Gēni

dabasmiilis      Man ļoti bagātas dāvanas šūpulī sakrāmētas, bet gēnu tur ir pavisam maz - pa lielam esmu - svešais starp savējiem. Un ne tikai savējiem, tādi kā es ir ārkārtīgi reti eksemplāri sastopami. Man gan dažreiz šķiet, ka tās dāvanas vairāk ir kā lāsts. Bet neko darīt, jādzīvo, jācīnās...
Jāturpina sevi pētīt, izzināt un izmantot savus plusus un mīnusus.

Vispār pēc dabas esmu no tiem, kam nepatīk neko kopēt, iespējams tādēļ esmu ar savu unikalitāti. Sigma tēviņi nevienu nekopē un arī pašiem nepatīk, ka viņus kopē. Un tā vēl varētu daudz atšķirīgu iezīmju atrast.

Esmu hameleons, no katra mācos, paņemu zināšanai kaut ko vērtīgu, tādā veidā sevi pilnveidojot.

Es mīnusus neslēpju, tikai stiprs cilvēks var atzīt savas kļūdas, savu vājumu, savus mīnusus, bet vājie slēpj, jo baidās, ka viņus sabradās un pareizi dara - evolūcija. 2022-04-23

dabasmiilis      Ja vien manos tālos rados nav raganas un bruņinieki, tad varbūt no tiem kāds gēns mantots. 2022-04-23

Maskava13      Gēniem ir liela nozīme!!Bet nedomāju ja tam ir kāds sakars ar to lai kļūtu atvērtāka pret cilvēkiem.Tā drīzāk ir audzināšana ğimenē!!Mainot darbu vai dzīves vietu var mainīt tika attieksmi pret dzīvi un cilvēkiem!!Raksturs nekad nemainīsies!! 2022-04-23

Bazhix      Manuprāt, rakstura īpašības netiek nodotas ar gēniem, bet ieaudzinātas pirmajos dzīves gados, kad bērni atkārto to, ko dara vecāki. Ar gēniem nodod uzņēmību pret slimībām, izskatu u.c. faktiski neietekmējamas lietas :) 2022-04-24

Letija      10:42
Bet tad rodas jautājums - kā tad ar bērniem, kuri auguši kopā, vienā ģimenē, piemēram, pat ir ar nelielu vecuma starpību, bet rakstura īpašības veidojas pavisam atšķirīgas?! Viņi taču audzināti vienādi. 2022-04-24

Bazhix      Kam nu kurš bērns pievērš uzmanību. Citam mīļāka mamma un viņš pārņem viņas īpašības, cits, savukārt, vairāk pieķēries tēvam un aizgūst viņa paradumus :)
Plus vecāki jau arī mainās, tādēļ gada starpība var būt pietiekama, lai nākamais bērns iegūtu savādākas īpašības :) 2022-04-24

Raivis_1977      Katrā cilvēkā ir kaut kas labs un kaut kas slikts. 2022-04-24

ketija64      Senču balss ir iekšā! To jūtu, arī vecos foto skatoties redzu sevi pirms 100 gadiem! Līdzība gan burtiski, gan liktenī! Nekādi necenšos raksturu apslāpēt, jo saprotu, ka tad būšu neīsta un slima! 2022-04-24

dabasmiilis      Par šo tēmu daudz un gari varētu runāt...

Par darba vietām... strādā veču kolektīvā, kur visu laiku skan krievu mīļvārdiņi, tie pielīp arī tev, pametot darbu valoda attīrās - pārstāj tos lietot, atkal līdzīgs darbs, atkal mīļvārdiņi valodā ielaužas - personīgā pieredze, mēs neapzināti uzsūcam apkārtējo vidi un cilvēkus, sākam pat uzvesties kā viņi.

Zinu riktīgu veci, kurš ziemu pavadīja zem viena jumta ar citu cilvēku, pavasarī kā pavisam cits cilvēks, runā tādās pat intonācijās, pat teikumus un izteiksmes veidu kopē no otra, viņa jokus atstāsta - un nevis viņš to dara mēdoties, vienkārši pielīp no otra cilvēka, ar viņu ilgstoši komunicējot.

