Galvenais vecumā nepalikt vienam... Bet kā to panākt?
Panesās te skumja tēma un aizdomājos. Ja nav bijis ģimenes, nav bērnu, nav māsu, māsīcu utt. Nav tuvu radu, ir tikai tāli, kurus satiek tikai bērēs, un īsti nav par ko runāt. Ko darīt? Kā sagatavoties vecumdienām, lai būtu labi, lai kāds rūpētos, pienestu ūdensglāzi? Vai tiešām uz fikso 50 gados uztaisīt bēbi?
rokons
Ir labi, ja ir iespēja komunicēt ar kādiem citiem cilvēkiem, bet tāda komunikācija ne pavisam nav obligāta ar fizisku klātbūtni. Mākslīgi konstruēta kopā būšana var situāciju tikai pasliktināt.
Gadu simtiem ir zināms jēdziens PEN PAL , persona, ar kuru veic ilgtermiņa saraksti. Nedomāju, ka tad ir vientulības sajūta.
Tomēr ir virkne ļaužu, kam tieši fiziskā kopā būšana ir svarīga, kaut tā faktiski dzīves kvalitāti reizēm tikai pasliktina ( tas noteikti nav obligāti ).
Par aprūpi, kļūstot vai nu fiziski vai garīgi mazspējīgs, labāk uzticēties profesionāļiem. Vai arī krāt naudu braucienam uz Šveici :)
2021-04-09 19:56
Tessa
Kaskaade, man ir absoluti vienalga, ko kads šeit par mani doma, es pieturos pie pieradiitiem faktiem, nevis lirikas. klušai attieciiba par nenovidiibu: es tadu sajutu vispar nepaziistu. tapec driikst noraminaties.
udens glazei nav nekada sakara ar vientuliibu un ne tapec kads vispar dzimst, lai izdomat, kas un ka vinjam dziive klasies. Arii pie lielas gimenes daži paliek bez neka, arii bez tas glazes, aga.
2021-04-09 20:02
CoCoSan
Tess. Nu būsim atklātas, ne te, ne citur neviens par mums, izņemot mūs pašas, - nedomā.
Jautājums bija par citu. Sociumā un komunikācijā pastāv īpaši jutīgas tēmas debatēm. Nevienam neko neuzspiežu, taču arī neatļauju manā klātbūtnē diskreditēt manas vērtības. Tādēļ manā ieskatā būtu forši apiet šīs sensitīvās tēmas un turpināt miermīlīgi līdzāspastāvēt.
2021-04-09 20:22
AliceX
... tiešām, smieklīgi... jo nenovīdību Tessa uztverusi, kā tā būtu sajūtu.
Tessas nenovīdība pašas Tessas apstiprināta.
A Tu nepārdzīvo Tess, jo pūļa ļautiņiem nenovīdība ir norma, tāpēc es Te vispār cenšos neuzturēties.
Š.d. vnk izpumpējos pēc nedēļas garām maratona. Man pakaļa ar šodien ar tabureti gandrīz kā saaugušas kopā. I neko. Labi, ka taburete no koka. Vismaz sazemējumu jūtu tīri normālu, taču, sazemējums šodien, diemžēl, iet caur d***Ā!
Vot, tāds Tev athods.
2021-04-09 20:32
Tessa
neesmu tik advanceta, lai runatu par athodiem, bet par temu sensitivitati tauta paspeja pastrideties mana ieraksta par legionariem. divkosiigi ta sanak, ši ir sensitiiva tema, bet ši nav. Vienam ir, otram nav, nakama otram bus, vienam nebus.
bet nu nav verts teret laiku, patiesi. labak tur par 10 dienam bez seskiem, ij to saturigak.
:)
2021-04-09 20:38
St__ella Tiek piedāvāti inovatīvi sociālie pakalpojumi, lai nejustos vientuļa arī vecumdienās, izmantojot modernās tehnoloģijas. 2021-04-09 20:41
CoCoSan Nenu, man jau nav problēmu iekāpt tankā, gribēju iepriekš tik izrunāt to - vajag vai nevajag. 2021-04-09 20:42
AliceX
athods no maratona, no konkrēta maratona, no skrējiena divu nedēļu garumā.
Jūtos kā ērglis, kas piesēdis uz taburetes.
Vai zināji, ka ērgļi neredz nekustīgus priekšmetus/medījumus, jo nekustīgs ērgļiem nepastāv.
Nu vot, pieraksti savās piezīmēs, Tess.
Laipnībā! :)
2021-04-09 20:43
VECA_PIEPE
VIENTULĪBA- viena no lielākajām atrunām, sava laiskuma un savas p´akaļas nepakustināšanā sevis paša labā.
"Kā esmu savu dzīvi dzīvojis, ja 50gadu vecumā man ir jāatjēdzas pie vientuļi sasistas siles?
Kā visas savas dzīves laikā esmu izturējies pret līdzcilvēkiem ap mani, ja es sava pusmūža gados, kā slīkonis izmisumā ķertos pēc pēdēji iecerētā salmiņa: sameklēt, ta jebkuru, kuram uzkārt kaklā savu VIENTULĪBAS akmeni un, lai viņš- tas cits, ne es...peld man līdzas pa atlikušā mūža upi ar šo akmeni kaklā?":
Tu aizmirsi sev pajautāt,...bet žēlabaini gaudot un savā bezatbildīgajā vientulībā vainīgos meklēt,
Tu neaizmirsti nekad!
