Interesantākie iepazīšanās stāsti

pa_jokam  reiz braucām uz t.s. korporatīvo ballīti kopā ar Igaunijas kolēģiem uz Lietuvu. Vakarpusē pie uzkodām saskrējos ar simpātisku čali. Tiesa, viņš pārāk daudz nerunāja, toties dejoja superīgi. Izrādījās, ka tas ir viens no busa vadītājiem. Kā jau igaunis, viņš mocījās ar krievu valodu, bet trīs dienu laikā iemācījāmies neslikti saprasties. Uz neko vairāk pat necerēju kā uz brīvdienu romānu, bet šis, katru reizi braucot cauri Rīgai, zvanīja, un pat pāris reizes veda uz māju. Ar divstāvīgo autobusu :)

Ievinjata  Paldies Austrumu parfīmam un Pa_jokam. Interesanti!

Samila  Nu labi, izstāstīšu arī savu smieklīgāko stāstu, kaut gan man šķiet, ka esmu to jau stāstījusi... Nosaukums varētu būt "Vietai nav nozīmes"

Tas bija pirms gadiem 15-20, kaut kad jaunībā, kad biju sākusi dzīvot Lielo Skaisto dzīvi. Šo to darbojos, bērnu, vīru un izglītības gan nebija vēl nekādas... Lai dzīves sākums būtu svētīgs un pareizs, svētdienas rītos mēdzu apmeklēt dievkalpojumus, skaitīt lūgšanas un dziedāt ar baznīcas kori, bet pēc tam devos uz gleznošanas nodarbībām.

Tā vienā saulainā svētdienas rītā pēc dievkalpojuma, joņojot lejā pa baznīcas kāpnēm, pamanīju ļoti simpātisku un smaidīgu puisi, kurš uz mani briesmīgi skatījās... Tā kā es nebiju tāda, kas tā uzreiz skatās pretī, izlikos, ka neko neredzu un devos ātri prom. Tas tomēr bija baznīcas pagalms, nekādu vaļību... Pēc aptuveni četriem krustojumiem, pie sarkanā, puisis ar savu auto apstājās man blakus un laipni aicināja: "Papusdieno ar mani!" ;) Biju tik apstulbusi no situācijas, viņa izskatīguma un pievērstās uzmanības, ka ātrumā pa atvērto auto logu pateicu savu telefona numuru... un to, ka man nemaz nav laika ar viņu pusdienot ... Satiksme krustojumā jau tā bija nobloķēta, visi pīpināja un auroja... Man nebija citas izejas! Devāmies katrs uz savu pusi un šo starpgadījumu laimīgi aizmirsu uz aptuveni 3 stundām, kad telefonā sadzirdēju: "Pavakariņo ar mani!" :) Ahhh, vasara, jūra, saulrieti un saullēkti... Laikam lieki teikt, ka mājas un baznīcu kādu laiku vispār neapmeklēju...

PS Apprecēties gan neapcerējāmies, bet vienas no romantiskākajām atmiņām ir palikušas.
Puisis ar nebija nekāds kristietis, toreiz bija nejauši ieklīdis, sirdsapziņas mocīts pēc kārtējā dzerstiņa...

ewitta  Manai draudzenei ir interesants stāsts. Jaunībā vienos jāņos viņa iepazinās ar vienu skaistu un šarmantu jaunu vīrieti, topošo ārstu, "klikšķis" bija spilgts un abpusējs, viņi pavadīja kopā romantiskāko jāņu nakti un jāņu dienu, nolēma vēlāk turpināt savu iepazīšanos, bet liktenis bija lēmis, ka katrs tomēr aizgāja savu ceļu...bet satikās pēc dažiem gadiem, kad dzemdību namā jau kā ārsts viņš palīdzēja nākt pasaulē viņas bērniņam. Viņai laimīga laulības dzīve, viņam tolaik vēl nekā..bet stāsts tāds smeldzīgs, jauks un neparasts.

likky666  Ar vienu no saviem puišiem iepazinos draudzenes kāzās. Senākos laikos tas jau bija ierasts, ka kāzās meklēja sev brūtes un brūtgānus. Un te, re, arī man tā sagadījās. Uzlūdza dejot un tad jau visu nakti dejojām, runājām. Nākamajādienā samainījāmies numuriņiem. Žēl, gan, ka pēc pus gada kaut kas nogāja šķērsām...