Iespējams pie vainas spoguļneironi, kas palīdz uztvert apkārtējo pasauli.
Tas pats arī attiecībās, divi pa savam dažādi cilvēki, saaug un kļūst par vienu veselu, ja vien ir ieinteresēti tam, izņēmums ir situācijas, kad katrs paliek pie sava ES, katrs velk deķīti savā virzienā un tādiem saaugt ir gandrīz neiespējami.

Par atvērtību - ja introverts cilvēks, tad nav ko daudz gaidīt no viņa, ka pēkšņi kļūs par ekstraverto. Vienkārši mazāk viņam jāuzbrūk - nav jāizdara spiediens uz viņu, drošā vidē un ar īstajiem cilvēkiem viņš atvērsies, ja vien redzēs, ka neviens viņu neapdraud. Viņiem vajag vairāk laika.
-Es arī gribētu būt sabiedriskāks, bet dabai pretī runāt nedrīkst, tā teica, ka būsi intravertais, tad tur neko daudz mainīt nevar - nu nekļūsi par ballīšu zvēru, tas ir pret tavu dabu...

Un jā, studējam horoskopus - atbildes pašas atnāks uz šādiem un līdzīgiem jautājumiem. 2022-04-24

Geisha      Kāpēc man sevi būtu jāmaina, ja es esmu šedevrs? Vai nu es cilvēkam patīku vai nepatīku. Ja es kādam nepatīku tā jau nav mana vaina, bet tā cilvēka paša problēma.
Varbūt es esmu par daudz ugunīga, bet savādāka es nevaru būt. 2022-04-24

Marita      Vispār jau mēdz būt tā, ka cilvēks pats vēlas mainīties. 2022-04-24

rinkulis      Kāpēc jāmainās.... Nu redz, ja cilvēks ir tik tāl izaudzis, ka saprot, ka kaut kāda viņa rīcība sagādā pašam vai citam ciešanas/traucē pilnvērtīgi dzīvot, tad taču ir pamats, lai kaut ko mainītu?

Par vienu ģimeni un vairākiem bērniem. 2x vienā upē nevar iekāpt - tāds teiciens ir dzirdēts? Nu tas pats ar bērnu audzināšanu. Katrs bērns tā ir pieredze, kas liek kaut vai sīkumos mainīt skatupunktu uz lietām (vecākiem), kas atspoguļojas audzināšanā un reakcijā uz dabiskiem bērna "izgājieniem". Tāpat arī vide progresē, kā arī ar vecuma izmaiņa, pašu vecāku "rakstura īpašības" mēdz nogludināties. 2022-04-24

jozolsen      Gēniem ir liela nozīme- tā ir pāmantojamība. Nedodies, ka visi piedzimtu kā tukšas baltas (0- nulles) lapas- visi vienādi!! 2022-04-24

raina1970      Zinu savas labās un ne tik labās īpašības , izpausmes. Mainīties nemainīšos, bet cenšos izprast- kas un kāpēc mani uz kaut kādām sajūtām, izpausmēm var izprovocēt.. Un ko darīt ar visu to labumu. 2022-04-24

Railija20 jautājuma autora komentārs     Visu nelasīju, bet forši, ka bija par ko padomāt bez trulām tēmām... :))
Nav nozīmes ko un kā domā citi, Marita pareizi saprata, vienkārši dažreiz cilvēki paši vēlas mainīties, sevis dēļ... Piem. es esmu izteikta egoiste, man tikai un vienīgi interesanti kà un kāpēc mainos es, katram savs ceļš...
tracer kā vienmēr - Zeme atveries! 😀 mūžīgi neapmierinātais ar visu... 2022-04-24

Railija20 jautājuma autora komentārs     Man nav interesanti cilvēki, kuri nevēlas ieskatīties sevī, tas arī viss. To, ko mēs redzam citos - nav īpašam talantam jābūt, visi uz kritiku gudri. )) 2022-04-25

Railija20 jautājuma autora komentārs     Tāds kà tracer manuprāt ir kā veca mēbele, zināma, stabila, paredzama, ērta, apsēsties, uzkāpt, žēl izmest u.tml. , savas funkcijas pilda, nu i harašo, jābūt tādiem cilvēkiem - mēbelēm! :)) 2022-04-25

tracer      Tikai nevajag tirst ka visi grib mainiit ko..siikumos jaa.bet globaali neko nemaina..juus darba vietas mainat ik gadu?dziivokli paardodat ik gadu?.pat frizuuras veceneem gadiem vienas.. 2022-04-25

