Lielisku attiecību anamnēze - iesākums, norise, un nobeigums, ja tāds ir.

Roksana      šitas man kaut kādu cālis.lv sāk atgādināt (nu es gan tur neesmu bijusi un tocna nezinu)
oho ir vairāk par pi*anos... :D :D 15:04

Varbuut      Ja tev dzīvē ir kas labs,un tu tā uzskati,nekad par to nestāsti citiem,kāds noskaudīs.Nu nav tāda ,kas derētu visiem. 15:17

Jason      Pagātni vajag atstāt pagātnē. 15:21

Sanija_      Šis vieglums attiecībās ir kā epizode, ko atcerēties, reiz bija... Pēc tam uzrodas apstākļi, kas pie ilgstošām attiecībām ir būtisks šķērslis. Nu, nevis uzrodas, bet ir bijuši visu laiku, bet uz laiku netika ņemti vērā. 15:25

raina1970      Par cik tika citēta mana atbilde uz jautājumu, tad atļaušos arī šeit paturpināt domu. Biju šādās attiecībās - kā rakstīju.. Tā bija mana otrā laulība, ilga 8 gadus, iznākums-- diemžēl, onkoloģija neprasīja, vai mēs gribam vai negribam turpināt.. Kompromisi - nebija.. Jo tā būšana uz viena viļņa - dzīves redzējumā, prioritātēs, vēlamajā, darāmajā- neprasīja to, ko saprot ar - kompromisu. Bija kopīgais- un bija atšķirīgais, --- lietās un situācijās, - lai būtu interesanti vienam ar otru, un tomēr- tās nebija jomas, kuras būtu super svarīgas , lai attiecības vispār varētu būt, vai- lai vajadzētu sevi pierunāt pieņemt kaut ko , ne visai komfortablu, vai saprotamu... Lai neteiktu, ka braucām tikai pa viļņa virsotni- cilvēks ienāca manā saimē ar saviem dēliem- maniem audzīšiem, kopā ar manu dēlu- tad sanāca 3 puiku komanda.Bija interesanti. 15:51

Muktiana      raina1970, tie viņa dēli pastāvīgi dzīvoja pie jums vai tikai ciemojās? Un kas notika pēc tam ar viņa dēliem - vai viņi turpina ar Tevi kontaktus uzturēt? Bieži var novērot, ka dzīvo māte ar savu bērnu ar jauno viru, varbūt pat saticīgi, varbūt pat baigā mīla. Bet pēc mātes nāves "audžutēvs" un "pūra bērni" aizpeld katrs uz savu pusi kā kuģi jūrā. Ne radnieciba, nekas nesaista. Tas tikai kārtējo reizi apliecina, ja tēvs izvēlas nebut bērna dzīvē, viņa vakanci neviens neaizpilda. Tā vienmēr paliek tukša pat tad, ja dzīve šķietami ir pilna. Tas pats, protams, arī ar māti. Tā gan atkāpe no tēmas. Ir ļoti jauki kaut ko tādu pieredzēt. Ir cilvēki, kas tādu pieredzi piedzīvo konstanti. Un ir tādi, kas konstanti piedzīvo atraidīuma pieredzi. Psihozinātnieki diezgan cītigi rok, ar ko tas izskaidrojams. Izrādās, to ieliek bērnibas pieredze un bērnam uzliktās disfunkciju lomas. 16:03

raina1970      Dzīvojām visi kopā- ģimene.Puiku mamma dzīvoja un strādāja ārpus Latvijas- jau pirms viņu šķiršanās procesa, un tajā mītnes zemē viņai dzīvē notika visādas pārmaiņas, dēlu dzīvē neiesaistījās. Šobrīd puiši ir savās dzīvēs- sporta treneri, gan šeit Latvijā, gan ārpus tās. Visiem savas ģimenes, esmu ome arī viņu mazajiem. Turpinam sazināties- pēc iespējām, kontaktus neesam zaudējuši. 16:19

Epifanija      Pilnīgi nekas nebija jāpanāk, viss notika pats no sevis, kā tai dziesmā dzied - mūs glauda saulīte, kad citiem lija, itkā neiespējami, bet bija! Diemžēl bija, neraudi Susuriņ, ņem citu sev! Jā, nekas nav mūžīgs! Jāsaka gan, ka pēc tādām attiecībām ir ļoti grūti uzsākt jaunas, jo ir pieredze, kā var būt! 16:19