Tiem, kas ir dzīvojuši vai vēl joprojām dzīvo ar kādu ilgstoši kopā – vai un kā izdodas cienīt savu

Letija  Dzīvojot vairākus gadu desmitus kopā, tā pieredze ir tāda, ka noteikti nebūtu bijusi kaut kāda paciešana vai pieņemšana "tādu, kāds nu ir".
Tam cilvēkam ir jābūt īpašam, nekāda auklēšanās, par to vispār nevar būt ne runas.
Talanti, uzticamība, nekādi kaitīgie ieradumi.
Tāds tas ´´sarakstiņš´´.
Un, lūdzu, kādas tad tur varētu būt grūtības saglabāt cieņu?!

Mikko  Ak tu mī un že!
Kāpēc vispār ko satežğīt?
Neviens nevienam nepieder un katrs dzīvo kā grib, var un uzskata par pareizu!
Nemācot, nemoralizējot utjp...
Iemācieties elpot mierīgi jo tas pagarina mūžu un potenci.

CoCoSan  Problēma ir nevis saglabāt cieņu, bet saglabāt pacietību 😉

Mikko  Pacietība ir kā pieticība, bet katram savs. 😌

Liesma  Nē, noteikti nē. Agresijas izgāšana uz tuviniekiem norāda to, ka agresors ir šizofrēniķis, bet tuvinieki-stulbeņi. Ja jums tramvajā uzkāps uz kājas, mājās kāpsiet uz kājas tuviniekam?
Cita lieta, ka mēs tagad dzīvojam advancētā sarežģītā kiberzinātnes un jurisprudences ziedu laiku laikmetā, un lai vēl maz neliktos, hibrīdkara apstākļos pakļauti kara uzsācējiem. Šo te ņemot vērā, gribētos, lai partnerim galva būtu ne tikai cepures uzlikšanai. Tad kādreiz var padomu paprasīt, un tā.

Mikko  Tāpēc nevajag braukt ar kopējo tramvaju!
Tā ir vienkāršāk 😏

dabasmiilis  Savaldība, nosvērtība, intelekts, spēja mācīties un pilnveidoties - tas norūda tevi kā personību, kā cilvēku padara labāku, pacietība, iejūtība, empātija, sapratne, spēja uzklausīt, sadzirdēt, piedot, jāņem vērā, ka otrs nav kalps, kura pienākums tev izdabāt, izpildīt tavas vēlmes, tas ir tāds pat cilvēks, kā tu pats - ar saviem plusiem un mīnusiem, savām dīvainībām - vislielākā kļūda ir censties otru pārmainīt - izglītot jā, bet pārmainīt nedrīkst, cieņa, uzticība, draudzība[ticu, ka sieva var būt labākais draugs], paškontrole, sava ķermeņa, domu, emociju un prāta kontrole, spēja novērtēt to, kas tev jau ir, uzpasēt savu zālienu, nevis mest acis pār sētu uz kaimiņa zālienu, nekur nav tik labi kā mājās - mājas un māju sajūta ir nozīmīga laimes sastāvdaļa, pamati uz kuriem celt ko iespaidīgu un noturīgu, un ja ir savs cilvēks, tad nevajag ne Eifeļus, ne Gizas piramīdas, vienmēr būs interesanti.
Arī grāmatas ieteicams lasīt, lai veidojas valoda, krājas zināšanas, lai vieglāk uzturēt sarunu, interesantiem cilvēkiem ārpasauli nevajag, viņi ir pašpietiekami - tādi rūpējas par savu zemi un ģimeni, nelūr pār sētu ko kaimiņš dara, vai kāda viņam sieva, un neinteresē kas tai zem svārkiem!

Tagad patērētāju sabiedrībai modē - visu ātri veikli dabūt, palietot, izmest! Tas ir mežonīgi un primitīvi, tur nav cilvēcības! Jāļauj laikam skriet, bet pašiem nav tam jāskrien pakaļ, jāprot piebremzēt, atslābināties, steigu un haosu radām mēs paši, nevis kāds cits, paši izvēlamies savu likteni. Var jau skriet visiem brunčiem pakaļ vai izpirkt visas veikala lupatas, kuras labi ,ja vienreiz uzvilksi, bet tas viss tevi piepilda tikai uz mirkli, pēc brīža atgriezīsies realitātē un konstatēsi, ka esi viens sēžot lupatu kaudzē! Emocijas var novest pie depresijas!

-Laulājoties, visi šie "priekos un bēdās, mūžīgi mūžos, ilgi un laimīgi, līdz nāve mūs šķirs" - tie nav tikai tradicionāli saukļi, tie ir kā dzīves baušļi - likumi, kurus jāievē

dabasmiilis  -Laulājoties, visi šie "priekos un bēdās, mūžīgi mūžos, ilgi un laimīgi, līdz nāve mūs šķirs" - tie nav tikai tradicionāli saukļi, tie ir kā dzīves baušļi - likumi, kurus jāievēro, ja vēlies dzīvot harmonijā ar sevi ,ar otru, ar apkārtējo vidi!

