🪁Kioski bērnībā/jaunībā⏳

Muktiana      Es atceros pildspalvas par 35 kapeikām un brelokus ar kubikiem, rubikiem par 3 RUB. Tie 3 rub. baigi dārgi likās. Autobusa biļetes par 5 kap., trol. par 4 kap.un tramv.par 3 kap. Nekādas bulciņas toreiz nebija kioskos, toties bija saldumu veikals - ar konfekšu kastēm stikla letē un tortēm, cepumiem. Ieiet paskatīties vien bija prieks. Bet pildspalvas es bieži zaudēju un toreiz arī tās 35 kapeikas likās dārgi. Bet varbūt bija 3,50? Vēl arī pārdeva pildspalvu iekšiņas. To kiosku atceros 1-4.klasē, kad regulāri gāju garām. 2025-09-10 22:17

Epifanija      Par kioskiem iespiedies man nav nekas atmiņās! 2025-09-10 23:21

Flints      Protams, atceros preses kioskus pat no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Viens tāds man bija pa ceļam, kad divreiz dienā kājām staigāju ierastajā maršrutā no mājām uz skolu un atpakaļ. Jau pašā rīta agrumā pie kioska bija sastājusies rindiņa vecāku ļaužu, kas pacietīgi gaidīja atvedam svaigos laikrakstus "Cīņa", "Padomju Jaunatne", "Literatūra un Māksla" vai "Pravda", "Izvestjija", "Ljitjeraturnaja Gazeta" un citus. Tas klientu kontingents bija diezgan nemainīgs, un viņi, laiku īsinādami, varēja savā starpā no sirds izrunāties un apspriesties. Tas pats atkārtojās arī vakarpusē, kad iznāca avīze "Rīgas Balss". Kā pastāvīga ekspozīcija kioska vitrīnās rēgojās pēdējo Vissavienības un Latvijas kompartijas kongresu un plēnumu materiāli, apdrukāti audekla vimpelīši, piepūšamie baloniņi, metāla nozīmītes, tematiski apkopoti filatēlijas komplekti, loterijas biļetes, cigarešu un papirosu kārbiņas.
Man bija "blats" pie kioska pārdevējas, tāpēc viņa man vienmēr pietaupīja Austrumvācijā izdoto pionieru žurnālu "Frösi" un sieviešu žurnālu "Für Dich", ko lasīja mamma. Savukārt bulciņas, limonādes, sulas, šokolādes un kožļenes kioskos parādījās tikai deviņdesmitajos gados, un tad jau arī visu pārpludināja poļu "labumi".
Vajadzēja izveidot atsevišķu blogu "Dienasgrāmatās" - šī gluži nav sadaļai "Pieredzes apmaiņa: Attiecības, psiholoģija" atbilstoša tēma... :) 2025-09-10 23:28

siikaa16      Sveramās konfektes. Tās mazās, dažādās krāsās. Laikam bija vislētākās ledenes. 2025-09-10 23:47

Raivis_1977      Jā, tagad jau arī ir! Viņi mazlietiņ kā lielāki kļuvuši, bet maz, kaut kur jau Rīgā ir! 2025-09-11 00:10

Skarlete      Man vēl ir kkur albums...markas pirku...pa tematikām saliktas.:) 2025-09-11 08:40

Bellatrixa      Nu nezin gan, ne ar tādu aprakstu. Es tik avīzes, žurnālus atceros, mums tur ieiet nevarēja, viss bija tikai logos, pamatā preses izdevumi, kancelejas preces. Skolai vajadzēja Pionieri pirkt. Pastmarkas, autobusu biļetes, protams. Saldumus bija jāmeklē citur. 2025-09-11 08:45

elsa      dzeltenā saldējuma bumba uz vafeles tūtiņas Cēsu stacijas pagalmā- tik garšīgs vairs nav ēsts. 2025-09-11 08:47

