Kad vecuma viedums noliedz jaunības vieglumu

Eda  es nenolieku šo vecuma grupu. agresīvi tīneidžeri ir cits Q, tur jāpalīdz saprast, kā jāuzvedās, un metodes ne vienmēr laiks izvēlēties. P.S. ne jau tas ir briesmīgi, ka tagad esam pieaugušie, bet briesmīgi ir tas, ka tagad pieaugušie esam mēs:)

Nothernlights  Bet ja domājam dziļāk, agresīvie tīneidžeri arī pieaugs, bet vai pazudīs agresivitāte? Varbūt vienkārši tie kļūst par agresīviem pieaugušajiem.

Piparkuka  Nu tie ir REĀLI veci, kas kaut ko tādu var teikt. Tikpat reāli veci, kas cilvēkus ap 40 jau sauc par veciem utt. Varētu te apsaukāties uz tādiem...:)
Normāls un adekvāts cilvēks visu laiku ir kā bērns (zināmā mērā)- brīnās, priecājas, uzdod jautājumus, visu laiku mācās un attīstās, saprot, ka neko nezin un ir vienkārši jauns! Jauns. Es arī varu uzdot jautājumu savai 18 gadīgai radiniecei (vai, kad viņai bija 14-16 gadi, arī). Un tas ir loģiski un normāli.

donKihots  Jaunība nav grēks!
To saprot tikai vecumā. Starp 25 un 36 gadiem ir pārāk maza starpība. 36 gadīgais vēl būs gatavs arī iedot pa purnu tam lecīgajam čalim. Kad kļūs vecāks, tad pakratīs pirkstu, paņems aiz auss, paplēsīs aiz matiem, lai ieskaidrotu, ka tā nedrīkst uzvesties.

Piparkuka  "tādu stulbu tēmu""- tas tikai liecina, ka pats tas, kurš tā raksta ir totāli stulbs. Jo stulbu tēmu nav. Vienkārši nav, jo katram ir visu laiku jāuzzin daudzkas jauns...

Skarlete  Kad sāku te (pirms 4 gadiem) apgrozīties, man viss likās interesanti...tvēru katru tēmu, katru komentāru, apdomāju... Un tad tas viss sāka malties vairāk x uz riņķi, sāka apnikt, likās stulbi...bet ir tak iespēja nebāzt te savu degunu.
Bet autorei (-am) teikšu...nemeklē te taisnību, neatradīsi...paņem sev to, kas tajā brīdī Tev ir noderīgs un čāpo talāk!:))

raina1970  Ja tā pavisam mierīgi- paaudžu nesaprašanās ir bijušas, ir un būs vienmēr.. Vecākiem šķiet , ka agrāk zāle bija zaļāka, saule spožāka, u.t.t. jaunatne par visu vari turas pretī-- a mēs, a varam, a tagad ir citādi, u.t.t.... Normāla padarīšana, par ko nav vērts cepties.Jo ir vienkārša štelle-- tiem 40+, 50+ un senioriem -- ir tas, kas nav jaunajiem- dzīvespieredze.. Un tāda būs arī sodienas jaunuļiem- ar laiku, ar nodzīvotajiem gadiem. Ir tikai mazliet japaciešās. Par tēmas jautājumu--- cilvēks, kurš no savu gadu "augstumiem" nekorekti izsakās par jaunāku censoņu veikumu-- vienkārši ne visai varbūt izprot šīs likumsakarības? Bet arī tādam- asam viedoklim ir tiesības būt.. No otras puses- ne -tīneidžeru gados jau tomēr kādām izpratnēm vai saparašanām par dzīvi vai kaut ko vispārībā- ir jābūt.. Nu tiešām ir tā, ka naivisms 40-|+ gados neizskatās neko diži pievilcīgi, vismaz ne visās dzīves jomās.

