Spītība.
Spītība ir cilvēka rakstura īpašība, kas izpaužas personas apzinātā vai neapzinātā runā un rīcībā, cilvēkam nepiekāpīgi aizstāvot sava viedokļa vai rīcības pozīcijas, neskatoties uz to, cik personiski pamatota vai nepamatota šāda veida izturēšanās ir pretstatā pieņemtajām normām attiecībā pret citiem cilvēkiem vai sabiedrību kopumā. Cilvēka rīcība, kas krasi atšķiras no viņa tuvinieku, radu, draugu, kolēģu vai visā sabiedrībā vispārpieņemto normu vēlmēm, norādījumiem, uzskatiem un mērķiem,...citu cilvēku vai sabiedrības skatījumā parasti tiek uzskatīta kā peļama rīcība, kas kaitējoši un nevēlami ietekmē gan paša *spītnieka*, gan viņa līdzcilvēku vai sabiedrības dzīvi.
Vai sevi variet raksturot kā *spītīgu* personu un,
ja tas ir tā, tad:
cik lielā mērā un kā šāda rakstura īpašība ir ietekmējusi jūsu personisko un jūsu līdzcilvēku ikdienu, sadzīvi un dzīvi?
Un vai no tiesas, būt paštaisni *spītīgam* ir tik peļami un šāda rakstura iezīme cilvēka un viņa līdzcilvēku dzīvei nenes nekādu labumu?
Jūsu viedoklis, uzskats un personiskā pieredze,...lūdzu!
MrJones
Te laikam buus kaut kas vairaak par vienkaarshu spiitiibu ja skatamies uz muusdienu globaalajiem notikumiem un taa teikt, vispaar pienjemtajaam normaam.
Vnk., parasta spiitiiba un viss chikeniekaa, taa pat kaa birka - anti vaxeris,....tas paplashina iespeeju aiziet no neeertiem jautaajumiem,..demonizeet jebkuru, kuram savaadaaks viedoklis - nesakriit ar kopeejo pienjemto.
Vareetu pienjemt, Briesmiigaa viirusa teoriju ja taa buutu, efektiivas vakciinas ja taa buutu, mirstiibu no viirusa ne vakciinaam JA TAA BUUTU,...bet sheit mums ir greizo spogulju karaljvalsts, fikcija, kurai nav nekaada sakara ar patieso realitaati, + mums ir skaidri noraadiits globaalais attiistiibas virziens, no oficiaaliem avotiem pie tam, mums ir oficiaalo amatpersonu izteikumi, dokumenti, patenti, u.t.t. ( ja tas nav laists gar ausiim ),...pats galvenais, shii situaacija ari peec taada algoritma tiek virziita! Te nav sakara ar spiitiibu, vnk., situaacija patreiz - viss iet pretrunaa ar sabiedriibaa vispaar pienjemto normu (kopeejo trendu), kas ari neradaas taapat no zila gaisa, bet tiek meerkjtieciigi biidiita diezgan paredzamaa virzienaa. Aklums, kaads ir patreiz sabiedriibaa, jaa.....atziistu, fenomens. Ko lai ar to dara? Vai vieglaak nebuutu pievienoties?
Ieguvuma praktiski, nekaada...tas skar visu civilizaacijas naakotni, tas skar katru no mums,...tas nenorimsies pats no sevis...ar shiem meliem tiks panjemti daudz cilveeku upuru. Vai tev, kaa cilveekam, nebuutu mazliet moraales un atbildiibas sajuuta, vismaz, meegjinaat,...ja ne noveerst, kaut neatbalstiit Vispasaules Ljaunuma triumfu?!
2021-11-21 14:06
Sigvarts60 Spītība - nepakļaušanās vispār pieņemtajam "pareizajam" viedoklim. Tā ir viena no labākajām īpašībām - spēcīgas personības pazīme. Tāds cilvēks daudz sasniegs jebkurā jomā. Diemžēl man tāda piemīt pārāk niecīgā daudzumā. Esmu viegli pierunājams uz muļķībām, un pēc tam bieži nākas nožēlot, šķendēties, ka vispār pieņemtais "pareizais" viedoklis var būt arī stulbs. 2021-11-21 14:33
Kaskaade
Taisot copy paste pats neievēroji atslēgas vārdus "kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem"?
