Ko Jūsuprāt nozīmē vārdu savienojums „vīrietis uztur ģimeni“?

Mikko  Un ar šitādām te mamzelēm lai vēl gribētos iepazīties? 🤣

Sassy14  Forsaakais, - JĀ, es jau ilgāku laiku to visu apzinos. :D Gan to, ka uzaugu – lai gan inteliģentā un simpātiskā, bet „ačgārniskā“ ģimenē. Es tiku audzināta ne par vīrieti, ne par sievieti, bet par Pārcilvēku. Jaunībā es biju dziļi nelaimīga – nē, puišu trūkuma nebija nemaz, attiecību trūkuma arī ne. Bet – dvēselē es biju visur sveša vai kas tml. Tad es uzņēmos sistemātiski mācīties to „pareizo sievietes lomu“…. :D :D … bet pēc ilgiem un veltīgiem pūliņiem sapratu, ka tā loma man, pirmkārt, daudz par šauru, un ortkārt – ja turpināšu šajā garā, tad drīz sajukšu prātā.. Kas attiecas uz nelaiķa māti – viņu vectēvs bija mērķtiecīgi audzinājis kā puiku, mācījis viņai visus vīriešu lauku darbus – jo tajā lauku sētā, vectēva prāt, bija bābiešu par daudz un īstu vīru par maz. Un mamma BIJA īsts godavīrs – īstāks par daudziem vīriešiem. Es no viņas tomēr atšķiros, nu laikmets jau arī gluži cits.. tomēr ģimeni gribu vadīt pati un citādi nespēju iedomāties. :D Un ne jau infantilisms man patīk tajos mākslinieciskajos tipos – bet izskats. Es varu iemīlēties TIKAI tad, ja vīrietis ir manuprāt skaists, ar mākslas un stila izjūtu utt. Tos „parastos“ vīriešus es neredzu, jo viņi ir tādi gauži īsmataini vai plikpauraini, pelēcīgi un neizteiksmīgi ģērbušies un muskuļaini kā cīņu vērši (sorry, ja kāds apvainojas! :P ) Un ko pēdējā laikā esmu sapratusi – arī kopdzīvei ar vīrieti, pat to māksliniecisko, es neesmu piemērota, jo arī tas prasa to „sievietes lomu“ – un sievietes loma manuprāt ir bezgalīgi pazemoties, caurām dienām tēlot muļķi un izskatīties kā putnubiedēklim, un visu laiku dumji smaidīt… :D :D .. piedošanu, es to ilgstoši nespēju. Bet ģimene, ko vadīt, man ir (mani bērni/ jaunieši, kaķis un suns) – tā ka var teikt, ka viss tiešām ir OK. ;)

Sassy14  Mikko, tikai mieru – piemēram ar mani Tev nu nepavisam nav jāiepazīstas. :D Man pat anektā ierakstīts „nevēlos iepazīties“.

Mikko  Tu man varētu no rīta līdz vakaram piedāvāties un tas maní neinteresētu!
Jo būtībā man ir vienkãrši vienalga vai Tu vēlies iepazīties vai ne un ko vispār Tu vēlies!

Lucky  20:42 CoCoSan, nu apaļa ..., nu saskriesies ..., bet Tu taču arī vienā un tajā pašā kleitā visu mūžu nestaigā !? ;)

Forsaakais  Sassy14. Nu gan tu te sievietes lomu kā tādu "pazemoto", "cietēju" un "putnubiedēkli" iztēlojies:) Tas ir iz feministu ideoloģiskajām dogmām ne iz dzīves. Viņas tām tic neatkarīgi no tā, kāda ir reālā dzīve. Es zinu daudzas sievietes, kurām patīk ģimenes dzīve un sievietes loma tajā, patīk bērnu audzināšana, patīk rušināties pa dārzu, uzturēt savu māju kārtībā. Un viņas tajā nesaskata neko pazemojošu, jo pašas tak tur dzīvo:) Pēc sevis un bērniem tak tev arī ir jāvāc. Jebšu to tu arī uzskati par pazemojumu? Nē, nu var jau nevākt, ja jau tas ir pazemojoši:) Ja "pazemojums" rodas no tā, ka visa tā vākšana notiek ne tikai aiz sevis un bērniem, bet vēl arī aiz tā vīra, tad tā ir mazliet jocīga "loģika", bet feministēm loģika neinteresē. Viņas svēti tic - ja tu pildi sievietes lomu un tev nav vīra, tad tas ir ok., bet, ja tu mājās dari visu to pašu, bet tev vēl ir arī vīrs, tad tas ir pazemojoši:))) Un tur ir tas feministu neadekvātums - tieši ideoloģiskos priekšstatos un nelokāmā ticībā tiem. Lai ko arī tās laimīgā laulībā dzīvojošās sievietes teiktu un cik labi izskatītos:) Vīriešiem savas kustības nav, bet arī viņu vidē sāk parādīties līdzīgas idejas, ka vīrietis ir "pazemots" laulībā ar savu lomu. Var jau būt, var jau būt.....

