Kā jūs uztverat vientulību?

CoCoSan      Bet protams, ka otrs vajadzīgs, lai lūgtu palīdzību, kam gan vēl citam? Vai tad kompānijas sastādīšana savā ziņā nav lūgums?
Un vsp, kā var būt skumji, garlaicīgi un vientuļi kopā ar sevi? Esība ar sevi kopā, draudzība ar sevi, pašpietiekamība tagad saucās izkāpt no komforta zonas? Nu tur ar galvu ritīgi nav jābūt labi, lai piepildījumu meklētu citos pīplos. 2025-07-01 19:04

Aivitiine      Cilvēks ir radīts, lai dzīvotu sabiedrībā. 2025-07-01 19:32

PusnaktsFenikss_1989      ´´Nevar citos atrast to, ko jāmeklē sevī.´´ - Ričards

Bet nu par tiem īpašumiem, nu jā es saprotu, es pats galīgi nevaru saņemties atvadīties no mantojuma, jo tās ir bijušas gan vectēva, gan tēva mājas. Nu nevaru un viss. Vajadzētu, bet nevaru.
Es palieku emocionāls vienkārši par to domājot. Es redzu un jūtu visas asinis, asaras un sviedrus kas lieti, lai šeit būtu. Un es kā vīrietis nu nevaru, kad vajag tirgot un pārstāt turēt brāli ´´ķīlniekos´´, kad vajag sākt jaunu dzimtu, es vēljoprojām turos pie saknēm. Tādēļ es ļoti labi varu sajust to sāpi, kad jāaiziet no mājām.
Bet sieviete un laukos. Nu ir jāsaprot, ka tas dzīvoklītis ir daudz vieglāka dzīve, tikai jāpierod pie tā kolhoza. Daudzi, kas dzīvojuši mājās un ārpus urbānajiem rajoniem nu kā tādu cilvēku ielikt dzīvoklī? Tā pat kā vilku no meža par ķēdes suni taisīt.
Bet sievietēm taču vieglāk jums evolucionāri vieglāk pielāgoties un mainīt apstākļus un nejust tās emocijas kas ir vīriešiem. Vīrietim instinktīvi pēc dabas ir jālec ugunī, jāskrien šķēpiem pretī un jāizslēdz vēlme pēc dzīvošanas ja kāds uzdrošinās nākt un ņemt. Cauri vēsturei cilvēki taču kā apmāti veidojuši kūltus, ordeņus, brālības un pat reliģijas tikai vienīgi balstītas uz karošanu un drosmi. Uzvara, vai Valhala. Vīrietim tas viss kaut kā savādāk sēž iekšā. ´´Ir protams karotājas sievietes arī´´, bet nu nesalīdzināmi...
Aizmūldējos..

Īsāk sakot pažēlojat sevi un iemainat gan pret tiem dzīvokļiem un miers. Nav ko sevi mocīt tik bezjēdzīgā lietā. Turklāt Rīga galīgi nav vienīgā pilsēta kur forši dzīvot ir daudz mums skaistu un foršu pilsētu. Atrašanās tuvāk kaut vai autoostai jau ir daudz lielāka brīvība.
Un jā es saprotu, ka grūti, kad dzīvots vienā veidā, bet pīļu un vistu vietā var būt bruņurupucis vai kāds cits smalkāks dzīvnieciņš. Un darba vietā, nu māksla ir tas kas padzirda dvēseli, kad gribās kau 2025-07-01 19:43

PusnaktsFenikss_1989      kaut ko padarīt.
Kūltūras namos pašiem vajadzētu organizēties uz koriem un dejām vai teātriem. Vajadzētu būvēt kopienas un hobijus. Cilvēkiem būtu vieta kur satikties un parunāties un izklaidēties. Un tautai tas nāktu tikai par labu.
Es personīgi esmu iemīlējis visas šīs lietas kas itkā liek justies slikti, jo labāku skolotāju nav. Esmu gatavs arī maksāt viss dārgāko cenu par patiesību nevis savu taisnību un tajā pašā laikā palikt nenopērkams.
Bet parastam cilvēciņam ar ne tik izteiktām vēlmēm pēc atšķiršanos, tomēr kopienas. Un jums pašiem tās ir jāveido, pašiem jāmēģina un pašiem jāiet uz priekšu. Nu es jaunāks, un citas prasības, bet klausos klasisko mūziku tikai mūšdienu izpildījumos, ja kāds to darītu kūltūras namā es noteikti ka ietu vienkārši atbalstīt. Teātris un komedija. Nu kur labākus pasākumus tautai, jābeidz tā dzeršana un īdēšana un jābūt tie kas mēs esam. Mēs esam mākslinieku tauta!!!! 2025-07-01 19:50

