Par ticīgajiem fanātiķiem / fanātisko ticību …. ????
Tas dīvainais fenomens – ticīgais fanātiķis.. pie tam nav svarīgi, vai viņi tic kristīgajam dievam kā luterāņi, mormoni vai krievu pareizticīgie, tic viņi sātanam, Hitleram vai komunistiskajai partijai.. vai ir krišnaīti – esat ievērojuši, ka šos ticības apsēstos apvieno kaut kas netverams, bet ļoti-ļoti līdzīgs – viņi ir samērā parasti, necili cilvēciņi, kas VIENU DIENU ierauga to kaut kādu… svēto vai kādu tur garu??? – un tad ir ar viņiem cauri. Tavs draugs/ dradzene vairs nav tas, kas bija, ir pavisam cits un nesaprotams cilvēks, murgo par dievu vai nu attiecīgi ticībai un tu nezini, raudāt vai smieties..Tad kas viņi Jūsuprāt ir – trakie ar psihiskām novirzītēm, kuras neizpaužas uzreiz? Tiešām kaut kādi pārcilvēki? Vai garā vāji ļautiņi, pa kuriem staigā visādas svešādas enerģijas, kā tik viņām ienāk prātā? Kāpēc tas notiek tikai ar vieniem cilvēkiem, bet ar citiem – nekad? Un galvenais – ko secināt, ja tādu dullo ir tavā draugu lokā ne viens vien?..
Vaukskis ..Secināt, ka pati esi kaut kādā ziņā dullā, jo, kā māca teiciens- kādi draugi, tāda pati!
Jason Viss sākas ar to, ka cilvēks jūtas mazvērtīgs, nesvarīgs, niecīgs. Savukārt, šī fanātiskā ticība kaut kam rada ilūziju piederībai kaut kam lielam un īpašam.
LaskovijMerzavec
Vinji ir kluvuši redzīgi …
/… un par ticīgiem klūst netikai necili, bet ari bagati, harizmatiski utt…/
Raganacs Manā draugu lokā gan tādu nav. Bet vispār tas ir slinkums domāt ar savu galvu un vēlme, lai kāds pasaka priekšā, kā dzīvot. Tad nu katrs atrod kādu, kas rezonē ar kādu viņa dzīves, uzskatu utt. aspektu. Katrs jau var darīt, kā grib, bet, ja sākas šī "pievēršana savai ticībai", tad gan jāmūk pa gabalu.
Sassy14
Vaukskis – protams, ka esmu dulla zināmā mērā, - gluži ne-dullu mākslinieku jau nav. :D Bet – ne jau TAJĀ virzienā dulla kā šie te..
LaskovijMerzavec – redzīgi attiecībā UZ KO? :D Nu . es piem. vadu savu dzīvi pati. Varbūt štruntīgi no kāda tur viedokļa, bet vismaz pati un man tas ļoti patīk. Šo te cilvēku dzīvi vada kaut kas cits, ne viņi paši. Nu, un ja jau šie tik redzīgi, izredzēti un pārāki – tad kāpēc tas viņu Dievs/ Kristus/ Krišna/ Bafomets vai Sātans viņiem nepalīdz? Nu tikpat kļūdaini dzīvo, kā dzīvojuši – te nevar smēķēšanu atmest, te dzeršanu, te neveicas ne biznesā, ne mīlestībā?... utt? Ko? .
AivarsN Lai pievērstu kādai reliģijai, vispirms tautai ir jāatņem zināšanas un jāaizstāj tās ar melīgu, maldinošu, nepilnīgu informāciju, lai nevarētu izveidoties kaut cik pilnīgs priekšstats par pasauli. Sākumā ar to nodarbojās inkvizīcija, nogalinot izglītotākos, viedākos, redzīgākos tautas pārstāvjus. Bet tagad stafeti pārņēma Sorosa izglītības sistēma, radot galvās pilnīgu putru. Tieši tāpēc mūsdienu ,,izglītotā" sabiedrība tendēta pievērsties jebkurai reliģijai, kuras dāsni piedāvā sociālie parazīti. Tai skaitā arī modernajai kovidreliģijai, kuru jau 1981.gadā ierosināja Francijas prezidenta padomnieks Žaks Attali. Pārliecinot sabiedrību noticēt viltus pandēmijai, viņi paši prasīs mūsu medikamentus un vakcīnas. Tas ir lielisks veids kā atbrīvoties no vecajiem, slimajiem, vājajiem, dumjajiem un bailīgajiem sabiedrības locekļiem, kuri sabiedrībai rada lieku slogu un dārgi izmaksā.
