Par principiem un principialitāti
Mainu gultasveļu reizi nedēļā un katru dienu nostaigāju vismaz 10km, kā arī jau gadiem praktizēju kontrastdušu (veselā miesā mājo vesels gars…). Vācu pļavas tējas, jo matus mazgāju zāļu novārījumos.Man nepatīk būt parādā (kredītsaistības ar banku, manuprāt, ir kas cits). Naudas lietās ievēroju senu teicienu: “Esam draugi, taču naudas lietās - žīdi!”. Neskatos “Panorāmu” un neziedoju “uz dullo”, taču regulāri nesu uz “Otro elpu” apģērbu, kas manā garderobē zaudējis aktualitāti. Patīk cilvēki, kuri ar cieņu izturas pret savu veselību (garīgo/fizisko).
Kas ir tie principi, kas jums liek sajusties savas dzīves noteicējiem?
tracer izskataas ka dazi labi vechi tieshaam izmisiigi meklee taas kakla kundzes..ir taadi viirieshi..kuri neprot vieni dziivot..viegls mediijums babjljiem😃bet ja peec taadas reklaamas nekeras babulji..tad varbut iemesls kaapeec matus mazgaa ar teeju ir galiiga nabadziiba?. 2024-02-07
CoCoSan Nē, tomēr uzvaicāšu, kādās miskastēs tracers atrod tās kakla kundzes? 2024-02-07
tracer
coci..tu taa kaa no vieteejaa beernu daarza
ja sieviete zmuka-gatavo naudu
ja sieviete nesmuka- tad par briivu..
2024-02-07
CoCoSan Ā, nu tas jāaaa. Zmukai ar saldu mēli pa ausīm būs pa maz, tas fakts. 😅 2024-02-07
daris Nekādi nevaru būt savas dzīves noteicējs tipiskā situācijā (saistībā ar darba devējiem) = darbu kavēt nevar pat par 5 minūtēm , bet pārstrādāt gan drīkst pat par vairākām stundām . 2024-02-07
DanaL Traceru mamma bērnībā baidījusi ar bubuļiem - atnāks, uzkāps uz kakla, nokodīs rociņu, pēc tam kājiņu, pēc tam visu pārējo. Tagad to pašu par babuļiem. Pareizi, mamma jāklausa. Seviški puisīšiem, kuri tik labprāt svēti tic visam sliktajam 😃 2024-02-07
tracer
danuciitim dikti slaapa
danucitis liela plaapa
danucitim matos bante
danucitis serpa tante
danucits grib tai kuprii tikt
danucitim sanak tikai "plurkt"
2024-02-07
Apokalipse kontrastduša ir sevis mocīšana !!! tas ir šoks ķermenim. Nekā laba tur nav . 2024-02-07
LaskovijMerzavec Ja dienā noiet 10km, kas ir vismaz 2,5h…. tad pastasti, kā Tev izdodas svaru uz 85 kg noturēt! 2024-02-07
Maskava13 Es esmu savas dzīves noteicēja!Gribu strādāju,negribu nestrādāju!Nu lūk!!Tagad Es noteicu visu! 2024-02-07
Chris1986 Nu, ir man ar kaut kādi principi - uz sietiena divi nāk prātā: visu mūžu ļoti mīlu zvēriņus, tāpēc tos neesmu ēdis un neēdīšu. Un otrs - nekad neesmu gulējis ar sievietēm, kas vecāka par 30 gadiem. Jācer, ka pie tā arī pieturēšos līdz galam 2024-02-07
CoCoSan Jā, pie gala var pieturēties. Tas ir diezgan noderīgi fantāziju lidojumā. 2024-02-07
Pticka
Es tomēr milu brīvību. Arī savu. Un man nav principu. Kā sanāk tā dzīvoju. Bet nu protams izvēle ir mana. Un tā ari nosaku, ka esmu savas dzīves noteicējs.
P.s. Raivi.. oi tak nomierinies par to ūdeni. Tici man, ne dēļ vina tadi stressaini ohoisti
2024-02-08
amarille
Smieklīgi principi, nodarboties ar fizkultūru vai fizioterapiju. Manuprāt , tie saucas ieradumi. Vai principi ar naudām. Nauda būtu instruments un tikai pat tad, ja valstij būtu sava nacionālā valūta . Vienīgi tad tas būtu tirgus instruments, bet tagad aplaupīšanas instruments pret valstīm, kuras "paņemtas paspārnē". Starp citu, vācija joprojām taču saņem krievu gāzi? Tas ir viss , kas jums jāzin par EU
Pēdējoreiz skrēju uz autobusu, visu ceļu, 7-8 km, un sekundi pirms busa nokļuvu pieturā. Šoferis pateica, ka nevedīs, jo varēju maksāt tikai ar karti, bet viņam terminālis nestrādāja interneta sliktās zonas dēļ. Tad pajautāju, ko šodien dosim, pienu vai gaļu, un brauciens uz servisu varēja sākties👌
2024-02-08
dabasmiilis
Autore ir uz pareizā ceļa, vienīgi par tām indēm, ko jau aizrādīju, tas vienīgais mīnuss.
