Jautājums laulību pārkāpējiem/pārkāpējām.

daris  Ne jau visi ir tik pļāpīgi .Vajadzētu būt = ko zin divi - citam vairs nav ko zināt .

LaskovijMerzavec  Jap , vīrieša liktenis ir vienmēr zināms:

Sagrēkosi un uzzinās - tātad joberis
Sagrēkosi un nepatieski - melīgs joberis
Nesagrēkosi, pats vainīgs - stulbs joberis
Sievietēm neskatīsies - lūzerjoberis.
Skatīsies uz vīriešiem - vispār pakaļjoberis.

Dzeguzessbalss  Ja partneris ir svarīgs, viņam pat nerodas ne mazākās aizdomas, ka viņam kaut kas būtu jāzina. Ja vienaldzīgs, tad jau arī stāsta, ka kaimiņu Ilze/ Jānis ir daudz labāka/s...Tas ir ļoti vienkārši. Ja neskaita pārprasto " izrunāšanos par visu". Labāk lai iet pie psihologa, nevis atklāti saka visu, ko domā partnerim. Otrs nav nekāda miskaste, kam grūst virsū visu pēc kārtas.

ieva03  Vajadzētu jau tā....to tikai zināja es un viņš,es un viņš un vēl mēnestiņš???

Sassy14  Kāds „labāk saldi meli nekā sūra patiesība“ mentalitātei sakars ar ērgļa mentalitāti? Miglu pūst var valdībai, sistēmai, kašķīgam priekšniekam vai ārkārtas gadījumā mirstošiem vecākiem (t.i. tiem, kuri eksistē tavā dzīvē neatkarīgi no tavas gribas). Dzīves biedru/-i cilvēks izvēlas pats. Kāpēc tad melot? Kāpēc neizrunāt to, kas ģimenes dzīvē nav kārtībā? Jau domas par dzīves biedra/-es šmaukšanu nozīmē, ka ģimenes dzīvē kaut kas NAV kārtībā. Jo tos, kurus patiesi mīl, ciena un saudzē – tos nekad nešmauc.

Aina_Ko  Krāpšana bija un būs visos laikos , gribam to vai negribam . Un izprast, kāpec tas notiek, nav jēgas.

Chris1986  Liberālajā sabiedrībā (kādā pašlaik dzīvojam) neviens nevienam nepieder. Un cilvēka dzīves mērķis ir piepildīt savas vēlmes. Tātad, ja gribas kūciņu ar kafiju vai notrāssties ar sievas draudzeni - tad tāda ir vēlme. Un tā jāpiepilda.
Un vēl - Gestapo šefs Millers teica, ka to ko zina divi, zina arī cūka. Tā ka jārēķinās ar sekām. Vai jākrāpj vienatnē

raina1970  Manā saprašanā kaut kā neiet kopā-- krāpt( tb-- melot, uzlikt ragus, dajebko vēl no šitās sērijas)-- un - klusēt, aiz dižena cēluma un vēlmes to piekrāpto sargāt kā acuraugu.. Nu nelīmējas kopā tādas štelles.. Pie tam-- kas tad tajā situācija ir primārais-- tas, ka ar darbiem sastrādāja šaizi, vai tas ko verbāli no sevis izspieda/neizspieda? Mandomāt , tomēr -pirmais. Un vienmēr labāk ir zināt - kas notiek, nekā dzīvot neziņas miglā.. Arī tad, ja notiekošais nav patīkams- vismaz ir iespēja kaut ko darīt- ko nu prāts pasaka priekšā situācijas risināšanai.

Chris1986  "Arī tad, ja notiekošais nav patīkams- vismaz ir iespēja kaut ko darīt- ko nu prāts pasaka priekšā situācijas risināšanai."
Nu, 100%, ka prāts aiz aizvainojuma pateiks priekšā padzīt krāpēju no savas dzīves. Tikai - tā ir iešaušana pašam sev kājā, jo neko līdzvērtīgu tu vairs nedabūsi tagadējā vecumā. Tā ka - prātam ne vienmēr var uzticēties

Karmensita  Totāla necieņa pašam pret sevi.

donKihots  Ar smaidu par tēmu veca anekdote.

Vecītis ar vecenīti sēž pie galda viens otram pretī.
Vecenīte prasa: “Saki vecais, cik reizes tu mani esi krāpis?”
Vecītis: “Tu dulla vai esi palikusi uz vecumu! Kam tev tik vecas lietas?”
Vecenīte: “Tu vecais nelokies! Stāsti kā bija!”
Vecītis: “Nu vienu reizi gadījās …”
Vecenīte: “Ko? Tikai vienu reizi? ………….. Nu redzi vecais, vazājies pie maukām, bet zini, kā šodien tā viena reizīte būtu pašiem noderējusi …”

:D :D :D

Mikko  Pupu mizas!
Tas ir varbūt uz Jums attiecas, bet man ir pofig!
Es vāru darīt ko gribu un kā neviens neatskaitoties! 😝

raina1970  Chris 1986--ja man ir jāizvēlās starp dzīvošanu kopā ar cilvēku, kuram nevar ticēt , uzticēties, --un dzīvošanu pašai par sevi, bez tāda cilvēka-- tad bez domāšanas es izvēlos otro variantu. Ir mēģināts pirmais- izņemot nepārtrauktas šaizes neko citu tas nedeva.. Izvēloties otro variantu- nervi ir kārtībā, sirdsmiers, dzīvesprieks arī, un ir brīvas izvēles- gribu iesaistos attiecībās, negribu- neiesaistos... Protams- tas ir tīri mans personīgais skatījums, kādam citam tas būs kaut diametrāli pretējs.. Katram savs..