LaskovijMerzavec
Redzigi - vinji saskata taja ko tadu, ko Tu neredzi!
Te nu protams var pasmaidit par to, kā Tu savu dzivi vadi pati.
Kādēlj Tu domā, ka vinjiem ir japalidz? Un kas ir kludaina dzive?
CoCoSan
Wot, pirmo reizi piekritīšu pamuļķim. 🤣
Sassy, kurš tev iegalvojis, ka šai dzīvē vsp kas no tevis atkarīgs? 😅
Sassy14
LaskovijMerzavec – nu tomēr pārsvarā pati, jo nu neskatos pa logu uz zilu mākoni un neprasu svētā vai sātanistiskā lūgsnā, ko man tagad dzert – tēju vai kafiju? Un kādā krāsā matus krāsot – sarkanā vai debeszilā?
Kļūdaina ir dzīve, kas kaitē cilvēkam pašam, plus viņam trūkst talants mācīties no kļūdām.
P.S. Tu laikam pats arī viens no tiem dullajiem? Es pat neprasīšu, kam tad tici?
donKihots
Ticība ir fanātiska savā būtībā un citāda tā nevar būt. Ticībā nav vietas šaubām. Šie cilvēki redz pasauli citādu, citādā gaismā un citā vērtību sistēmā.
TICĪGIE IR LAIMĪGI!
Tas tāpat kā mīlestībā izmainās viss skats uz pasauli.
Mums bailīgajiem, šaubīgajiem, īsto taisnību meklējošajiem kritiskajiem skeptiķiem nesaprast, bet viņiem vienalga - viņi savu ceļu ir atraduši, kamēr mēs maldamies laimi meklējot naudā, lietās, apmeklētajās vietās, karjerā. Vai tad ne LAIMI mēs meklējam?
av2
Liec vinnus mieraa, vinniem viss ir ok.
Par pieredzi, jaa, arii man ir pazinnas ggimeniite, kas aizgaaja pa sso cellu. Un pazuda ar galiem. Jo es vinniem vairs nebiju , ka lai pasaka, veerts buut vinnu uzmaniibas lokaa, ja reiz kults ir tajaa tronii celts.
Kaa jau teicu, liec taadus cilveekus mieraa. Katrs pats savu dziiviiti veido, kaa pats veelaas.
Sassy14
Nu labi…
Ne reizi vien tie ticīgie dullie ir teikuši man – „sniedz roku, ieskaties man acīs un nāc kopā ar mani… uz TURIENI! Aizver acis, atver sirdi….“ – un tipa davai uz priekšu.
Es neesmu ne reizi šo iespēju izmantojusi (nu laikam jau arī neizdotos), JO:
- Tips, kurš okultisko rituālu rezultātā ar personības daudzkāršošanos un citām psihiskām kaitēm nonāca durkas slēgtajā nodaļā uz ilgstošu laiku…
- Vientuļa māte – dīvaine, kas moka savu dēlu ar krievu pareizticību un dzīvo gandrīz kā mūķene (jaunībā vispār sapņoja par dzīvi klosterī)
- Pasaulslavena dīva – „Kristus brūte“, kuras mīļākais lozungs ir „love never fails!“ – bet realitātē tā kundze citu nav darījusi kā hroniski „feilējusi“ jeb kļūdījusies savās mīlas lietās
- Kāds cits tips, kas dzīvo virtuāli-paralēlās dimensijās un brīnās, kāpēc nevar sev atrast otro pusīti (pašam drīz 40, bet pieredze ar sievietēm kā 16-gadīgam)….
Lūk, TIE ir tie mūsu laimīgie vai aplaimotie no reālistiska viedokļa. Nu kaut kā nevelk uz tādu „laimi“ – tad jau labāk būt skeptiķei..