Mērķtiecība ir sinonīms vārdam spītība, ar izņēmumu, ka pēdējo vārdu lieto tie, kuru savtīgās intereses netiek apmierinātas.
Tas par ko rakstīji 12:24, iespējams ir vārds un īpašība - stūrgalvība, ietiepība.
Dòomāa līīīdzi!!!
2021-11-21 15:14
AivarsN Galvenais jau, ko kurš saprot ar sabiedrības vispārpieņemtajām normām? Kas un kad tās pieņēmis? Mērķtiecība vienmēr ir slavējama? Ja mērķis ir kaut ko paveikt visas sabiedrības labā, tad ir tikai apsveicama, gan mērķtiecība, gan spītība, kura nepieciešama tāda mērķa sasniegšanai. Daudzi dēļ tā nav žēlojuši pat savas dzīvības. Taču kad noziedzīgs grupējums, par savu vienīgo mērķi pieņem, visas sabiedrības paverdzināšanu un viņuprāt lieko likvidēšanu un spītīgi iet uz šo mērķi, par spīti sabiedrības protestiem? 2021-11-21 15:21
Kaskaade Aivar, man fizikā bija cvombelis, bet kko atceros par pretestību. 2021-11-21 15:25
Anufrijs Stulbi ka centrālā apkure, būtu malku gājis skaldīt.. 2021-11-21 17:52
miers2
Ir veselīgas lietas un neveselīgas - ja sava spītība ir pašam patīkama, tad tā ir vajadzīga laba noskaņojuma uzturēšanai. Spītība parasti tiek pasniegta kā slimība, bet faktiski tā ir tikai savu uzskatu nesamīdīšana.
Ja es uzskatu kā melns ir melns un melns nav tas pats , kas balts - tad vienam tā šķiet nemoderna spītība, bet citam tas ir lielisks vakara tosts, ne
2021-11-21 19:54
rokons
Manuprāt spītība ir atdalāma no mērķtiecibas, neatlaidības.
Ja ir mērķis, neatlaidība parasti ir nepieciešamas tā sasniegšanai
Spītība ir tad, ja dara lietas, kas ir vai nu nepieņemamas( piem. šķērsot dzelzceļa līniju kad barjera slēgta vai spītīgi tušā laikā nenesāt atstarotājus ejot pa ceļa malu), vai arī pārbaudītas ka iets neveiksmīgs ceļš, kas dos negatīvu rezultātu. Kaut reizēm spīts ļauj sasniegt negaidītu rezultātu
2021-11-21 21:28
LaskovijMerzavec NU redzi pati jau atbildeji... labi zini, ka mērķtiecība un spītība ir dažadas lietas, bet spītīgi turpināsi pierādīt savējo, lai gan tas ir pilnīgi bezmērķīgi.... 2021-11-21 21:45
Kaskaade
rokons. Ejot uz mērķi, grūti pārvarami šķēršļi ir neizbēgami. Un tos pārvar nevis ar mērķtiecību, bet ar spītību.
Pamuļķi, vari valstīt to karsto kartupeli no viena sāna uz otru cik vēlies. Bet viņš joprojām ir pie tevis.
2021-11-21 22:21
VECA_PIEPE Mērķtiecība bez spītības ir pupu mizas! :D 2021-11-21 22:25
kjirsis_X
jā ,reizēm esmu spītīgs. Dažreiz pavisam mazliet,
bet ir arī maniakāli fanātiska fundamentālisma līmeņa izlēcieni :D
2021-11-21 22:48
Feja939
Šodien nedrīkst lamāties.
Bet, ja nebūtu spīta un apņēmības, tad šai situācijā būtu dziļa tumsa.