Nothernlights  Skarlete, degunu te iebāzt ir pat ļoti interesanti. Lasu arī senākas tēmas un tieši komentāri uzrunā. Katram savs redzējums, interesantas atziņas liek aizdomāties tālāk un tālāk. Patiesībā vērtīgākais kas oho atrodams slēpjas tieši šajās pļāpās. Daudzi komentāri ir atsevišķu tēmu vērti!

AivarsN  Par tām paaudžu atšķirībām. Dažs labs pusaudzis reizēm ir viedāks, par vienu otru pensijas vecuma cilvēku. Tas atkarīgs gan no dvēseles evolūcijas līmeņa, gan no dzīvesveida. Ja jaunietī iemājojusi ļoti sena un attīstīta dvēsele, viņš ļoti strauji apgūst zināšanas un sapratni par visu, balstoties uz spēcīgo intuīciju un smalkajām uztveres spējām. Taču cilvēks, kurš visu mūžu strādājis kā robots, primitīvi izklaidējies, pakļauts atkarībām un apreibinošām vielām, mūža nogalē nebūs daudz attīstītāks par mazu bērnu, vai pat vispār neadekvāts. Tā ka, vērtēt cilvēku tikai pēc viņa vecuma, var izrādīties milzīga kļūda. Un varbūt tieši tas arī dažiem liek dusmoties uz jauno paaudzi, jo labi saprot, ka jaunieši viņiem iekabina pat viedumā.

Kaskaade  Vecuma viedums jūsmo un klusām notrauc aizkustinājuma asariņu par jaunības vieglumu.
Taču tikai par tīru un nesamaitātu jaunības vieglumu.

Neredzu nevienu iemeslu sajūsmai par pilngadīgu zirgu neadekvātiem, infantiliem un nepieskaitāmiem gājieniem, jo sevišķi, ja šādi kadri tendēti aizkavēties jaunībā līdz gadiem 70smit. Feil. Visas vecās meitenes un vecie zēni rada vienīgi kauna sajūtu un vēlmi pēc iespējas ātrāk novērsties no redzetā vai dzirdētā.

Nothernlights  ... un kurš beigās ir laimīgāks- jaunībā aizkavējies vecis vai arī dzīves salauzta bēdu ieleja ap gadiem 70?

raina1970  Ne viens, ne otrs. Labāk ir zelta vidusceļs- ar cieņu pret savu un citu gadiem.

Gabrieela  Tā ir bijis vienmēr. Vēl no agras bērnības atceros vecāku cilvēku nosodījumu - te runā ne tā, te ģērbjas nenormāli, te neko nemāk un nezina, te vispār izlaidušies līdz pēdējam. Un tā tas turpinās. Man nāk smiekli, kas mana vecuma cilvēki un pat vēl stipri jaunāki sāk runāt par jaunākiem tieši tādiem vārdiem kā runāja par viņiem. Laikam daļai cilvēku ir ļoti slikta atmiņa. Bet domāju, ka ne tuvu visi ir tādi.

Julianna  Nu es gan nepiekristu par tiem viedumiem un vieglumiem. Ir sastapti varianti jaunietis -- viedais un 70+ pilņīgs čau un kukū. Dzīvi dzīvojis, tirinājies kā sienāzis. Atšaubu domu -- cieņu pret nodzīvotajiem gadiem. Bet kā cilvēks izmantojis dzīves laika limitu? Cieņu tāpēc, ka šim sirma parūka? Ne velti ir teiciens krieviem -- vstrečajet po odzežke, provažajet po umu. Un jo viedāks cilvēks, jo viņš ir dabiskāks un vienkāršāks. Vismaz tā tam būtu jābūt. Lai varētu ar mazbērniem būvēt smilšu pilis liedagā un pie kājas, ko kāds ne tā padomās.