Railija20 jautājuma autora komentārs     Kurā klasē Tu sāki pīpēt un apstājies?
Globāli nekas nav jāmaina ik gadu..
Vispār katru dienu cilvēkam esot kaut ko jaunu jāiemācās ))
Man interesēja tikai viens, kā cilvēki maina sevī tās īpašības, kuras nepatīk, ja nemaina, ok, skaidrs. Viss.
Laikam ir cilvēki, kuri ķer lauku, bet neķer būtību.. 😀 2022-04-25

Railija20 jautājuma autora komentārs     tracer , apkārtējie nav vainīgi, pamaini sevī kaut ko un Tev nebūs visi stulbeņi/stulbenes apkārt. :) 2022-04-25

Paula6      Gēniem ir liela nozīme cilvēka dzīvē - veselībā, izskatā un arī rakstura īpašībās, pat šodien maz pētītā - rokrakstā. To visu manto gan no abiem vecākiem, vecvecākiem un pat no tālākiem senčiem. To visu apjautu tikai ar gadiem, kad sevi daudzmaz iepazinu, bet vai gribētu ko mainīt sevī? nav nācies cīnīties sevī lai kaut ko mainītu, tam nav jēgas, jo tāpat viss nāks atpakaļ. Latviešu valodu (labi) iemācījos tikai pusaudžu gados, skaitīt(ciparus) iemācījos agrā bērnībā citā valodā un pat tagad dažreiz nosaucu (domās)ciparus bērnības valodā. Rakstura īpašības, kuras nav īpaši pozitīvas, ir jāpamana savlaicīgi vecākiem un tad svarīga ir audzināšana, bet bieži saspringtākā situācijā tā vienalga izlien ārā...sevi piespiest var tikai uz mirkli. Kārtojot mantojuma lietas, pārsteigti konstatējām cik ļoti identisks ir brāļa rokraksts mūsu vectēva rokrakstam un arī raksturam.
Raksturs no bērnības ir ļoti maz mainījies līdz šodienai, ja kaut kas sevī nepatīk, tad vienkārši to pieklusinu. Patīk mantotie gēni un pašas dabiskums (kas nav pretrunā ar manu būtību) un to ļoti cienu arī apkārtējos.
Tāpēc tas, kas cilvēkam ir dots no dabas, ir jāsaglabā, vairāk varbūt "piestrādājot" pie negatīvajām, bet - ja kādam būsi svarīgs, tad tādu tevi arī pieņems, jo - neviens jau nav ideāls! 2022-04-25

Railija20 jautājuma autora komentārs     Paula6, super komentārs. Paldies!
Kaut ko tādu arī gaidīju un ir par ko padomāt. :) 2022-04-25

DanaL      Man vienmēr ir paticis Bazhix viedoklis un es viņam gandrīz vienmēr piekrītu.
Šoreiz ne.
Raksturs tāpat kā izskats tiek pārmantots. Un pat žesti un noteiktu darbu veikšana savā īpašā veidā tiek pārmantoti. To es redzu pēc sevis un sava bērna. To man vecmāmiņa stāstīja par sevi un savu vecāku ģimeni. 2022-04-25

fargo      pārmantošana ir tik stipra! tas ir iemesls ticībai, ka dvēseles iemājo atkal.
man mamma dažreiz saka, ka mani žesti, seja, kad es runāju vai strīdos, pat valoda, roku kustība ir mana tēva. it kā mans tēvs dzīvs stāvētu viņas priekšā.
ir iespējams mantot talantus, bet arī tikumus un netikumus.
bet kam es nepiekrītu, tas ir uztverei, ka tie ir gēni.
tā ir materiālistiska uztvere.
gēni ir "hardware", tas arī mantojas, bet kas ir svarīgāk, ir "software" - progammatūras, loģikas, apziņas līmenis. tam arī ir savas saknes. un tam ir mantojums.
miesa nerada ne mākslu, ne mūziku, ne izpratni.
mantojums ir abās pasaulēs - materiālā un garīgā. 2022-04-26