Vai principialitāte ir laba īpašība?

rokons  Mēģinu saprast kas ir domāts "vecāku likumi". Augot normālā ģimenē, bērni pārņem dažus principus, kas ir pamats šo principu attīstīšanai.
Bet pasaule mainās, un dzīvesveidam jāpieskaņojas jaunajiem laikiem. Ja palasa latviešu klasiķus, un ne tikai latviešu, var viegli saprast, ka arī pirms vairāk kā simts gadiem bija vēlme līdz pašiem pamatiem visu pa jaunam uztaisīt. Bet laikam dzīvē spēkā ir teiciens- mēs nākam no savas bērnības.
Ir fundamentālas lietas, uz kuru bāzes veidojas šodienas principi, kādi nebija senatnē.
Apdomājiet tikai vienu piemēru - sieviete ar bērnu, bez vīra. Kāda bija attieksme pirms gadiem 100 - 130.
Un atbilde ir viena - ekonomika ietekmē attieksmi. 2021-11-03 18:35

Pereira  Rokons!!!Ja sievietēm nebūtu bērni tad varbūt arī nebūtu tevis!!!Kāda tam nozīme kurš gadsimts???Vīriešien ir jauzņemas atbildība par savu "MAZO" draudziņu!! 2021-11-04 17:24

rokons  Es rakstīju par SABIEDRĪBAS ATTIEKSMI nevis atbildību.
Patreiz vientuļa sieviete sabiedrībā tiek uztverta bez aizspriedumiem.
Salīdzini citu piemēru- sieviete viena restorānā. Kā to uztvēra pirms gadiem 100?
Tagad - viss normāli 2021-11-04 18:36

Kaskaade  Kkāds reti jokains uzdotais jautājums. Visticamāk autore pati kinkrēti apmaldījusies savos vārdos.
Kāda vsp ir korelācija starp vecāku principiem un vai tomēr der būt celmlauzim,kur sanāk reizēm ieskriet ar pieri sienā.???
Tobiš, viens pusmūža cilvēks nevar dzīves gaitā iegūtos un patstāvīgi noteikt savus principus, jo....ieskries ar pieri sienā???? Hālò, zeme?
Tie faktori, kuri noteica vecāku principus, ir miruši defaultā, jo ir pilnīgi cits laikmets un civilizācijas vertību orientācija. 2021-11-04 18:46

mairita1971  Kaskade,godīgi sakot,arī tavs komentārs prasa tulkojumu. 2021-11-04 19:27

Kaskaade  Mēģināšu tev uz pirkstiem izskaidrot. Ja normāli vecāki agrāk mācīja būt godīgam un atklātam, nu principiāli - nemelot, tad šodienas laikmets samals tevi pulverī ar to principu.
Pamēģini šeit, oho vai fb atklāti un godīgi pastāstīt par savu dzīvi smalkumos, nu eksepimenta pēc.
Un vsp, ko tu uzskati par principiem? Mož mēs vsp runājam dažādās valodās. 2021-11-04 19:39

mairita1971  Redzi,kā mēs redzam apkārtējos,ļoti ir atkarīgs arī no mūsu vecākiem,kā viņi mūs ir sagatavojoši dzīvei.Vai nu tu,akli ticot visam,kāp uz grābekļiem,vai nu,esi jau iemācījies vērtēt,kas labs un kas slikts.Mani jaunības principi un izveidojušies uzskati ļāva neuzkāpt uz grābekļiem,kurus jaunībā izprovē daudzi.
Runājot par cilvēkiem,vienmēr pirmo mēdzu saskatīt labo,un bieži iegūstu labus paziņus.Draugus šajā vecumā cenšos saglabāt pārbaudītos.Runājot par cilvēka ļauno pusi,bieži tas ir atbalss paša teiktajam. 2021-11-04 20:39

Kaskaade  Nopietni???? Man ir gandrīz 50 gadu. Par kādiem vecākiem ir runa? Mana bērnība un vecāku sagatavošana dzīvei beidzās 18smit gados. Kopš tā laika veidoju sevi pati, neiejaucot tur vecākus un pasargājot viņus. Tas ir vairāk kā ciniski atbildību par savu dzīvi, raksturu, uzvedību, uztveri un principiem novelt uz vecākiem.
Atļauj lūdzu painteresēties, un kas ir tie grābekļi uz kuriem neuzkāpi, kurus daudzi paprovēja jaunībā? 2021-11-04 21:27

mairita1971  Redzi,mēs runājām dažādās valodās.Pie tam es jau 15.gados mācījos Rīgā,un priecājos ka mana mamma centās pasargāt mani no kļūdām,runājot.Pie tam es lepojos ar savu vecāku audzināšanu,un nekas man nav viņiem jāuzveļ.Man Tevis žēl,ka Tev vecāku nams nav bijis pirmais uz kuru gribas skriet,zinot ka tā sajūta nekur nav atkārtojama. 2021-11-04 21:38

ingryda  Draudzenes tevs saka, ka viedokli nekad nemaina mironi un idioti. 2021-11-04 21:54