Muktiana  Mana draudzene iepazinās ar savu vīru- policistu, kad viņai nozaga riteni. Šī esot kaut kādā sakarā braukusi no viena Rīgas punkta uz otru un pa ceļam izdomājusi kaut kur nosnausties. :D (Tā arī nesapratu kur). Tieši tur blakus esot drūzmējies čigānu tabors vai kaut kas tml. :) (Īstais laiks, lai nosnaustos. :) ) Šī pamodusies, nav ne čigānu, ne riteņa (kaut gan par čigāniem droši nezinu). Baigi sašūmējusies un griezusi policijas telefona numuru. (Es gan būtu ļaunākajā gadījumā asariņu notraukusi un devusies tālāk.) Atbraucis policijas busiņš, un tur arī bijis nākamais vīrs - policists. Es tik zinu, ka finalā riteni tiešām esot atradis un rakstot n reizes garu garos protokolus gan tajā parciņā, gan iecirknī, un pēc tam atkal iecirknī šie bija aizrunājušies par dzīvi, iepazinuši viens otra vērtības un tālāk jau sekojis randiņš. Un interesanti, ka tieši randiņa dienā neplānoti iebraukusi viņas māte Rīgā no ārzemēm un uz pirmo randiņu ar puisi aizdevusies ar visu māti. Un tā viņi apprecējās. Gadus 10 dzīvoja laimīgi, tad pārskrēja melns kaķis pār ceļu un izšķīrās pēc draudzenes iniciatīvas. Viņa pati nu jau to nožēlo, bet šis jau precējies ar citu.

preilene  Ui, man ir viens svaigs iepazīšanās stāsts – nav gan no romantiskākajiem, bet pamācošs (vismaz priekš manis, noteikti).
Pirms pāris mēnešiem ar draudzenēm uzrīkojām sev „meiteņu vakaru” (kopīgas vakariņas restorānā, kam parasti seko trakulīga izlēkāšanās klubiņos). Staigājot starp klubiņiem, satikām puišu kompāniju, kuriem tajā vakarā bija „vecpuišu ballīte”. Puiši likās sakarīgi, gribēja sev jautru vakaru, tāpēc īpaši neprotestējām, ka viņi mums piebiedrojās. Tā nu mēs turpinājām jautroties kopā. Kad gatavojos braukt mājās, viens no puišiem piedāvāja mani pavadīt līdz taxim, jo arī bija izlēmis pamest ballīti. Tā nu mēs izgājām ārā un kaut kā vienojāmies, ka uz mājām iešu ar kājām un viņš mani pavadīs. Puisis bija sakarīgs sarunu biedrs, laimīgi precējies (kā pats apgalvoja), es priecājos par iespēju izvēdināt galvu un tā mēs devāmies ceļā. Pa ceļam papļāpājām. Bija tiešām patīkami, tāpēc tad, kad viņš teica, ka labprāt ar mani sazinātos, ļoti neiebildu, paņēmu viņa telefona numuru un apsolīju, ka uzrakstīšu (saredzēju arī iespējas profesionālai sadarbībai). Pēc pāris dienām (tā kā savus solījumus pildu) uzrakstīju un pieklājīgi apjautājos, kā viņš nokļuva mājās un kā jutās nākamajā rītā pēc ballītes. Viņš man uzreiz piezvanīja un mēs aprunājāmies. Sarunājām satikties. Satikāmies. Lietišķi papusdienojām kopā, parunājām par saviem hobijiem un darbu. Un tad viss palika galīgi dīvaini – puisis sāka mani vaktēt pie manas mājas, zvanīties un lūgties, lai satiekamies. Lai kaut uz brīdi izeju laukā parunāties. Pēc tam viņš ļoti ātri izšķīrās no sievas un apvainojās uz mani, ka negribu ar viņu draudzēties.
Mācība man – meiteņu ballītes turpmāk būs tikai meitenēm, nekādas sadraudzības ar puišu ballītēm.

7prodigy7  Man interesantākās iepazīšanās sanāk, kad esmu aizņemta un skrejoša. 1x aizdomājusies ieskrēju liela auguma vīrietim krūtīs un apmulsu, viņš mani ātri apskāva, teikdams, ka šitik trauslu sievieti sen nav turējis savos apskāvienos un vai varot kādu brīdi tā pastāvēt. Pastāvējām, parunājāmies, pēc pāris minūtēm pie tējas tases tuvākajā kafejnīcā pārbaudījām, vai man pierē nav puns :) Viņam gribējās tikties vēl kādu reizi, bet tajā brīdi man bija citas steidzamas lietas un pieklājīgi atvadījos. Tagad reizēm atceroties to silto apskāvienu, pārņem neliela nostaļģija, kā būtu bijis...

Zakonchitis2014  Es ļoti gribētu ar tēmas autori iepazīties tuvāk, galvu lieku ķīlā pēc tam varēs doktora promocijas darbu uzrakstīt pat acis nepamirkšķinot:D