LaskovijMerzavec Aha, esi reāla un pat nenojaut, cik daudz no visas tavas dzives un darbibax nosaka kopējā pagatne un tai skaitā ari kristīgā ticiba!
Sassy14 LaskovijMerzavec – ne jau tikai kristieši mani saukuši kaut kur sev līdzi – sātanisti un citi dullie arī. Bet nu nevajag man visu to. Vienkārši cenšos izprast – kāpēc nevarētu ticēt, citiem neuzbāžoties? Pat ja esat labi draugi vai kas tml?
donKihots
Īsti ticīgie arī tic citiem neuzbāžoties, tikai piedāvājot. Sektas ir biznesa projekts. Kā mācītāji reizēm saka - Ja gribi kalpot cilvēkiem un Dievam, tad kalpo, ja gribi būt bagāts mācītājs, tad dibini sektu.
Bet arī laicīgajā dzīvē bez īstas ticības (kaut vai sev) neko izdarīt nevar. Nevar cilvēks studijas pabeigt, ja netic, ka viņš to spēs, nevar darbu atrast, nevar māju uzbūvēt, pat plauktu pie sienas nevar pielikt.
Iepazīties OHO arī bez ticības neizdosies. Tur tikai fiasko.
Ticība cilvēkam dod pārliecību par savu taisnību, par savām spējām. Ticība SEV ceļ cilvēku, ticība Dievam to ceļ dubultā, un ja vēl ir cilvēki, kas tic TEV, tad vispār nirvāna.
av2 Viena lieta ir ticeet saviem speekiem, otra ticeet pasacinnam.
fargo līdz absurdam vispārinot visu to, kas nu tobrīd ir ienācis prātā, var nonākt tikai līdz bezjēdzīgiem secinājumiem.
elfu_mazulis Ticīgie ir dažādi, nevajag jaukt visus vienā putrā. Par fanātiski noskaņotiem un uzbāzīgiem vai sektās iekļuvušiem, var piekrist, ka viņi ir jocīgi. Bet tāds ir jebkurš fanātisks cilvēks jebkurā jomā, ne tikai reliģiskā. Un nesaprotami man ir arī tā saucamie svētku laika ticīgie, visu gadu bliež kā pagadās un tad uz svētkiem pēkšņi tik ticīgi, tik ticīgi. P.S. pati neesmu reliģiska, bet uzskatu, ka katrs dara un tic kam grib, kamēr neuzbāžas citiem.
Hiacinte_B
Būtu jau labi, ja varētu saprast, kur tad ir tā robeža starp ticību un fanātismu? Galu galā, ja ticība ir laba lieta, tad fanātisms ir briesmīgs.
Ticība Dievam vai nu kam tur vēl neatbrīvo mūs no nepieciešamības domāt.
Katram no mums ir izvēle: vai nu mēs paši esam atbildīgi par saviem lēmumiem Dieva vai kā cita priekšā, vai arī “pārceļam” šo atbildību uz kādu citu. Ideāli, ja cilvēks uzklausa padomu, bet uzņemas atbildību un pieņem galīgo lēmumu pats. Taču fanātiķis akli pakļaujas "vadītājam". Ja vēlamies izvairīties no fanātisma – tad ir jāiemācās patstāvīgi pieņemt lēmumus savā dzīvē. Un būt atbildīgiem par to sekām. Taču tas ne vienmēr ir viegli, jo fanātiski sekot citiem ir daudz ērtāk. Tad nevajag spriest, domāt, izdarīt secinājumus vai pieņemt lēmumus. Un neveiksmju gadījumā var novelt vainu uz citiem.
Chris1986 Mani arī vienmēr ir izbrīnijis, kāpēc par psichiski slimu tiek uzskatīts, kas sarunājas, teiksim, ar Karlsonu, kas dzīvo uz jumta? Bet netiek uzskatīts, kas sarunājas ar saviem reliģiskajiem pielūgsmes objektiem. Kāpēc šāda divkosība?
Drole Svaigs piemeers - puse publikas iestaajusies valdiibas organizeetaa (masas pat neaizdomaajas, ka religjijas funkcijas ir paarnjeemus policejiska valsts... nākamās atbildes
Atbildes 1 līdz 20 (kopā 78) | nākamās >> |