PusnaktsFenikss_1989      Ja mēs bāc esam izturējuši 800 gadus to visu ko mums nācās izturēt. Un mēs vēl esam. Tad mēs esam neiznīcināmi. Un neaizmirtat to. Mēs esam mākslinieki visās tās (mākslas) izpausmēs mēs esam domātāji un darītāji un mēs varam saraut lāci gabalos. Būtībā ja mēs neļaujamies gadsimtu indei mēs esam tā tauta kurai vajadzētu rādī piemēru citiem. Mums ir vajadzīga tikai nedaudz tikai piliena vairāk mīlestības un cieņas vienam pret otru. 2025-07-01 19:54

Muktiana      Tādu jautājumu "vai tad otrs ir vajadzīgs, lai kaut ko dotu?" parasti uzdod tie, kuri nevienam neko nedod un uzskata, ka viņiem nav pienākums dot. Bet funkcionāla ģimene ir dodoša. Karmiska ģimene - nedodoša - dod pieredzi, kā tas ir, kad tuvākie uzmet. Bet ģimene ir DIeva dota grupa, kurā ir pienākums vienam otram dot. PIrmie piemēru rāda vecāki, kuri vienmēr dod bērniem. Tad viņi, ja nav karmiskie bērni un karmiskā ģimene (karmisks var but gan labs, gan slikts, bet īstenibā tur vairak ir negatīva pieskaņa), dod atpakaļ vecākiem, un ja sirds ir plaša (labsirdīgiem cilvēkiem patiešām arī fiziski sirds esot lielāka), tad spēj dot arī onkuļiem, brālēniem, māsīcām, kaimiņiem, svešiem. Funkcionāla dzimta viens otru "iesilda", "apstaro" un kopā apvienojas un dod lielākas iespējas. Skopi, vāji, karmiski cilvēki - nespēj vispār nevienam neko dot, atņem otram to minimumu, kas ir, arī nav kam dot, arī viņiem neko nedod. Ne velti mums tiek doti bērni - 1-5 - tā lai var veidot ar viņiem attiecības, lai var kaut ko dot, ne jau 100 vai 1000 bērni, jo nav iespējams individuāls,personīgs, atbildīgs došanas, enerģijas apmaiņas process. Jā, ģimene ir dota, lai dotu. Ģimene pat sliktam ģimenes loceklim dos. Bet, ja sliktie dzimst paaudzi,paaudzē, tad vairs nav kam dot, vienalga labs vai slikts tas ģim.loceklis. 2025-07-01 20:30

straume22 jautājuma autora komentārs     2025-06-30 19:48 ; 19:58
2025-07-01 19:43 ; 19:50
Fantastisks! Vienkārši lielisks viedoklis!
PusnaktsFenikss_1989, korekta un, manuprāt, mīļa, konstruktīva saruna, kurā no viedokļu atšķirībām tiek dota iespēja nonākt pie viedokļu kopības.
Eneile 23:08 (C):"Straume, kamēr ir spēks, pārkārto dzīvi, vieglāk nekļūs. Šādi lēmumi ir lieli un biedējoši. Un ir baigā štelle atrast sev piemēroto risinājumu. Bet tas atmaksājas." -Paldies, mīļi.
Turpinu:
Pirmos savus 50(piecdesmit) gadus mana dzimšana, bērnība, skola, darbs +studijas LU bija saistībā ar diezgan paprāvu pilsētiņu -Daugavpili. Par daudz man par lielu un trokšņainu...
Ģimene, bērns. Piecstāvu mājā 3(trīs)ist. dzīvoklis. VISAS ērtības, daudz lielisku kaimiņu...Ak, jā -darbs 5(piecu) minūšu gājiens no mājas.
Tad, tā gadās -divkopība pārtop par abu vienpatību.
Tad jauna mīlestība 49(četrdesmit deviņos) gados, lauki. Kārtējās precībsaistības.
Vīra nāve. Un te nu es esmu.
Lieliska vide, klusums, dabas skaistums, lauku (šai pusē) sakoptība. Krāšņs augļu koku dārzs, jaukas bites (reizi tik iedzēla -ceļā pagadījos)
Bet, patreiz, es nesatiekos, lai apskatītos kā sēž kostīmiņš un laistās tikko mazgāts auto.
Sarunāties var arī ne tiešsaistē, lai saprastu - vai es kungam deru, vai nē.
Nu jā, apmēram viss...:)
Paldies visiem!:) 2025-07-01 20:36