Ar pliku pieri skriet sienā, tas nebūtu prātīgi.
Bet sadzīviskā dzīvē, ir dažādi viedokļi, kuros der dažreiz ieklausīties.
2021-11-21 23:29
rokons
Iebilde 22:21 un 22:25
Visu nosaka definīcija. Ja piekrīt manis augstākminētajai, nepavisam nav obligāti spītēties, ejot uz mērķi. Šķēršļus pārvar ar neatlaidību. Piemēram, uzkāpt Everestā neatlaidība ir obligāta, bet spītība var izrādīties nāves radinieks
2021-11-22 19:39
dzilums viss ar mēru. Kad spītība pāraug stulbumā un iet kopā ar paškritikas trūkumu, tad tas ir smags gadījums. Nedomāju ka esmu spītīgs, pietrūkst tam pacietības. 2021-11-22 20:28
LaskovijMerzavec
Ejot uz mērķi, grūti pārvarami šķēršļi ir neizbēgami. Un tos pārvar nevis ar mērķtiecību, bet ar NEATLAIDIBU.
/...lai gan nav vērts štovētai zilzeķei skaidrot.../
2021-11-22 21:06
dabasmiilis
Mērķtiecība un spītība manā uztverē ir divas dažādas lietas. Spītība vairāk draudzējas ar muļķīgu ietiepību.
Mērķtiecība - tu tiecies uz kaut ko, bet spītība - spītēsies vien sev zināmu iemeslu dēļ, bieži vien lai tikai uzmanību pievērstu - man spītība vienmēr ar izlutinātību asociējas.
Neesmu spītīgs, bet gan brīvību mīlošais strēlnieks, ar to viss pateikts. Un ja strēlnieks pamana, ka zem viņa rok bedri vai māna slazdā, tad seko bumeranga efekts, racēji un mānītāji tiks kārtīgi pārmācīti, nevienai citai zīmei nav tik daudz apslēptu ieroču - daudzveidīgi var pārmācīt pēc pilnas programmas, pretiniekam būs tikai viena vēlēšanās - kaut nebūtu to visu uzsākuši. Kad strēlnieks rok, viņš rok ļoti dziļi un to izbauda. Un jā - strēlniekiem likumi ir saistoši tik tālu, kamēr tie ir pieņemami, pretējā gadījumā viņš paļausies uz saviem likumiem!
Stipram cilvēkam ir mugurkauls, viņš nešūpojas kā smilga vējā, nemaina viedokļus[spēj pateikt stingru NĒ!] tikai tādēļ, ka kādam tie nepatīk, nebaidās teikt ko domā, protams - vispirms iepazīstot tēmas par ko izteikties, pretējā gadījumā var nonākt pamuļķos, muļķīgi ir sevi nodot ar nezināšanu - zināšanas ir spēks! Tā kā ar spītību tam maz sakara!
Mērķtiecība vairāk ar neatlaidību un pacietību draudzējas!
Spītība - gribu un viss, negribu un viss, bet kādēļ gribu vai negribu!? Klusums.
2021-11-22 23:27
av2 Nee, nesmu spiitiigs, un ja esmu klluudiijies, protams atziistu to. Man patiik....mieriiga liidzaaspastaaveessana, nevis kasski. 2021-11-24 23:56
Floriana Šobrīd grūti būs spītīgam, lai arī kā censtos, ikdiena pati sakārto negaisus. Un mērķtiecība nav spītība, spītība ir, kad gribi sēdēt uz zelta poda, bet tā nav, sit kājas pret zemi un kliedz, bet poda nav, vienīgi laiks aiztek kā smiltis, neviens ar tevi nerunā., utt. Mērķtiecībai piemīt gabaliņš spītības, kad ir pārliecība, ka iesāktais izdosies, kad var noteikt savas prioritātes un ierobežojumus, un vienkārši pateikt kādam arī "NĒ". 2021-12-02 14:20
<< iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 39 (kopā 39) |