Mūsu bērnības blēņas.

Vedjma_iistaa      Aptuveni 10 gadu vecumā pašrocīgi apgāzu klavieres "Rīga". Aiz tām bija aizkritusi krutā importīgā pildspalva, liku mazajam brālim līst aiz tām pakaļ, kamēr mēģināju turēt pagāztas. Nenoturēju un gāzās ar blīkšķi pret pretī stāvošo galdu. Nav ne jausmas, kā man tas izdevās, ja tētim ar mammu vajadzēja elsdamiem piepūlēties dabūt tās atpkaļ stāvus. Varbūt, ka šoks atņēma šiem spēku, kad atnākot mājās ieraudzīja mūs abus ar brāli nevainīgi sēžam dīvānā un istabas vidū apgāztās klavieres. Bet pildspalvu dabūju, varēju zīmēties skolā, ka arī man ir kaut kas importa. :) 2022-09-09

mairita1971      Es ar draugiem kāpelējām pa viņu sētas šķūnīšu jumtiem.Apakšā bija piesiets suns.Kad lecām zemē,bijām viņam tieši degungalā.Savus sētas bērnus viņš palaida,bet man uzklupa.Nu man divās vietās kājā izrauti caurumi.Pati vainīga,jo suns tobrīd ēda.Paldies Dievam ka nebija jādur vēderā trīsdesmit šprices pret trakumsērgu.Dakteri pažēloja.Toties mācība visam mūžam.Nekad neaiztieku ēdošu suni. 2022-09-09

modris31      ābols no ābeles tālu nekrīt...blēņas bijušas briesmīgas, neviena laba blēņa nav bijusi.
Nezinu cik tā blēņa bij laba, tāču ejot 4.klasē brālis otrā klasē, faterim nospērām sīrupu.Izrādās tas nebij sīrups bet vīns abi ar brāli tā piestrēbāmies, īsti nesapratām kas notiek, ar riteņiem pabraukt nevar. Vienkārši kritām gar zemi. Kaimiņi redzēja ka nav kautkas kārtībā streipuļojām,paši īsti nevar joprojām saprast...,nākošā dienā bij kirdik, mūs abūs tā noslānija, ka līdz šai dienai alko nedzeram... 2022-09-09

neratni_stasti      Blēņas darīju daudz un nepārtraukti. Košākais uz šo brīdi atmiņā: salasīju ozolzīles, sagrauzdēju uz pannas, satinu košos papīriņos un pagalma puikām šito visu iestāstīju kā ļoti krutas konfektes/ košļenes. Un šie ņēma tās un manu stāstu pretim līdz brīdim, kad lika tās mutē. 2022-09-09

Bellatrixa      Apgriezu pa kluso mammas vecajām kleitām apakšas, lai varu izmantot audumu, izgriezu caurumus auduma gabalos, no vidus (lai tik ātri nepamana), uzgāzu zemeņu ievārījumu uz tepiķa, drusku patīrīju, bet, kad sapratu, ka nu ne pārāk labi sanāk, uzstūmu virsū atpūtas krēslu (tas tepiķis vairs nekad nebija tāds, kā agrāk), defilēju pa māju mammas apakškleitās kā princeškleitās, saplēsu pa vīli, atkal sašuvu (nepamanīja :D), pārkrāmēju mammas grāmatplaukus (iekrāmējot grāmatu, kur stāvēja naudas rezerve, nezin kur :)), nu un vēl šo to var atrast... 2022-09-09

Sigvarts60      Trīs spilgtas epizodes.
1. Cepām smilšu kūkas ar īstu pienu un īstām olām. Vecāki atklāja tikai tāpēc, ka suns tās kūkas ēda. :)
2. Bija varbūt 6 gadi. Tēvam bija bišu stropi. Vienreiz es, paņēmis dūmkannu (laikam vēl bija degošas ogles), pielicis praulus, uzlicis bišu masku, gāju pie bitēm. Biju pat stropam jumtu noņēmis, pūtu dūmus stropā, tad kaimiņi pārtrauca manu dravošanu. :(
3. Ne blēņas, bet ziņkārība. Pie mājām bija stārķa ligzda. Baigi gribējām redzēt, kas tur iekšā notiek. Ar brāli uzkāpām blakus augošā augstā kokā, bet kaimiņienei, no tāluma izskatījās, ka mēs abi esam ligzdā. Baigi ilgi vajadzēja taisnoties un pierādīt. 2022-09-09