Kaskaade  Jēziņ, bet tu taču atkārto manis teikto. Tā kā topikā nekas nebija teikts, kas tavā izpratnē ir principi, izteicu pieņēmumu, ka runājam dažādās valodās. Skat.19:39.
Es atvainojos, par kādu žēlumu iet runa? Vai manis augstāk rakstītais kā sekmēja domāt, ka man problēmas tuvībā ar vecākiem? Jeb joprojām uzskati, ka svēta lieta savus vecākus nogruzīt ar saviem kāšiem, dumībām un jaunības stulbumu? Domā, normālai mātei sirds nesāp savu pieaugušo bērnu dēļ? Kādēļ man būtu bijis apzināti viņi jāsāpina situācijās, kurās viņi palīdzēt nespēja?
Un jā. Vai spēj noturēt sarunu un runāt par pašas radīto tēmu- principialitāti? Kādēļ neatbildi, kas ir tie grābekļi uz kuriem neuzkāpi?
Redzi, es piedzimu un izaugu Rīgā. No 18smit gadu vecuma dzīvoju atsevišķi no vecākiem, jo vēlējos patstāvību.
Man nebija jāskrien pie vecākiem pārsimts kilometrus dažas reizes gadā, jo viņi dzīvoja var teikt, līdzās, kaimiņos.
Ja vēlējies tēmu sarunai par vecākiem, kādēļ bezsakarā principus iejauci? 2021-11-04 22:15

mairita1971  Kaskade,Nu kur Tevī tāds ļaunums? Laikam ļoti stipra jūties,bet uzmanies,parasti tos,ko sevi uzskata par gana stipriem,dzīve sit tikmēr,kamēr cilvēks nesaprot,ka dzīves ceļā ir mazs puteklītis.Es arī vienmēr sevi pārliecināju,ka esmu stipra,un ka visu izturēšu.Bet tagad varu mierīgi atzīt ,ka esmu vāja un paļaujos uz Dievu.Zini,lepnība nav tā labākā īpašība.Man Tevis žēl,jo jūtu,ka Tu domā,ka cilvēki apkārt ir ļauni.Bet man tiešām blakus ir bijuši daudz jauku cilvēku,kuru principus gribas pārņemt kā savējos.
Runājot par grābekļiem pusaudžu vecumā,vari netēlot muļķīti,pati labi zini,kādi tie ir. 2021-11-04 22:33

Kaskaade  Vai katrs, kurš nespēj iebraukt tavā domu gaitā un vārdu samistrojumā ir ļauns?
Kas tev liek domāt, ka nezinu, kas ir cilvēks uz mūžības fona?
Un kas tev ir ar to žēlumu, vai savu vajadzību pēc žēluma projecē uz pasauli? Mani nevajag žēlot, ar visu ko dzīve piespēlē, man jātiek galā pašai. Un paraudāšana mātes klēpī tās problēmas neatrisina, bet vēl vairāk sāpina tā jau izsāpējušo mātes sirdi.
Ņemt paraugus no pasaules tā ir normāla cilvēka rīcība, taču kādēļ glorificēt cilvēkus? Visiem cilvēkiem piemīt cilvēka daba- būt ļaunam. Tu taču nezini, kāda būtu to labo cilvēku rīcība stresa vai krīzes situācijas brīdī. Tādēļ jau ir teiciens, ka cilvēkus pārbauda grūtībās. Un ne visas šķietamās grūtības ir patiesi īstas grūtības, pēc kurām var spriest vai konkrētā cilvēka daba ir laba vai ļauna.
Nosaukt par grābekļiem jaunības kļūdas? Nu jā, bet tas saucās dzīves skola vai vēl vienkāršāk pieredze. Kādēļ kļūdas būtu jāvērtē kā kkāds traips, lāsts vai kauna lieta? Ne jau uzvaras, bet kļūdas un to atrisinājums veido cilvēka personību.
Nu nopietni, par ko tieši gribēji parunāt savā topikā? Es joprojām nesaprotu. 2021-11-05 10:07

