Mērķis un iemesls jaunai laulībai pēc 50?

ne_meklejumos  Jaunībā lielā mīla un kaisle, tad ģimene un bērni, ar vai bez laulības. Bērni izauguši un pašiem savas ģimenes, parneris zaudēts, ko tālāk? Ja kopdzīve bijusi uz pozitīvas nots, nav iemesla noliegt otru laulību. Protams, jāsatiek sev atbilstošs parneris, ar ko viegli un labi. Šoreiz uzsvars tiek likts uz kopējām interesēm, rūpēm vienam par otru, vienādiem uzskatiem par dzīves vērtībām. Tas tak skaidrs, ka novecojot ne tas seksis vairs dižu lomu spēlē, ne rozā briles var skatu aizmiglot, bet savs cilvēks blakus ir liela vertība jebkurā vecumā.

Mikko  Nu tad visu bezsakaru iepostē tie kuriem tā love blakus sūt 😏

miglainaa_plava  Es domāju tādēl, lai nejustos vientuļi, lai būtu ar ko parunāt, lai būtu vieglāk maksājumus nomaksāt, lai kāds atbalstītu slimībā. Var uzrakstīt laulības līgumu, ja tik ļoti no svara, kam nonāks īpašums.

Floriana  Varētu padomāt, ka pienāk 50 un viss, dzīve beidzās, zārks priekšā, melnais caurums, spieķīts rokā, krah un āmen baznīcā! Gribu redzēt kaut vienu 50gadnieku, kuram tā ir? :D:D

latgaliete1971  Nauda,nauda,,,,kursh par ko domá.Ja cilvéki vélas ,tad vini registré laulíbu ,káda kundze,kuru satiku bérés, reiz man teica,ka vinai ir 73 gadi un shovasar esot apprecéjusies oficiáli ,jo neesot nekáda piegulétája.Abiem bérni lieli ,pat pasédéshanu esot saríkojushi.Arí shádá vecumá dzíve turpinás.Káda kuram dala ,kápéc cilvéki tá nolemj,mantai ar to visu nav nekáda sakara ,jo lídz laulíbai iegádátais nedalás.Cilvéki vélas bút vírs un sieva cilvéku ,un Dieva priekshá,ar sho rícíbu apliecinot ,cik svarígi ir viens otram.

CoCoSan  Šķiroties varbūt arī nedalās, bet mantojot dalās un kā vēl. Un līdz mantošanai tā manta var ceļot un pārceļot no viena pie otra, jo saldai mēlei visas durvis verās pašas. Un 160gados Dieva priekšā vairs diezvai ko apliecināsi, jo parasti tā iespēja izsmelta jaunībā, kad pie altāra līgava miršu vainadziņā.
Lai tik precas jauni un veci, tik līdzvērtīgi viens otram. Ja abi pliki, ta abi pliki, ja abi ar savu mantu, tad abi. Nu ko var pļarkstēt par lielu un nesavtīgu mīlestību, ja vecumdienās pliks kā niedre ienāk pie otra uz visu gatavu.

tracer  Coco tomeer viena doma kurai varu piekrist...man arii riebjas tie salkanie miilas zveeresti.shermuljus uzdzen.kad tantes pirmspensijas stadijaa staasta taadas mulkiibas..sajuuta ka praats palicis pusaudzha stadijaa.nauda un tikai nauda diktee arii miilestiibu.nav naudas nav miias..ir teiciens.kur bads pa durviim iekshaa.tur miila pa logu laukaa

Geisha  Lai vai kā bet katram savs krekls ir tuvāk miesai. Lai vai kāda tā mūža nogales mīla būtu, pārtikuši bērni, veselība vēl kaulos, bet mēs katrs esam ar savu bagāžu un to sūri grūti sarūpēto nebaltām dienām eirīti neatdosim cita cilvēka izpriecām. Nav jau nekāds noslēpums, ka gadu skaitlis ir tikai pasē vai dzimšanas apliecībā, bet dūlums joprojām ir sirdī. Tas nekas, ka zobiņi tiek glabāti glāzē un ķermenis vēlmēm slikti klausa, bet dvēsele ir joprojām jauna un nedaudz dūla. Dūlībām tomēr ir vajadzīgi materiālie labumi. Un te nu rodas problēmas. Sīkstulis teiks savu sakāmo un jaunai parūkai vai badakāsim savus ietaupījumus neatdos.
Apcerēt un sacerēt var jebko, bet realitāte ir tepat blakus.

rebeka  Laulības, tas ir arī zīmogs. Ne tikai pasē, bet arī attiecībām. Apliecina patiesu tuvību un uzticēšanos. īpaši, ja tas notiek 50 un + gados.

CoCoSan  Jēziņ. Šodien tam zīmogam ir tikai juridiska nozīme. Aizmirsti, mūsu jaunība sen pagājusi, tāpat kā mūsu vecāku un vecvecāku laiki, kad sex pirms altāra un zīmoga nebija iespējams.
Itnemaz vairs nebrīnos, ka daudzas tā arī paliek vientuļas uz mūžu, jo infantilisms sievieti jau nu toč pusmūžā vairs nerotā, bet konkrēti kretinē.
Laulība apliecina juridiskās garantijas, nevis gaistošas lietas, tādas kā tuvība un uzticēšanās. Esmu oficiālas laulības atbalstītāja, taču jāskatās katrs gadījums atsevišķi- kuram vajag un kuram ne, kam der un kam ne.