Tie kas tiecas tikai pēc visa vislabākā, tie beigās paliek bešā, bez nekā, tādi laimi nepamanīs, pat ja tā stāvēs viņam blakus un miegs ar aci!

Fargo tik patiesi visu aprakstīja, ka nav īsti ko pievienot!
Par privātumu man ir tieši tāpat, var stāvēt otra telefons acu priekšā vai kaut kompī atvērti viņa soc. tīkli, man pat domu līmenī nav vēlēšanās tur ielīst un pretī prasu tieši to pašu, es saprotu, ka katram ir savs privātums - katram sava zobbirste, savas drēbes, savs drēbju plaukts, savi dokumenti vai pieraksti, kurus bez atļaujas nedrīkst aiztikt, būtu man sieva - atliek tikai paprasīt, un es pats visu interesējošo parādīšu, bet par vislielāko nodevību uzskatu, ja cilvēks pa kluso aizmuguriski ložņā - es tādam uzticēties nekad nevarēšu, tādēļ ar slimīgi greizsirdīgajiem un par sevi nepārliecinošajiem man nav pa ceļam, tieši tāpat ar tiem ,kas visu vienkāršo sarežģī!

Chris1986  Kas ir cieņa, kā tā izpaužas prakstiskajā dzīvē? Pieklājības un distances ievērošana?
Bet vispār jau šī tēma ir tāda pati, kā visas iepriekšējās: katrs slavē sevi un noliek oponentus. Priekš kam tas viss? Par to kkādi bonusi nāk?

Railija20  Chris1986 Tu šeit pēc bonusiem ienāci?
Katrs priekš sevis saprot, paņem , ko vajag...viss...!
dabasmiilis 👍

aija_69  Laulībā un kopdzīvē ar vienu partneri biju no 24 gadu vecuma līdz 52 gadiem (28 gadi). Seksuālā dzirksts, liktenīgā Vīrieša sajūta, manuprāt, bija galvenā līme mūsu attiecībām. Arī kaut kāda distance, kas ik pa brīdim ļauj vīrieti ieraudzīt kā pirmo reiz. Nozīmīga loma bija arī vīrieša spējai tikt galā ar ģimenes dzīves prozaiskajām klapatām.
Tagad, 55+ vecumā ilgstošas kopdzīves perspektīvei, protams, citi kritēriji.

jozolsen  Precēto aptauja!! Iepazīšanās portālā!

dabasmiilis  Cieņa - pirmām kārtām, ja cilvēks sevi neciena vai arī ir pārvērtējis savu vērtību, tāds arī otru nepratīs cienīt, nepratīs novērtēt!

Liesma  Nevajag nekādas ūberprasības, katrs ņem "sava tipa" labāko dabūjamo versiju, un vienalga, cik feromonu un dzejoļu izstaro nelikvīdi
tad, ja jānodarbojas ar piedošanu, ņem nākošo rezervistu DDD

LaskovijMerzavec  Es personīgi - nedzīvoju kopā ar "Savu KOPDZĪVES PARTNERI", bet gan ar skaistu un iekārojamu sievieti ....

tad arī nav šādu problēmu.

Anufrijs  Es tad labāk esmu nekas, nekā rezervists.

CoCoSan  Nu tur jau nav nekāds brīnums, ka primātus saista tikai rumpji, par kuru skaistumu var atklāti pašaubīties.

Mikko  Nez nez...
Ja jau uzskata sevi par rumpi tad tā arī ir! 😏

Liesma  Skatoties, kāds kopdzīves mērķis. Ja rumpju radīšana, tad kurš mazohists/pamuļķe ķersies uz Karlsona, Kas Dzīvo uz Jumta, liriku? Ja vienkārši vienatni kliedēt, tad ok, der jebkurš. Atskaitot intrigantus (-u), kas izjauc attiecības ar konkurentiem vai iedomīgajai beibei/čalim kā citādi bojā dzīvi. Paralēli tīmeklī sūtot dzejoļus ar sirsniņām-ja nu uzķeras. Atceramies visas salauztās sirdis-ja neesam atmetušas cerību, ar ieriebšanu nenodarbojamies, jo objekts nojautīs, ja nav dumjš, bet dumju jau mēs nemaz neiemīlētu, right? D

Darta1  Kopdzīve, tas jaunībā, kopīgi iegādāts īpašums, bērni, saimniecība utt.
Tagad katram savs, kopīgs laiks un emocjjas!

dabasmiilis 20:53,
Tai nav jābūt uzreiz krāpšanai...
Ir ļoti daudz citu lietu par ko cilvēciski prasīt viens otram piedošanu, brīžiem tās var būt pat nepamanāmas lietas!... nākamās atbildes