Skarlete      Man ir 3 vietas, kurās izjūtu slimīgu vientulību - pie jūras, mežā un teātrī - izvairos, ko darīt?!:) 2025-07-01 20:36

Muktiana      Man liekas, ka cilvēks vientuļš jūtas tad, ja nav ģimene - vienalga, kādā formātā, bet ģimene šī vārda nozīmē. Varbūt tas nav vīrs, bet tie ir bērni un mazbērni, ar kuriem ir saikne un ģimenes attiecības. Varbūt pašai ģimene nav, bet tās ir tuvas attiecības, ar kādu māsīcas ģimeni. Bet, ja ir daudz draugu, bet ģimene nav nekāda, tad gan var justies vientuļš. Tāpat taisnība, ka vientulību var just arī attiecībās, ģimenē. Labi draugi kaut nedaudz var kompensēt vientulības sajūtu, tomēr ģimene ir tas, kas dod nevientulību. (Taču ne tāda ģimene, kas ir formāla.) Tāpēc, ja pavirši izturas pret ģimenes pienākumiem, -vai arī liktenis nebija lēmis, - tad var būt vientulības sajūta. Vai nenopietns vīrietis - garāmskrējējs - var dot nopietnāku ģimenes sajūtu, kā tie paši bērni? Nemāku spriest, bet šaubos.Bet daudzi iemaina. Un tad skrējējs aizskrien tālāk, bet ar berniem saikne attālinajusies, tikai viņi visdrīzāk vienalga pieņems, atšķirībā no tāda garāmskrējēja. Skatoties, kādas attiecības un kāds cilvēks. Mainīt partnerus, ir tas pats, kas katru gadu mainīt bērnus, katru gadu ieviest jaunu pamāti, patēvu, katru gadu mainīt darbu, māju, valsti. Tas nozīmē, ka tev īsti nepieder nekas, neko neesi veidojis īstu, nav celts fundaments pilij, bet tik smilšu mājiņas jūras smiltīs. Austrumu tautās māca veidot ģimenes fundamentu, bet rietumus kā ir, tā ir, arī cilvēki vientuļi. 2025-07-01 21:28

Deavids      Aizej šad tad uz randiņu un nav vientulības. 2025-07-01 21:38

Optimiste      Pāris gadus esmu viena un jau pieradu... vientulību neizjūtu, jo darbā, sadzīvē esmu starp cilvēkiem, ir radi, draugi, aizraušanās un bobiji...pie jūras, mežā un uz pasākumiem tikpat labi varu būt kompānijā vai izbaudīt viena...
Aizdomājos, varbūt šī sajūta var rasties, kad izkrīti no darba vides, veselības vai finanšu trūkuma dēļ... bet būt ar kādu kopā, lai tikai būtu...nu nez... 2025-07-01 22:06

TikaiTu      Zinu dzīvus piemērus,kad cilvēks neapzināti izvēlas vientulību lai varētu spēlēt mūžīgā cietēja lomu, gūstot no tā baudu " mani neviens negrib,mani neviens nemīl, mani nekur neaicina". Lai gan ir visas iespējas dzīvot interesantu un piepildītu dzīvi ; finanses,auto, dzīvoklis pilsētas centrā,bet izvēlas šādu dzīves modeli. Tad, klausoties to čīkstēšanu, aizdomājos cik gan ļoti vajag sevi nemīlēt ,lai ko tādu sev nodarītu. 2025-07-01 23:32

