Vai cilvēks var būt pārāk pašpietiekams?
Kāpēc mūsdienās gan vīrieši, gan sievietes bieži apzināti izvēlas nelaist nevienu sev klāt un pozicionē sevi kā pašpietiekamu cilvēku, kam neviens nav vajadzīgs un attiecības būs drīzāk par apgrūtinājumu? Apzināti tiek pieņemts lēmums neļaut otram ienākt viņa dzīvē. Vai tās ir pagātnes notikumu sekas, egoisms, raksturs, vai nav satikts neviens piemērots partneris, kas liktu mainīt uzskatus?Avatars30 Tā ērtāk dzīvot!:)
MrAction Ja vinjam ir arsenala daudz vibratoru, tad jaa.
Avatars30 Ērtāk tāpēc,ka pats par sevi atbild vai sieviete vai vīrietis un tas reizēm dod daudz stabilāku sajūtu.
Chris1986 "attiecības būs drīzāk par apgrūtinājumu" - nu, bet tā takš īstenībā ar ir. Zivs meklē, kur dziļāks, cilvēks - kur vieglāk. Ai, slinkums jemties!
Jason To sauc par dzīves pieredzi. ;)
SpoguliitisTM Savs cilveeks - retums. Sveshu - nevajag.
preilene
Manuprāt, pārāk pašpietiekams nemaz nevar būt - vai nu ir pašpietiekams vai nav ;).
Attiecības pašpietiekamībai netraucē. Vienkārši - šiem cilvēkiem vajadzīgs partneris sirdij, nevis plaukta pieskrūvēšanai vai zupas pagatavošanai. Kamēr šāds partneris nav satikts, tikmēr var arī vienītī padzīvoties.
Dezyree
Manā skatījumā tas ir infantils egoisms, bailes no dzīves. Vislielākās sāpes var nodarīt tikai ļoti tuvs cilvēks, bet ja neviens nav ļoti tuvs, nav riska tikt smagi ievainotam.
Vislielākie laimesti un ieguvumi dzīvē (vismaz manā) ir bijuši saistībā ar vislielāko risku. Mēs iekļūstam šajā pasaulē pa "šauro bezizeju" ar saspiestu paurīti un nereti izmežģītu atslēgaskaulu, pirmais elpas vilciens arī droši vien ir sāpīgs, bet tā ir jābūt un viss.
raina1970 Pašpietiekamība jau nenozīmē, ka tādam cilvēkam neviens un nekas nav vajadzīgs, tas tāds mazliet aplams skaidrojums.. Vienkārsi- pašpietiekama cilvēka dzīves kvalitāte nemainās , vismaz ne kardināli- atkarībā no tā fakts- ir viņam kāds blakus, vai nav.. Un tad ir krietni vienkāršāk- būt kopā ar patiešam to cilvēku, ar kuru sapas, nevis ar kādu- kurš ir nepeiciešams, lai kaut kāda veidā tā mana dzives labklajība- emocionalā, sadzīviskā, dajebkāda- uzlabotos.Pabūt pašam par sevi- tas ir gana veselīgs un pamacošs pasākums.Arī apzināta izvēle-- ja alternatīvie varianti nav īsti pieņemami.
MrAction Jautajums starp citu ir ljoti labs un lika man aizdomaties, ka visi ar savu pashpietiekamibu var iet dirst.
ne_tik_pareizs Protams . Kad ne vien pietiek pašam ,bet var arī otram ko dot.
elsa Varbūt atslēgas vārds ir - neviens piemērots partneris? Tam ar pašpietiekamību nav nekā kopīga.
MrAction Mēs iekļūstam šajā pasaulē pa "šauro bezizeju"? Tas ir kaa caur dirsu vai?
Meloni Piekrītu preilenes sacītam un tā arī daru...;)
Kaskaade Fuj, man gan partneri vajag plaukta pieskrūvēšanai un zupas pagatavošanai. ar pliku sirdi tālu nekur netiksi, pietiekams tu vai nepietiekams
ne_meklejumos Pašpietiekamība netraucē veidot attiecības, nav jāiet otra pavadā un otra makā jāskatās. Cilvēks pats apzinās ko vēlas no šīs dzīves, izdara sev vēlamās izvēles.
Skudiss Domāju nevajag jaukt pašpietiekamu personu ar personu kura vēlas sev blakus nevis jebkuru cilvēku, bet tikai ar kuru sader. Pašpietiekamu cilvēku ir maz, vairāk ir to kuri vēlās satikt cilvēkus kurus maz iespējams satikt līdz ar ko labāk dzīvo vieni un gaida.
AivarsN Pašpietiekamu cilvēku nav. Pilnvērtīga attīstība, evolūcija, pat elementāra izdzīvošana, praktiski nav iespējama bez sadarbības ar apkārtējo sabiedrību. Taču mūsdienu patērētāju, jeb zelta teļa kults ir balstīts uz negodīgu sadarbību un attiecībām, cenšoties gūt maksimālu labumu sev, bet ar minimālu atdevi. Tādas īsti ģimeniskas, nesavtīgas attiecības, faktiski saglabājušās tikai pagrīdē, jo oficiāli tādas netiek ne popularizētas, ne atbalstītas. Tieši otrādi, tiek darīts viss, lai tās izsmietu un izskaustu. To visu saprotot, cilvēki ir kļuvuši ārkārtīgi piesardzīgi ar attiecību veidošanu, uz katru iepazītu cilvēku skatās ar aizdomām, neuzticību. Bet tas otrs, sajutis tik skeptisku attieksmi, vairs neiedrošinās tuvoties.
Felde
Man gan sskkiet,ja ir uz ko pallauties,cilveeks llaujas....
Ja nav,mes maacamies,ciinamies,un taapat tiekam ar visu galaa....
Paspietiekams,ir taads stiepjams jeedziens. Tiklidz dziivee ienak kaads -savs cilveks,taa pietiekamiiba izzuud... :)
Peleks nu vienam dzīvot pašpietiekami ir grūti, no pieredzes saku. Taču žurku sētā laist arī negribās, i problēma tāda, ka ja esi pašpietiekams 0 naudu daudz nevajag, to grūti lielam vairumam saprast, kā var dzīvot nekur nestrādājot un bez naudas. Divatā protams ceļš vieglāks un tālāk var aiziet, tik otru atrast ir praktiski neiespējami.
Forsaakais Pirmkārt, cilvēki kļūst izglītotāki un racionālāki. Otrkārt, pati eksistence jeb izdzīvošana vienam ir kļuvusi vieglāka nekā iepriekšējā ekonomikas modelī, kad... nākamās atbildes
Atbildes 1 līdz 20 (kopā 43) | nākamās >> |