Sigvarts60  Es nekad vairs negribētu uzklausīt sava dzīvesbiedra atzīšanos sānsolī. Tā ir baigi stulbā sajūta, kad nesaproti - dusmoties vai žēlot. Labāk būtu klusējusi. Es tāpat no agras jaunības zinu, ka neviena sieviete nevar būt pilnīgi uzticīga. Neviens nav ideāls un jautājums "kā būtu ar kādu citu" agri vai vēlu radīsies. Ja tāds jautājums cilvēkam (vienalga kura dzimuma) nerodas, tad vai vispār laimīga kopdzīve ar tādu frigīdu pieticīgi pašapmierinātu impotentu ir iespējama.

cori  Var jau muti turēt ciet, bet otra puse tāpat sajūt, ka kaut kas nav. Un tikai tad tai nabaga cietušajai pusei (upurim) rodas vēlēšanās "parunāties"... Kāpēc tā "parunāšanās" nenotika krietni iepriekš, un kāpēc pirms tā saucamās "krāpšanas" netika risināti partneru starpā problemātiskie attiecību/seksa jautājumi, neviens parasti neatklāj, gaida vieglus risinājumus un grib būt "balti un pūkaini" un to "vainīgo" nomainīt pret citu, "labu"! Cik vispār ir "veselīgu" ģimeņu? Bieži ģimenēs tā arī dzīvo, ka viens "krāpj", otrs izliekas neredzam. Risinājumi ir sāpīgi. Tie, kas izvēlas, ko risināt, bieži izvēlas dzīvot bez partnera un jūtas vientuļi, jo ir bail uzticēties. Un kā jums ir izdevies? Ir atrasta labāka/labāks?

Letija  Atsaucoties uz cori un Sigvartu: bieži ģimenēs dzīvo, viens otru nekrāpjot, ja kas!
Ļoti skumīga pieredze, ja šķiet, ka krāpt ir norma.
Nē, tā nav norma.
Tas tā - vienkārši zināšanai (jo izskatās, ka....lieli cilvēki, pieauguši, mūžus gandrīz nodzīvojuši un to vēl nezin!)
Pateikšu lielu noslēpumu šejienes "daudzpieredzējušiem" - ir daudz laimīgu ģimeņu, kuriem nerodas jautājumi - teikt, neteikt, jo viņu vērtība ir ģimene nevis kaut kāda zemiska darbība, pazemojot otru, necienot, krāpjot!

Un kāda vispār nozīme - teikt, neteikt?!
Muļķīgi rīkojies - tātad tev nav vietas ģimenē!

Dvinsky  Ne vienmēr sānsoļi nozīmē, ka ģimenes dzīvē kaut kas nav kārtībā. Cilvēks dzīvo vienreiz, tādēļ dzīvē vajag izmēģināt visu, ko gribās. Un tāpēc uzreiz nav jāšķiras no esošā partnera un jāmeklē jauns. Ja ir iespēja un vēlēšanās, būtu stulbi palaist to garām, aizbildinoties ar augstiem morāles principiem. Piekrītu viedoklim, ka sānsoļi stiprina laulību. Pats dzīvoju jau vairāk kā 25 gadus laulībā ar pirmo un vienīgo sievu. Ir man bijušas mīļākās un ne viena vien. Sievai arī ir bijuši sānsoļi. Neuzskatām, to pa kaut ko šausmīgu, vienkārši ik pa laikam vajag kaut ko citu pamēģināt. Viens otram neko nepārmetam. Mums arī pēc tik ilga stāža joprojām ir labas attiecības un regulārs sekss.

Bellatrixa  Un kāpēc to mētelīti jāmēģina visiem piemērīt - cik cilvēku, tik risinājumu. Priekš manis - ja krāpj, nevar uzticēties, ja neko nestāsta, tad arī ne tik + vēl gļēvs, tās ir milzīgas zārka naglas attiecībās.

Dvinsky  Attiecībās jau ir iespējams arī vienoties, kas tās var būt brīvākas nekā standartā tiek pieņemts. Viss abu partneru rokās. Tikai - cik es te lasu tos gudros prātojumus, pārsvarā jau tiem rakstītājiem kaut kā pašiem nav īsti veicies ar attiecībām.

Lucky  Vieni saka, ka jākrāpj "pa kluso".
Otri saka, ka "nekas nav jšlēpj".
Bet visi vienā balsī - krāpjam ! :D

Mailija Es nu gan melos nesaskatu neko ne cēlu,ne arī aizsargājošu.Nu labi pieļausim situāciju ka pa pjaņiem nejauši stulbuma pēc kas sanāca un grēkāzis pats tagad to... nākamās atbildes