Sanija_      Izskatās pēc opīšu un omīšu tusiņa, nevis iepazīšanās vietnes. 2022-09-09

TikaiTu jautājuma autora komentārs     Brālēns gribēja lejpus panašķoties ar iebiezināto pienu un izurba bundzaa 2 caurumiņus. Liekot ledusskapī atpakaļ netīšām nolika ar caurumiem uz leju. Viss ledusskapis bija pieliets. Triju gadu vecumā piedzirdiju savus,gadu jaunākos, brālēnu un māsīcu. Kāda jubilejā, kamēr lielie pa āru,es uzrāpos uz krēsla,bet sīkie sēdēja zem galda un degusteja visu ko es ar dāsnu roku pasniedzu. 2022-09-09

selnija_      Bērnībā draudzējos ne tikai ar meitenēm, bet kaimiņu puikām arī. Ar vienu sastrīdējos un metu tam ar akmeni. Un trāpīju galvā. Šis raudādams aizskrēja pie mammas. Kādas man bija bailes no svejās. Padomāju, ka izsitu viņam galvā caurumu.
Krāju kofekšu papīrīšus , liku mazā plastmasas grozā. Vienu dienu izdomāju, ka man tas apnika, negribu vairs. Saplēsu papīrīšus mazos gabalos un pa logu ārā no otrā stāva...Kaimiņiene no 3. stāva tadu traci sacēla! 2022-09-09

Julianna      Mums bija divainas blenas* Regulari rikojam // beres// Pie veiteja veikala krumos salasijam pudeles; nopirkam gusconku; limonadi un korzikus* Tad visa procedura nema peli; bezdeligu; majvaboli utt* kas tobrid kaut kur apkaimee bija nobeidzies; rakam kapinu; teicam runas par dzivnieka tragisko dzivi; aprakam; puskojaam un turpat ieturejam mielastu* Mus razoblacili un tantuks ar grabekli nolidzinaja musu kapsetu un piekodinaja natres pa litkam* 2022-09-09

Maskava13      Mana mamma vienmēr centās kaut ko īpašu sarūpēt priekš svētkiem!Piem.Dzimšanas diena,vai Jaunais gads!!Nu,Lūk!!Vis ko varēha bija sagādāts!!!Mēs ar māsu vienā"jaukā"vakarā atvērām vaļā lielo gurķu burku,pagrauzām..Neee....Nebij labs!!!Tad ķērāmies pie Nēğu kārbas!!!!Oi...Garšīgi bija...Labi ka mamma neko īsti muns nepārmeta!! 2022-09-09

DanaL      Blēņu bija bezgala daudz. Bet pirmā esot bijusi šāda.
Protestējot pret apnikušo putru, atteicos to ēst vispār. Senči gaidījuši, mēģinājuši pierunāt. Nekā. Pašiem apnicis, aizgājuši no galda un brīdinājuši, ka prom netikšu, kamēr bļoda nebūs tukša.
Kā šie prom, tā putras bļodu iztukšoju aizkrāsnē un uzvarētājas gaitā izgāju no virtuves.
Putra atradās pēc vairākām dienām, kad sāka nejauki smirdēt. 2022-09-09

Pearl      Kas tik nav bijis. Sākot no 6 gadu vecuma lasīti zemē nomestie benčuki un pīpēti, publiskā smilšu kastē taisīti "sekreķiki" ar stiklu lauskām, piemājas gājēju celiņam pāri ~10 cm augstumā nosiets un nospriegots striķis, no koka caur trubiņu ar sakošļāta papīra bumbiņām apšaudīti garāmgājēji, kaitināt pretējās mājas iedzīvotāji tiem virsū spīdinot sauleszaķīšus utt. utjp. 2022-09-09

MedMaasjuks      Tēvam nospērām smalku cigāru un izmēģinājām. Bija ļoti slikti. Neesmu vairs nekad mūžā smēķējusi . 2022-09-09

dabasmiilis      Man mieru nedod varoņdarbi no kaut kur 2,5 gadu vecuma, māsai bija ap 1 gadiņu.
Apgāzām gultu, lai tiktu uz skapjaugšas pēc lellēm - neviens necieta.

