Vientuļa sieviete ar bērniem

ne_meklejumos  Sieviete var dzīvot bērniem, vīrietis var gribēt bez bērniem. Pienāk diena un satiekas tādi divi varoņi, zibeņi pa gaisu, domas mainās un veidojas pāris, kurā bērns ir vērtība abiem. Vai maz iespējams savādāk? Sieviete, kurai svarīga bērnu nākotne, ar bērnu nīdējiem nepīsies.

PERFOMANCE  Muktiana... Un kas notiek, kad bērni izaug? Tad ir mazbērni un dzīve tāpat ir piepildīta. Mani bērni man vienmēr būs paši labākie un ģeniālākie, tā sakot, ābols no ābeles... :) Un arī manam vīrietim mani bērni būs paši labākie, ja nē, tad tas nav mans vīrietis, viss ir elementāri.
Vienkārši nav nekas, arī veidot attiecības tad, kad esi brīvs.
Pārāk daudz ir savairojušies vīrieši, kas dzīvi izdzīvo kā kārtējo ģenerālmēģinājumu, nedomājot par sekām. Tā sakot, pamēģina, pamēģina, nav vairs skatītāju sākotnējo ovāciju un sajūsmas, sāk aizmirsties repertuārs, sāk mežģīties mēle un nav vairs garastāvoklis spēlēt tālāk, vieglāk uzmest lūpu un pateikt, ka vairs nespēlēsies.
Neesmu no tām, kas visu mūžu spiegs no sajūsmas par gadiem redzētu izrādi, repertuārs šad tad jāpamaina.
Piekrītu domai, ka sieviete var dzīvot bērniem, bet tas nenozīmē, ka visi tilti ir nojaukti, vārti aizvērti, bet, lai pa tiem tiktu iekšā, ir jābūt kam īpašākam, par vienkāršu vīrieti....Ar tādiem lai iepazīstas brīvās, bez bērniem :)

Lucy  Ja sievietei labs darbs un viņa neiztika no vīriesa rokas,tad pa barabanu,viņa tiks,tiek galā ar saviem bērniem,tādu sieviešu pie mums LV ir steriem,tikai prieks par tādām!
Ja būs lemnts satik sev draugu ar kuru uz viena viļņa notiks,ja ne ne,vientuļa sieviete ar bērniem nemēdz būt!

av2  lielaaka dalla te rakstiiju pat nesajeedz 5% par ko runaa. Teorizeetaaji, ibj.
Iemiilot sievieti ar beernu, vai beerniem, tur nekad neiet runa par kautkaadu pievienoto -atvienoto veertiibu ! Cilveekiem ir miilestiiba ( arii tumssa bilde oHo publikai laikam ) , un taa nosaka vissu. Arii to, ka beerni augot redz to miilestiibu jums nesaprast laikam :( . Ggenetika, ? Vispaar sajeedzat kas taa taada ir ??? Palasi sakumaa enciklopeediju kau minimumam ...citaadi zirgam jaasmejaas.

OJSimpsons  Vai tiešām vīrietim ir jājūt dabiska vēlme rūpēties par svešiem bērniem kuru bio tēvi ir dzīvi un veseli??? Es personīgi jūtu vēlmi rūpēties par savu bērnu, turpinot audzināt, skolot, izklaidēt, materiāli atbalstot...

Rinkulis  Te izskan viedoklis - My way or no way...
Mātes savā beznosacījumu mīlestības aklumā var ļoooooti daudz ko savos ģeniālajos bērnos nesaskatīt, ko saskatīs jebkurš cits "no malas". Labu gribēdams šāds "ļevijs" var izsaukt dusmas un nesaskaņas, līdz ar to veidojas apburtais loks. Te jau pareizi pateica - pirmkārt nāk pieaugušie, kas rada ģimenes modeli... Tas arī ir tas, kāpēc tik daudzas sievietes ar laiku pārvēršas mātēs - tas iekodējās un kaut kad izlien ārā... Tāpēc vēlams radīt harmonisku ģimenes modeli, bet ja jau no sākuma ir uzstādījums - my way or no way - nu tad kāda harmonija (kur tur ir sapratne, cieņa un kompromisi?)....
Ne-savējais bērns vienmēr var kļūt par savējo...ja to atļauj...bet ai ku daudzas to neļauj.
Sievietēm vispār ir tendence monopolizēt bērnus - tāpēc ar nevajag te liet ūdeni... par nekrietniem vīriešiem (kuru netrūkst - jā).

PERFOMANCE  Mīlestība pret bērniem nav akla, tā redz arī melnumiņus ģeniālajos bērnos. Man liekas, ka manas paaudzes cilvēki ir tik briesmīgi satramdīti un baidās izcelties, ka vārds "ģeniāls´ vispār tie uztverts kā lielākais apkaunojums, gudrs - kā augstprātība, labākais- kā lecīgums. Liekas, ka cilvēkam mūžīgi sevi vajag vērtēt uz pusi zemāk, lai tik kāds kaut ko nepadomā ne tā. Pašpārliecinātība vienkārši nulle, nu kas tur var sanākt :)

adamsone  Beidzot piekrītu muktianai, ka attiecībām jāsākas ar lidojumu un emocionālu pacēlumu. Galu galā, tai brīdī, kad ir tas pacēlums, ir jau zināms, ka ir bērni, bet ir pietiekoši daudz vitalitātes, lai tomēr spētu "uzlidot". Te ir pārāk daudz enerģētiski vāju cilvēku, kas funktierē, slēpjas aiz fantāzijām, tīksminās par savu izdomāto viedumu, visādām teorijām, kā būtu pareizi un kā ne....
Bērni izaug, neizbēgami....
Topika autora piezemētā problēma ir viņa infantīlisms, par ko nācās pārliecināties jau cik tos laikus atpakaļ. Kritērijs, pēc kura viņš vērtē sievieti, ir liekais svars... tev, mīlīt, attīstība un progress ar līkumu iet apkārt, ko var gribēt....

sed  Speciāli Ādamsonei. Nevajag par kritērijiem. Liekais svars ir nolaidības sekas. Nav runa par pāris kg kuri uzaug un pazūd, runa ir par paliekošām vērtībām. :)
Iemetu tēmu jo iesāku satikties ar sievieti kurai ir meita, un, kopīga zoodārza apmeklējuma laikā, sajutos drusku lieks kad viņa sāka, manuprāt pārspīlēti, rūpēties par meitiņu. Protams, ja patiešām mīlētu šo sievieti, tad neuztvertu to visu tik saasināti un kritiski.
Forši palasīt citu domas. Paldies visiem.
Kā saka - mūžu dzīvo... :)

HomoBeatus  Sievietei ir dabā dots, ka viņa pielāgojas, pieskaņojas savam vīrietim. Taču ar bērnu jau ir citādi - sieviete it kā vēlas pielāgoties, bet bērns taču ne, bērnam tās ir pārmaiņas bez instinktu radītās eiforijas. Sieviete jūt, ja bērnam svešais onkulis tā ne visai un tad viņa ir kā starp dzirnakmeņiem - vīrieti un bērnu. Tas viņu izsit no līdzsvara, viņa mēģina emocionāli šos dzirnakmeņus sadraudzināt kā nu prasdama, bet vīrietim tas izskatās dīvaini.