Pofigs, ja mūža nogalē tas būs Tavs jaundzimušais bērns,...pofigs, ja tas būs Tavs partneris vecumdienās,...galvenais, ir atrast kādu, kuram šo Tavas VIENTULĪBAS akmeni kaklā uzkārt un, lai viņš to stiepj, uzņemdamies visu atbildību un arī vainu par to, ka VIENTUĻA jūties Tu-
NOŽĒLOJAMS EGOISMS.
Pārdon mī,...bet fakts līdz riebumam pretīgs!
2021-04-09 21:46
Bazhix Žēl, ka šizofrēnija nav lipīga. Tā varētu saķert kaut kādu personības dalīšanos un par vientulību nebūtu jāuztraucas :D 2021-04-09 21:53
LaskovijMerzavec
Kāda vientulība????
Var taču sataisit divus,trīs,četrus nikus, no sirds savā starpā parunāties.
Līdz par apvainoties un nobloķēt, tos kuri slikti pret Tevi izturās.
2021-04-09 21:59
ube Nu 50 gados būt vientuļam ir visai dīvaini. Ja būtu 90 un visi līdzgaitnieki apmiruši, varētu saprast. Bija te labi ieteikumi- paņemt suņus, kaķus. Var gadiem sarakstīties ar vēstuļu draugiem, var lasīt grāmatas. Var arī sameklēt vecīti tepat ohujiņā un šad tad kopā atpūsties. :) 2021-04-09 22:45
CoCoSan
Nenu, dabā tiešām eksistē cilvēki, kuriem ir ļoti mazs piederīgo skaits, un kuri ir introverti pēc savas dabas. Nu tāds diezgan ierobežots un izolēts dzīvesveids. Nu traki. Nomirsi, un tevi atradīs tikai pēc vairākiem mēnešiem pēc kaimiņu sūdzībām par nejauko smaku. Bet jā, no tā neviens nav pasargāts.
Nez, man domāt tiešām jāmeklē ceļš kā ar saturu un vērtīgiem cilvēkiem piepildīt savu vēl dzīvo dzīvi. Nekad nav par vēlu sākt ko no jauna.
2021-04-09 23:05
VECA_PIEPE
uz to #23:05 "Nekad nav par vēlu sākt ko no jauna."(c)
Bezceris!
Lai, ta kauč mūža nogalē iesāktu ko no jauna,...sava laiskā p´akaļa ir jāsāk kustināt un smadzene jaunā stilā ir jāiedarbina.
CoCoSan, Tu gaudaļai gribi atņemt vienīgo viņas dzīves baudu- likteņa apdalītās nonstopa žēlabas, kas ir viņas eksistences galvenais eliksīrs? :D
2021-04-09 23:45
CoCoSan Nu nez, es droši vien mēru ar savu mērauklu un domāju, ikviena cilvēka dzīvē ir pagrimuma periodi. Nu kad uznāk totāls bezceris un depresņaks, un dzīve rādās drūmās krāsās. Un man tad līdz tikai brīnumaina pendele vai piespiedu kārtā sevis aiz matiem izvilkšana no tās bedres. Līdz ar ko ceru, ka varbūt kāds atbalsta un iedrošinājuma vārds kādam var līdzēt saņemties un spert pirmo soli no purva. Cilvēku nogremdēt jau nav māksla, bet arī lāpīt pasauli nav uzdevums. 2021-04-10 00:01
rebeka Mērķis jāatrod, lai domas un darbības būtu ap to. 2021-04-10 00:08
Mikko
Atkal sacepãs vãrnas 🤣
Jums ringã vajadzétu... Katrai ar savu šmucspainíti... 😌
2021-04-10 08:56
ketija64 Var arī bērnu 50 gados dzemdēt-mierīgi ,ja vien esi labā fiziskā formā. Tikai tēvu gan bērnam piemeklē vismaz 10 gadus jaunāku un būs ok. 2021-04-10 09:43
saulite34 Ja jau sieviete ,kas nodzīvojusi līdz 50 gadiem nespēj ar sevi tikt galā un savu dzīvi,ko spēs dot tam bērnam. 2021-04-10 10:46
VECA_PIEPE
https://slimibas.lv/slimibas/dauna-slimiba/
Daudzās valstīs izdara speciālus testus uz Dauna sindromu grūtniecēm pēc 35 gadu vecuma. Arī Latvijā tā ir oficiāli atzīta riska grupa. Atsevišķās valstīs (piemēram, Izraēlā) Dauna skrīningu veic visām grūtniecēm neatkarīgi no vecuma. Grūtniecēm asins plazmā nosaka vairākus faktorus, kas 60 līdz 80% gadījumu ir mainīti, ja auglim ir Dauna sindroms.
Mātes vecums (gadi) Risks piedzimt bērnam ar Dauna sindromu:
...
41 gados 1 no 85
43 gados 1 no 50
45 gados 1 no 28
...utt.
/citētais materiāls viela pārdomām/________________
Saprātīgi domājoša, 50 gadīga sieviete savu mīlestību pret bērniem veltīs
saviem, radu vai draudzeņu mazbērniem,
ne bezatbildīgā egoismā pārgulēs ta ar jebkuru bikšaini, kurš būs ar mieru apaugļot viņas veco miesu,...lai sagādātu savai histēriskajai piegulētājai bezrūpīgas vecumdienas.
Pārdon mī!
2021-04-10 12:07
VECA_PIEPE
uz to #10:46
"...nodzīvojusi līdz 50 gadiem nespēj ar sevi tikt galā un savu dzīvi,ko spēs dot tam bērnam."(c)
Ne jau tāpēc, lai no sevis dotu, bet gan...
nākamās atbildes
<< iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 60 (kopā 83) | nākamās >> |