Sassy14  Forsaakais, - es sevi par feministi neuzskatu, bet par dvēseli ar palielinātu brīvības izjūtu gan. Ēst varu taisīt (un arī taisu jau garus gadu desmitus). Dārzā varu rušināties, dzīvokli varu tīrīt, visus bērnus savā laikā viena pati kopu, suni un kaķi kopt arī nav problēma. Man rokas no pēcpuses neaug, Kppdzīvēs centos dzīvot no 19. dzīves gada. Bet kopdzīvju bezjēdzīgumu konstatēju ap kādu 44. dzīves gadu, kad biju no savas dzīves izvadījusi kārtējp (ceturto) dzīvesbiedru. Lieta jau nav tur, ka kādi darbi būtu pazemojoši. Vienkārši dzīve ir rādījusi, ka daudzi vīrieši ir neaptēsti un nepateicīgi radījumi. To ir gūti dažos teikumos izstāstīt, bet nu patiesi apnīk, kad „kungiem“ NU NEKAD un NU NEKAS nav pa prātam – te taisu par biežu zupas, te cepešus, te neesmu pietiekami iejūtīga, kad viņi ar 36,8 grādu temperatūru „mirst“, te neatceros viņu vecāsmammas miršanas gadadienu, te rupji smejos par viņu pohmeļiem, ne nāku par vēlu no darba, te taisu „nepareizu“ frizūru vai ģērbjos „nepareizi“, te turu klēpī savu mazo bērnu, nevis luncinos ap iereibušo „kungu“ utt. Reizēm „kungi“ klusēja sabozušies 3 diennaktis – un parasti es pat neuzzināju, par ko viņi apvainojušies. Tad atkal skrēja uz upmalu kārties (bet nekad nepakārās, jo izrādīju nulles līdzjūtību). Reizēm klaigāja, lamājās un mētāja visādus priekšmetus pa gaisu – es parasti tā arī paliku neziņā par problēmas būtību, jo neviens jau neko neskaidroja, tikai ārdījās. Nu un – s kakovo hrena tas viss?! (Vai Tu arī tā uzvedies kopdzīvē un ja „jā“, tad kādēļ? :D :D ) Tagad jau 3 gadus dzīvoju bez kāda dzīves biedra un BEIDZOT (ar terapiju un psihologu palīdzību) jūtos atkal kā cilvēks – jo bērni ir mani draugi un palīgi, nevis apnicīgi pie auss sīcoši milzu odi – asinssūcēji..

saulite34  Sassy14,tad jau pareizi esi izdarījusi, ka tagad dzīvo pati savu dzīvi, tie jau nav bijuši vīrieši,bet kaut kādas izlutinātas jaunkundzes,kas nezina ko pašas grib.

Lucky  19:16 Turies braši, Sassy14! Spriežot pēc Tavas atmiņu klades, brīvbiļete svēto kārtā Tev tikpat kā jau kabatā. :D

Forsaakais  Sassy14. Ā, nu tā tak sadzīve. Nu, tāda viņa ir. Neviegla:) Kur tu tādus raun? Gluži kā vecenes:)) Bet ticu, ka ir arī tādi vīrieši. Bet parasti ir otrādi - zāģē sieva. Un tas no paaudzes paaudzē. Es? Man ir pieticis prāta, lai saprastu to agrāk. Ar manu ta brīvības garu:) Sen jau praktizēju to, ko sauc par vieslaulības formātu:) Tas ir vienkārši. Kopā nedzīvojam, bet tiekamies pa brīvdienām, braucam ceļojumos. Kad varējām, gājām uz kino. Nedēļas nogale kopā ir brīnišķīga. Pēc tam katrs pa savām darīšanām. Nedēļas vidū sazvanamies papļāpājam. Paplānojamies. Viņai ir bērni. Bet pieauguši. Man nav problēmu ar to. Jo man ar viņiem nav nekādu attiecību. Nekādu gaidu. Kad esam kopā, nekasamies, nepaspējam apnikt viens otram. Pat ceļojumos nē:) Un ir ok. Man patīk:) Kad biju jaunāks varēja ar vairākām tā, bet tagad jau slinks esmu palicis:) Tomēr arī tajos 44 šķiet jau visu esi redzējis un saproti, ka diez vai tur tai citai kaut kas īpaši labāks būs:) Šeit ienāku pagudroties šad un tad:)

Sassy14  Forsaakais, - nu tad jau labi. :) Bet man tādu nolāpītu „sadzīvi“ nevajag, kad es cenšos un cenšos, bet nekad nekas nav labi. :D Tās „svētdienas attiecības“ un „attālinātās attiecības“ (nu, kad dzīvojam katrs citā valstī) arī izmēģinātas – tur atkal traucē attiecību paviršums un tas, ka patiesībā viens par otru neko lāgā nezina un ir tāda pustukša, jeb neīsta sajūta, it kā puķu vietā būtu papīra puķes un visi saullēkti būtu tikai virtuālas dekorācijas.. :D ..tātad labāk bez tām visādām „attiecībām“..

Forsaakais  Sassy14. Nu nez, man nav sajūtas, ka tie saullēkti un kopīgās emocijas, atmiņas un sajūtas būtu neīsti. Tikpat īsti. Varbūt pat patiesāk un foršāk, kad zini, ka tas otrs tev nepieder. Bet tikai tas mirklis. Un tev nevar predjavu uzrādīt:) Kā nu kuram. Jā, sanāk, ka esmu čīteris, gribu paņemt tikai to labāko no sievietēm, bet to otro pusi, to apnikšanu, tos kašķus, to ņemšanos, tas, lai paliek kādam citam:)

Sassy14  Forsaakais, - nu, tikmēr kamēr viss patīk, tad viss ir arī kārtībā. :D
Katram jau savs ceļš – vienam gludāks, otram grambaināks utt.

Mikko  Nu redz cik primitīvi vienkārši!
Sassy atbildēja visu ohuja it kā meklējumos esošo sieviešu vietā, un proti ka nevienai Napig neko nevajag!!!
Un ko es teicu no paša sākta gala! 🤣
Tā tam būs būt! 👌