Tracer, nuabet kā citādi. Kāda vēl mīlestība, ja gadiem ledusskapī pele pakārusies vai jāstaigā tēva gumijniekos? Ja nevar atļauties paši sev elementāras lietas, ja bērnus nav par ko ekskursijā palaist vai pašiem reizi pa reizei atpūsties kur. Grozi kā gribi, bez naudas nekā un nekur. Un nav par runa par šikošanu, bet elementārām lietām. Un tad jau uz vecumu, kad pamazām esi jau apaudzis ar kkādu mantu, nu ir kā ir to visu pārdalīt vai uzdāvināt vecam jaunuzceptajam laulenim.

rebeka  Ja cilvēks nav gatavs ar savu mantu padalīties, tad kāda vispār jēga attiecībām?

Mikko  Nu re!
Palasoties šitās atziņas viss top skaidrs 🤣

CoCoSan  Vecumdienās var padalīties ar ūdens glāzi, spilvenu un kopīgo tomātu ražu, bet ne īpašumiem, kuri iegūti pirms jaunās mīlestības. Katram savs garantētais kakts un savi mantinieki.
Izskatās, ka dažām cerība par mantu no zilām debesīm dzīva pat vecumā 😅👍

Juuna  Nu kādi tēva gumijnieki 50 gados :D. Par to naudas pamatu var piekrist, ir jau kaut kāds līmenis, no kura ar īsti dzīvi par dzīvi nenosauksi, un tad, kāda starpība, precēts vai neprecēts. Tad arī parasti citas prioritates, jo tēva gumijniekos jau uz laulašanos neiesi, un ko tad mantos? Tēva 50+ vecos gumijniekus?

Mikko  Piecdesmit gados var sapņot par vecu gumijnieku, palīgu dārza darbos utjp...

Geisha  Neaizmirstat to, ka katram no mums aiz muguras stāv krietns pulciņš radu, kuri pat sastāvējušos ūdeni tai apdauzītajā glāzē neatdos kaut kādam januzceptajam brūtgānam ar sirmu bārdu vai vecai mantkārīgai raganai. Drīzāk to veco kankaru iebāzīs trako majā, jo kāda gan mīlestība var būt 50+gados? Tur tak pat zirgam jāsmejas. Galīgi prātiņš izkūkots. Un tikai tad kad paši sasniegs to vecumu kad viens otram atgādina ka bikses ir jāuzvelk tīras un liekos zobus mazgāt nevajag klozetpodā sapratīs, ka mīlestībai nav vecuma cenzūras. Iemīlas gan bērni vēl sēžot draudzīgi kopā uz podiņiem kā arī vecumā kad nav vairs pieklājīgi tik ilgi dzīvot šai saulē. Tā, ka 50 gadi tas ir tikai tāds bērna šļupsts vien, kad var atļauties darīt ko gribi, kā gribi un kad gribi.

Mikko  Tad rezumē ir tāds kāds ir - Nav ko iespringt uz lietām kuras nav vajadzīgas. 😌

Agate24  Nav jau jāprecas. Tas jau neko nemaina.

Sassy14  Nu es personīgi uzskatu, ka oficiālā laulība mūsdienās vispār ir novecojusi un vairs nedarbojas. (Bet daudzi 50+ laikam ir vecmodīgi audzināti un uzskata to par obligātu laimes komponentu, nezinādami pat, priekš kam?) Un – ne jau visi 50+ ir bagāti, ar daudziem bērniem, mazbērniem un neskaitāmiem nekustamiem īpašumiem. Bet, protams, gadās arī tā kā tēmas autors apraksta. Zinu gadījumu, kad apm. 90-gadīgs večuks, diezgan turīgs, izbijušais SS grenadieris, lai cik spocīgi, bet iemīlējās kaut kādā 60+ gadus vecā viltībniecē, kurai gan arī bija vairākas mājas, bet laikam gribēja vēl kādu, bērniem. Večuks nomira, un viņa diviem dēliem, kungiem ap 60+-, bija sīvi jācīnās pa tiesām ar to veceni, bet laikam jau dēli šoreiz uzvarēja.. :D

Mikko  Cik bēdīgs stāsts...
Bet visdrīzāk jau neviens pats tā īsti nezina ko grib... A kurām tagad viegli...

Juuna  Bet traki arī, ka 90 gadīgais kungs nedrīkst savus īpašumus atstāt tai pielaulātajai sievai. Un, piemēram, ja 20 gados aprecas, izšķiras, tad 30 drīkst precēties vēlreiz un vairs kopīgos bērnus netaisīt? Tas ir smuki? Interesanti, ka bērniem liekas, ka viņiem ir tiesības nolemt un izlemt, kuram tad to tēva mantu atstāt. Otrādi laikam gadās reti, respektīvi, kad sieva turīgāka, nu kaut vai dzīvokļa īpašniece, apprec tādu bez jebkā un nomirst pirmā :D