Vērtīgi matus mazgāt lietus ūdenī, vienīgi tagad īsti negribas ieteikt, kamēr vēl tumsa valda un kaisa sūdus virs galvas.
-Nedaudz par kilometriem, viss ir ok, ja tie sanāk nejauši, nevis ar domu, ka šodienas plāns tieši tik nostaigāt, un tā katru dienu! Ja vienkārši kusties un pēc tam secini, ka aptuveni tik vai tik esi nogājis.
Man nekad nav patikusi skriešana, bet tad pirms pāris gadiem pa mežu nolēmu nedaudz paskraidīt, un pēkšņi secināju, ka man patīk - pats biju pārsteigts, mēģināju saprast, kas tad pēkšņi mainījies... Sapratu kas ir mainījies - ir divas dažādas lietas, viens, kad skrien tāpat vien prieka pēc un jebkurā brīdī drīksti apstāties - un neviens tev nepārmetīs, un otrs, ka skrien dēļ pulksteņa/taimera/sacensību dēļ/ vai kā skolā uz atzīmi - skola laikam ar savu piespiedu skriešanu visu kaifu nobeidza! Līdzīgi, kā daudziem ar grāmatu lasīšanu, kad tev bērna vecumā jālasa grāmatas, kuras neuzrunā, vēl vairāk, nav tavam vecumam vispār domātas - katram savs attīstības temps un saprašana, pēc tam dzīvē pat nevar uz grāmatām paskatīties, jo iedzīta nepatika pret tām!
Tādēļ nesaprotu tos, kas skrien mērķa dēļ, nevis baudas dēļ, sakrāmē čipus uz rokām un skaita soļus, priekš manis tā ir kaut kāda parodija.
Te jau uzpeldēja infa par skriešanas kaitīgumu un sekām. Ir jākustas, bet ne jāpārforsē, staigāšana ir ok, un tur nevajag noiet 30km, lai papliķētu sev pa plecu, nelielas kustības, neliela piepūle.
🔴Skriešana pa asfaltu un vispār pa stingru virsmu nav pieļaujama!
Nav jāpielīdzinās profesionālajam sportam, jo tur nekā veselīga nav. Viens ir, kad lēnām notipini sava prieka pēc, pavisam cits, kad joz kā gazele, kur viss ķermeņa svars dod pa kauliem, locītavām.
Neatceros vairs tos ciparus, bet piemērs bija apmēram tāds, kad skrien tieva 60kg meitene, tad svars/spiediens uz ceļiem bija laikam pat
2024-02-08
dabasmiilis
...
Neatceros vairs tos ciparus, bet piemērs bija apmēram tāds, kad skrien tieva 60kg meitene, tad svars/spiediens uz ceļiem bija laikam pat uz pusi lielāks, tā it kā viņai būtu 40-60kg vairāk pie svara, kamēr jauns, tikmēr to visu nejūt, bet vēlākos gados tas viss būs uz kājām un muguru jūtams[un es nerunāju par pensijas gadiem, bet daudz ātrāk, kā kuram]... tādēļ labākais veids ir soļošana, netrakošana.
Cilvēkam nemaz nevajag stundām vingrot, pietiktu mierīgi ar 20 minūtēm pastaigas katru dienu!
2024-02-08
Puuciz
Kad lasu, ka kāds ir savas dzīves noteicējs, gribās labvēlīgi pasmaidīt.
Lai to saprastu, pietiek pašam sev godīgi atbildēt kaut vai uz divām sekojošajām domām:
1) Ja esmu savas dzīves noteicējs, kā nākas, ka nenosaku, cikos celšos no rīta?
2) Ja esmu savas dzīves noteicējs, kā nākas, ka nenosaku, cikos ēdīšu?
Pirms steigties atbildēt, ka es jau pats/pati nosaku, cikos celšos un ēdīšu, padomājiet ilgāk un rūpīgāk par šīm lietām!
Par tādām lietām, kā apstākļi mūsu dzīvē, kuri liek rīkoties pretēji iecerētajam, vēl skaļāk pasaka, ka neviens te nav savas dzīves noteicējs. Katrs dzīvo, kā var pielāgoties tam, ko saliek Tas, ko tautā dēvē par likteni.
2024-02-27
Labrador Atsevišķs indivīds nekad pilnībā nevar būt savas dzīves noteicējs. Pārāk daudz atkarīgs no ārējiem apstākļiem , kurus pats ietekmēt nevar , piemēram laika apstākļi. Pastāv uzskats ka labāk dzīvo tas , kurš spēj pielāgoties situācijai. 2024-02-27
iepriekšējās | Atbildes 41 - 58 (kopā 58) |