Kaskaade  12:37, laimīgs jūtas arī zaglis pēc sekmīgas zādzības, līdz ar ko tomēr jāprot nošķirt laimīguma kritērijus. Tas pats nu arī par bērnībā iestrēgušiem padzīvojušiem cilvēkiem. Nu neraisa ne sajūsmu, ne cieņu padzīvojusi sieviete vai vīrietis ar neadekvatu bērna uzvedību, gājieniem un pasaules uztveri.
Un kādēļ šī bērnišķīgā polarizācija- jaunībā aizkavējies vecis vai arī dzīves salauzta bēdu ieleja ap gadiem 70? Kur šeit loģika? Kādēļ, ja sievietei 70, tad obligāti bēdu salauzta? Kādēļ jaunībā aizkavējies vecis ir apriori uzskatāms par laimīgu? Krč, nevis tupa torčī netā, bet sāc beidzot izglītoties, jo negudrs cilvēks var būt laimīgs tikai pēc zālēm vai apreibinošām vielām.

AivarsN  Vislaimīgākie cilvēki parasti tiek izolēti no sabiedrības. Vai tiešām laime būtu tik lipīga slimība?😃

Nothernlights  Kaskāde, pastāsti kā mērāma cilvēka gudrība vai negudrība un vai tiešām laimīgs var kļūt tikai apreibinošu vielu ietekmē? Dzīvē taču nav melns un balts. Es uzskatu, ka vieds cilvēks ir spējīgs komunicēt un atrast kopīgu valodu ar jebkura vecuma cilvēku, nejautājot pēc gadu skaita.

studentka  Ar fizisko vecumu tam nav nekāda sakara. Ir arī jaunie, kas nosoda vecāka gadugājuma cilvēkus par bērnišķību, ir, kas otrādi. Es savos 25 rīkojos un domāju daudz pieaugušāk nekā tagad-toreiz jutu atbildību un pienākumu par bērnu, par ģimeni. Tagad ar mazbērnu varu kādu muļķību sastrādāt un padauzīties-šļūkt uz dibena no viena istabas stūra līdz otram uz-kurš pirmais vai ielēkt bumbu baseinā tā, ka visas bumbas izšķīst uz visām pusēm, galvenais-jautri! Un parunāties man arī vairāk patīk ar jauniem 25-30 gadīgiem, apskaužu viņus ar visu savu balto skaudību, jo viņi ir daudz brīvāki savos uzskatos un rīcībā, nekā es biju savā laikā. Liela daļa manu vienaudžu ir garlaicīgi rūgumpodi, iesīkstējuši savos pasaules uzskatos, bet viņus arī nav vērts nosodīt-katram savs

Kaskaade  Cilvēka gudrība mērām cilvēka reālajai dzīves pieredzei, attiecīgi izdarītiem secinājumiem no gūtās pieredzes un turpmākajam uzvedības modelim.
Tā piemēram, bērniņš, kurš apdedzinājis ugunī pirkstiņus uzskatāms par gudru, ja turpmāk vairs nemēģinās patstāvīgi rīkoties ar uguni līdz zināmam pieaugšanas vecumam, nevis apdedzinājies ar uguni mēģinās noprovēt transformatora kasti.

Mans atsevišķais viedoklis ir tāds, ka par muļķi uzskatu jebkuru, kurš nemācās vai principā atsakās mācīties no savām kļūdām.

Vieds cilvēks neuzmāksies (jebkura vecuma cilvēkam) ar savu komunikaciju, bet ļaus jebkuram aplauzties pašam, lai dotu iespēju pārliecināties pašam par rezultātiem un pieaugt gudrībā patstāvīgi.

Nothernlights  Un kā paliek ar seno teicienu, ka gudrs mācās no svešām kļūdām, bet muļķis no savējām?

Kaskaade Dauzities ar mazbērniem vai suni nav glupība vai bērnišķība.
Bērnišķība ir apzināta, mērķtiecīga izvairīšanās no realitātes, no savas vai svešas rīcības... nākamās atbildes