Piparkuka  Katram ir jāiziet savas dzīves mācības. 2021-11-05 13:35

mairita1971  Kaskade,tā kā zinu,ka Tev galvenais ir atrasts ienaidnieku,vienalga ko cilvēks raksta.Meklējot cilvēka uzrakstītā viņa rakstura melnumus,vienalga par ko tiek rakstīts,vai tā nav kāda psihozes izpausme.Ļaušu Tev justies uzvarētājai,kas bija Tavs mērķis.Tu tā centies,uzreiz parādīt savu spēku un ļaunumu,kas esot katrā cilvēkā.Bet ja daudzi cilvēki necenstos tomēr cīnīties ar ļaunumu sevī,kādā pasaulē mēs dzīvotu? 2021-11-05 21:52

Kaskaade  Pag, ar kādu ļaunumu sevī cilvēkiem ir jācīnās? Tu taču apgalvoji, ka ļauna esmu tikai es, bet pārējie cilvēki ir labi.
Vai nav tā, ka dzīvo savu aizspriedumu un stereotipu būrī, un viss, kas ārpus tā ir ļauns un bīstams?
Mairita, nu pēc kā lai es vēl varētu spriest, ja ne pēc cilvēka rakstītā, turklāt netā, kurā defaultā iztrūkst neverbālās komunikācijas izpausmes iespēja - acu kontakts, mīmika, grimases, kustības, taktilas kontakts..., vuii, aizrāvos, šaubos vai teiktais vsp būs saprasts.
Nu tad tu noliedz, ka katrā cilvēkā mīt civilizācijas genomā ieliktais ļaunums, jeb ļauna esmu tikai es? 2021-11-05 23:16

mairita1971  Zini,ja pirmais cilvēkos meklē ļaunumu,un uzreiz ieņem aizsardzības pozīciju,lai arī otram nav pat doma aizvainot,negribot tiešām iegūsti daudzu cilvēku nepatiku,ka vari piekrist savai domai par to, ka vairāk cilvēku ir ļauni.Un savu mammu es vienmēr esmu mīlējusi,bet necentos tēlot viņas priekšā,jo tas parāda neīstumu attiecībās.Viņa tāpat uzreiz pamana manu noskaņojumu,lai kā es izliktos. 2021-11-05 23:40

Kaskaade  Oioioiii, tā putra, kuru te noburbuļoji, tai vsp nav nekāda sakara ar loģiku un prasmi formulēt domu. Tiešām nav vēlmes iedziļināties tajā haosā ko uzrakstīji un domu bardaka peripētijās. 2021-11-05 23:57

rebeka  Ievērot kaut kādus savus principus jebkurā situācijā var būt vienkārši muļķīgi.
Katram būs izveidojies priekšstats, kā kam vajadzētu būt. Bet viss jau mainās, tātad arī šie priekšstati mainās.
Tas nozīmē, ka pricipiāls cilvēks vienkārši ir apstājies savā attīstībā. 2021-11-06 12:25

mairita1971  Kaskade,jūtos pateicīga ka vairs nevēlies žnaugt ar savu čūskas kampienu.Ceru,ka tagad nevajadzēs pašapliecināties savas mazvērtības priekšā,jo ja nesaproti rakstīto,labāk tomēr paklusēt,lai neparādītu taisno pierīti. 2021-11-06 23:48

Raivis_1977  Esi dabiska un pieņem loģiskus lēmumus, un arī atbilstoši situētā brīdī izskaidro tās, kapēc esi tā rīkojusies un ne savādāk, un viss būs normāli un būs okey. Tā tikai turpinot tu tikai vari piekopt sevi un savu pašnostāju ... Jo arī no tevis varbūt kāds kaut ko gaida ...
Taču arī grūtajos brīžos uzklausi arī pat tos, kam pat nav taisnība, jo arī viņiem ir kāds (savs) vārds sakāms, lai arī kāds pat tas arī nebūtu ...
Un tomēr, šī dzīve ir ļoti, ļoti skaista kuru mēs ik brīdi šeit dzīvojam!
Mēs visi esam tādi paši kā pat koki, putni un zvaigznes! - Jo tava vieta ir būt šeit un tagad, vai nu tu to nojaut, vai nu nē! ....... 2021-11-18 23:33

Rets2  principi ir ok. Kāpēc gan ne. Ja vēl piemīt paškritika un spēja būt objektīvam, tad vispār super. 2021-11-19 00:32