InaraMaija      Deavid aizej uz randiņu, bet katru reizi priekšā vīrietis pamperos, kurš no tevis vēlas tikai aprūpi un finansējumu savai veselībai, viņam pilnīgi vienalga, kā izskaties, kad tikai vēlies mainīt pamperus. ha
Vai tas var kliedēt manu vientulību? 2025-07-02 10:20

jozolsen      Ir BAIL nonākt vecumdienās vientulībā..Ir zināmi tādi..Labi ja vēl enerģisms saglabājies..
Bet.. Visas kaites uz vecumu summejas.. 2025-07-02 14:17

veeja_roze      Vientulība ir slikti, bet pat pārī dzīvojot 1 uz kādu laiku paliek vientuļš.
LV droši vien vientuļnieku % vairāk nekā citās valstīs, jo mūsu vīriešiem 50+ vajag 20 gadus jaunāku. Tikai kur lai tādu ņem. Sievietes 50+, ja nevēlas 20 gadus vecāku večukiņu, spiestas palikt vienas.
Droši vien tādēļ pie mums daudz lietojot alkoholu. Ko vienam garos vakaros iesākt? Sievietes ada, dejo, ravē, vingro,iet uz teātri, bet ko vīrieši? 2025-07-02 15:09

Katmandu      Šeit, OHO, neviens nevar justies vientuļš. 2025-07-02 22:36

Ievinjata      Varbūt vientulīgi būs vecumdienās. Ja gribas izpļāpāties, ir draudzenes, darbabiedrenes. Ģimenes dzīve nav man un kašķīgu otru pusi negribu. Man patīk būt vienai daudz. Pilnīgs miers un rīcības brīvība. 2025-07-03 00:47

imanta5      Velk uz individuālām darbībām,,, 2025-07-04 17:35

nemelosev      Viens un vientuļš =Bēdīgi! Viens un laimīgs =Ideāli! 😀 Galvenais, lai veselība turas. 2025-07-04 21:47

Labrador      Vienatnē apmeklēju dažādus man interesējošās vēsturiskās vietas , objektus + citi hobiji. Forši. Dažos pasākumos pabiju ar tantem. Diemžēl ātri vien nācās tikt vaļā , jo tām ļoti patīk komandēt, pie kam nejedzigi, jo sieviešu vēlme ir uzspiest savu pozīciju , pakļaut un komandēt komandēšanas pēc. Tiklīdz pret sievieti izturies cilvēcīgi, tā sāk braukt augumā. Otrkārt , kolektīvos pasākumos un ne tikai, visi cenšas uzdoties par tiem , kas patiesībā nemaz nav. Švauksta sindroms. Un vēl - kolektīvos pasākumos , svinībās tiek lietots dzidrais un VIENMĒR tiek uzsākti konflikti. Nu kas tās par kāzām, kurās nav kautiņa!? 2025-07-05 00:05

Raivis_1977      Vārdusakot, ar vientulību dzīvē nākas saskarties ikkatram no mums, nu kaut vai pāris minūtes vai nu pāris stunas dienā, un tas ir pat normāli. Tas pat nav atkarīgs no tā, vai nu tu esi precējies vai nē, nu galīgi nē!
It īpaši ja tu esi nokļuvis kādā darbā nu kurš tev sasodīti nu galīgi nepatīk un kurš tev liekās vienaldzīgs līdz pilnīgai nullei ... Jūs neticēsiet, bet tā arī ir. Tā ir psiholoģija. Tā ir kā phiotromā psihoze kas robežojās ar nobīdi no normas ja nu tas ir vēl pieļaujami ilgstoši ...
Vai nu arī ja tu esi uz kuģa un kuģo darba darīšanās pilnīgi otrā okeānija pusē ...
Arī svešumā atrodoties, piemēram, ārzemēs, tu nevari ilgstoši justies normāli, liekās ka visu laiku kaut kas trūkst, - trūkst kāda puse no tevis. Tu esi vienīgi vesels atrodoties savā valstī! 2025-07-08 19:18

Labrador      Tikko atgriezos no ekskursijas pa Cesvaini. Viss forshi , neviens nenoraada , neizriiko , neuzspiezh savu viedokli. 2025-07-18 22:29