalismu´´ un latvieshu valodas izspieshanu. Jau kaut kur no Hrushchova laiku beigaam neviens daudz-maz nopietni domaajoshs cilveeks nenjeema par pilnu ´´rukovogjashchuju rolj komunisticheskoj partii´´. Buut partijniekam vienkaarshi bija izdeviigi, iespeejams, ka pieljaavu fataalu kljuudu un komunistos neiestaajos tomeer. Klaju protesteetaaju arii bija ljooti maz. Visi bija iemaaciijushies dubultu moraali. Bija daudz labu lietu - izgliitiiba, mediciina par velti, dziivoklju iire nemanaama, nodoklji faktiski kapeikas. Gariigaa dziive - literatuura, maaksla, teaatris - vismaz Latvijaa kopsh kaut kaadiem 70-tajiem gadiem bija kaa svaigs gaiss sasmakushaa istabaa. Ne velti pirmaas runas par neatkariibu uzsaaka radosho profesiju paarstaavji. Ja kas - Raimonds Pauls ar savu dziesmu tekstu autoriem izglaaba un nostiprinaaja latvietiibu, vismaz taa ir mana cieshaa paarlieciiba. Bet taa - sisteema bija reti stulba, kaut arii esmu paarliecinaats socikjis 3. paaudzee. Bet, kaa teica apm. 1960.gadaa manas dzimtas pirmais socikjis - ne par shaadu sabiedriibu mees ciinijaamies! Ja kas - Neatkariibas ciinju daliibnieks, nomests no augsta amata Valmieras pashvaldiibaa peec kara, jo atteicaas izstaaties no Sociaaldemokraatiskaas partijas un staaties komunistos. Nekad negribeetu atpakalj kaut ko liidziigu padomijas sociaalismam - tagad ir sarezhgjiitaak dziivot, bet viss notiek logjiski. Ne viss ir pareiz

JurisK  Par daudz sadrikjeeju!:) Beigaas bija - ne viss ir pareizi, taapeec mums, socikjiem, ir vieta arii kapitaalismaa.

jozolsen  PSRS visi dzīvoja nabadzīgi un vēl nabadzīgāk..To pat šodienā grūti saprast..Nabadzības pēckara periods turpinājāsvisus 50 gadus.Nu nekādi nevarēja salīdzināt ar pēckara VFR,Angliju,Fraciju..Jēdziens labklājība nebija..Kurš iztika,labāk kurš sliktāk uz kaimiņa fona,bet visi nabadzīgi..
No 15 gadiem aktīvi visur izrādīju savu nepatiku pret PSRS.

Ananda_A  Man, aizbraucot uz iepriekšējo dzīves vietu, ir sajūta, ka iekāpju citā filmā. Kur nu vēl tie laiki. Vislielākais ļaunums bija nebeidzami meli, divkosība visās jomās, slima attieksme pret darbu, baiļu sēšana. Un sexa toreiz nebija:((( tikai čekas un partijnieku pirtīs tas plauka un zēla:DDD Toties katrs katru varēja nosūdzēt, apmelot, izsekot un nodot...

limonija  Chris1986 - Tevi satrauc, ka viss te pieder oligarhiem? Apgaismošu drusku par PSRS - oligarhu it kā nebija, bet kas drīkstēja ar visas tautas sagādāto naudu un īpašumiem rīkoties kā ar savējiem? Kompartijas bonzas, kurš tad cits...Viņu ģimenes locekļiem, radiem un radu radu radiem netrūka nekā, kaut gan ar smagu darbu viņi sevi neapgrūtināja. Un padomju ražojumus viņi necienīja, bet gan tikai importa - pie "pūstošajiem" kapitālistiem saražotos, ko pirka par valstij(it kā) piederošo valūtu savām vajadzībām, cik vien vēlējās. Brežņevam bija personīgais autoparks - vairāk nekā 10 ārzemju vislabāko automašīnu, jo vietējās kungam šķita par lēnu:D Par viņa meitas Gaļinas izdarībām(tautas naudas šķērdēšanā) leģendas klīda...Un tādā garā. Nu kur tad atšķirība starp tolaiku varenajiem un mūsdienu?

OJSimpsons  Patika būt par oktobrēnu, lepojos ar pioniera kaklautu 3. klasē, bet kaut kā tas izsīka dabiskā ceļā. Mums 80 gadu tīņiem jau bija relatīvi vieglāk, Luksemburgas radio, Brīvā Eiropa un Amerikas balss, Mielavs un Mūrnieks ar "Būsim pazīstami", Ermanbriks ar "Varavīksni" pirmie satelītšķīvji, video-hatņiki, Čiekurkalna tirgus, pirmie kooperatīvi. Īsti pret sociālismu kā valsts iekārtu piem. skandināvijas valstīs man pretenziju nekad nav bijis... pret krievu okupāciju gan. Man tas sākās 1986. kad vecāki pārvācās no Cēsīm uz Rīgu... latviešu valodu uz ielas dzirdēt nevarēja. Tad es sapratu ja tā turpināsies, šo slāvu spiedienu neizturēsim... Par PSRS hokeja izlasi fanoju kad Irbe bija vārtos. Bet pat bērnības gados nekad sevī nejutu pārliecību, ka būšu enerģisks komunisma cēlājs.

velies  Ir jāsaprot tikai viens....ka viss ko ceļam un veļam sev vai citam, viss ir tikai priekš mums pašiem....nav svarīgi kur un kā......nozīmīgi ir priekš kā!!!!

Araabs  Tad kad sapratu,ka sociālismā labi dzīvo tikai militāristi un PSKP funkcionāri.

Līdzīgi jautājumi
Uzdot jautājumu
Iepazīšanās internetā Vēlies iepazīties vai meklē draugus? Iepazīšanās internetā - viss par iepazīšanos internetā, atsauksmes, padomi, kā arī plašākā iepazīšanās sludinājumu datu bāze. www.iepazisanas-interneta.lv
Kontakti: info@jautajums.lv | Lietošanas noteikumi
jautajums.lv sadarbojas ar iepazīšanās portālu oHo.lv.
© 2010