Jason      Tie kioski vairāk asociējas ar postpadomju ēru, kurā neko īpaši labu nesaskatu, tāpēc nostalģija par tādiem galīgi nerodas.
Ko no šādu kiosku klāsta atceros? Alkoholiskos konteiļus bundžinās - Rums&cola, Gin&tonic, Vodka&... lemon... laikam. 2025-09-11 09:12

Wintere_      Pirku kartiņas, visādas piespraudes, plastmasas rokassprādzes, kanceleju, protams lūpukrāsas, nagulakas nevar aizmirst, vispār tur bija viss. 2025-09-11 10:21

Sanija_      Es atceros, ka kioskos tirgoja pastmarkas, jaunībā kādu laiciņu tās kolekcionēju. Un cigaretes arī, man šķiet, bija. Rīga, Elita. Kosmoss. 2025-09-11 10:32

Eneile      Njā. Ko kurš kolekcionē. Es bērnībā kolekcionēju ārzemju cigarešu paciņas. Vecāku izpīpētās :D 2025-09-11 12:55

InaraMaija      Saldējuma kioski palikuši atmiņā Jelgavā uz Ļeņina ielas.. Biju bagāta meitene, man vienmēr bija daudz bleķa rublīšu, tēvs visu sīknaudu atdeva man, tad pirku šokolādes saldējumu, sev un draudzenei, sacentamies, kura ātrāk apēdīs. 2025-09-11 13:06

Wintere_      Ja par kolekcijām, es kādu brīdi krāju mazos kalendārīšus, uzlīmes. 2025-09-11 13:54

inito4ka      .... kartiņas ar aktieru sejām. 2025-09-11 14:49

Bellatrixa      Konfekšu un šokolādes tāfelīšu papīriņus, visādas iespējamās kartiņas, jaunas un dāvinātas, kastēm, tā kolekcija jau bija ģimenē. Vēl bija lielā metāla kārba ar visādām pogām, to es vnk dievināju. Mani kā bērnu bija viegli nodarbināt :)
Tas tā, novirzoties no kiosku tēmas. 2025-09-11 16:07

Klarine      Manā bērnībā pie "LAIMAS" pulksteņa bija preses kiosks - tagadējo restorānu vietā. Tur tirgoja avīzes, žurnālus, aploksnes, markas, kalendārus ,dažādas atklātnes , nozīmītes, kaut kādas smaržas, vīriešu odekoloni utt. Iespējams, arī cigaretes ??? Neatceros, biju pārāk maza un tas nebija aktuāli. Bet, atceros svaigi iespiesto avīžu smaržu, cilvēku plūsmas smaržu utt. Ļoti īpatnēji, bet man "Laimas" preses kiosks asociējas ar latviskumu smaržu tālajā padomijas laikā. Pat pasmaidu, jo universitātes pirmajos studiju gados "Laimas" preses kioskā pirkām avīzi "Moscow news" angļu valodas lekcijām - lasījām, tulkojām, būrāmies . Angļu valodas pasniedzējas prasības bija stingras un metodes nežēlīgas. Sāku domāt- vai tad presi un cigaretes netirgoja atsevišķos kioskos? 2025-09-11 16:29

Aizved_mani      visvairāk palikuši atmiņā kalendārīši ar dažādiem kaķīšiem! 2025-09-11 17:01

Feina_Animatore      Nepateikšu par kioskiem, bet pagalmi bija lielāki, koki augstāki un vasaras garākas! 2025-09-11 17:22

DanaL      Man arī vēl 2 marku albumi saglabājušies. Bračkam arī. Nav vajadzīgi, bet tā palikusi viena no nedaudzajām taustāmajām bērnības atmiņām.
Un vēl lie kioska dežūrēju, , lai dabūtu kaut kādu reti dabūjamu avīzi, neatceros kādu. 2025-09-11 17:40

Katmandu(2025-09-11 20:34)  Pildspalvu serdītes tika sauktas par "iekšiņām". Reiz kāds pajautāja kioskniecei: "Tantiņ, vai Jums ir zaļas iekšiņas?" Tantiņa ne tā saprata un ... nākamās atbildes