Problēma tāda, ka skapis 2m augsts, bet gulta ļoti smaga - vienvietīgā[to gultu pat 20mit gadu vecumā man bija grūti pacelt, un es ne pa visam neesmu knapsieriņš, tajos gados jau cēlu lietas, ko pieauguši veči nespēja no vietas izkustināt], es joprojām neticu, ka to var paveikt minētā vecuma bērni. Bet mēs to paveicām, bijām divi vien mājās.

Atceros no tiem notikumiem visu, izņemot to, kā dabūjām māsu augšā un atpakaļ uz zemes.
Atceros, kā apgāzām to smago gultu uz sāna, un pat uzkāpjot uz tās, līdz skapjaugšai vēl būtu grūti aizsniegties. Atceros, ka viņa bija uz skapjaugšas un meta lelles zemē no tās, bet nākamajā brīdī jau bija uz zemes, un spēlējāmies ar tām lellēm.
Negribu ticēt, ka biju kaut kāds Hērakls divu gadu vecumā, kurš apgāž ļoti smagu gultu un pēc tam vēl uzkāpjot uz gultas uzstumtu un noceltu mazo māsu no skapja. Es par to ik pa laikam aizdomājos, nu nespēju izskaidrot.

Bijām ieslēgti istabā un trepju mums nebija, tā kā vienīgais izskaidrojums, ka viss caur to apgāzto gultu noticis. Mistika. 2022-09-09

rokons      Ap 5 g iedomājos, ka esmu gleznotājs, un tilla aizkarus ar ūdenskrāsām "apgleznoju " "D 2022-09-09

Skumjudruva1950      Man bija kādi 5gadi .Ziemā sasalušā grāvī atradu vardi,kas izskatījās kā no stikla .Atnesu mājās un uzliku uz karstas plīts. Vardīte atkusa un sāka lēkāt. Dabūju pamatīgu brāzienu no mammas. 2022-09-09

Alisa      Neviens neienīst trauslos ziediņus un tautas nākotni-bērnus. Bet iedomājieties situāciju, kad naktī pamostaties no tā, ka kaimiņa bērniņš stāv pie jūsu gultas, pie jūsu eniņiem pielicis īstu ieroci, jūs pat varat sajust skrošu smaržu. Ko darīsiet? uķī-puķi vai ar spilvenu savam bendem pa galvu? Nu, domāju, nebija kandidātu uz 1. variantu. Bet kāpēc jūs domājat, ka kāds mīlēs jūsu knēveli, ar kura palīdzību jūs sitat kaimiņieni ārā no visai laba un galvenais, tiesiski pienākošās dzīvokļa? DDD 2022-09-09

Alisa      Ak ,jā, atkal slavas dziesma blēņdariem. Kāds ir vienkārši sajucis prātā. Pretīgi. 2022-09-09

TikaiTu jautājuma autora komentārs     Visi jau nevar būt tik ideāli kā tu. 2022-09-10

kosrem      (60 gadu beigas) Nebiju paipuisītis, un ja kaut kur iemetām akmeni, pa lampu vai logā, tad tas bija noziegums vai bravurība. Bet tas, kas tagad darās ar mūsu sīkajiem, mums toreiz pat prātā nevarēja ienākt. 2022-09-11

filmasmultenes      Nekadas jo lielako bernibas dalu sedeju majas un biju loti paklausigs. 2022-09-11

Dvinsky      Kādu 10-12 gadu vecumā fenderējām vietējā bodē cīgas un pēc tam slepus pīpējām. Vienreiz gadījās tā, ka skolas šķūnītī vilkām dūmu un nejauši to aizdedzinājām. 2022-09-12

Partikula      Tā kā man vecāks brālis, tad visas izdarības puiku barā, ugunskuri, kuros tika mestas aerosola pudeles, smuki sprāga, no validola pudelītēm taisījām raķetes ar kaučuku un kaut kādu tur pulveri, to puikas labāk zināja, karbīds "stroikā" vispār bija jautrība. Daži nejauši izsisti logi, tiešām nejauši. Maciņi pie striķīšiem, diegi pāri ietvēm, visu pat nevar uzskaitīt. Skolu pat nepieminēšu. 2022-09-15