"viss kas jādara lai paliktu kopā ir jābūt uzticīgam" - vai piekritīsiet ka tā tās lietas nenotiek?
tb ja runa iet par daudz maz nostiprinātām attiecībām.

Antimatter      uzticība ir normāls un dabisks rezultāts tam procesam (ķīmiskajam un fiziskajam) :), kura dēļ cilvēki ir kopā

twina      es teiktu tā - uzticīgam jābūt gan - pēc būtības, un arī ar inovācijām - šur tur citur.....

gogo10      Teoretiski-jā,praktiski-nē...

naktspalaidnis      Neviens nevienam nepieder -- partneris nav privātīpašums -- jārespektē otra cilvēka vēlmes un gribēšanas. Ja ir brīvība -- nepieciešamība meklēt kādu citu samazinās.

saule_jura      Interesanti gan - vai tiešām vienīgais iemesls, kāpēc cilvēki šķiras, ir neuzticība? Man domāt, ka būtu galīgākais aklums uzskatīt, ka uzticība pati par sevi dos kaut kādas kopdzīves garantijas.

amailija      Tas ir galvenais priekšnoteikums, lai attiecības būtu stabilas.

naktspalaidnis      Jo ilgāk dzīvojam kopā - jo stabilākas attiecības (pieredze) - nosacījums >> ļaut lielāku brīvību viens otram. Tā ir liela priekšrocība - justies brīvam un būt drošam par otru.

Jo9      Drizak gan - ir jauzticas tam otram, protams, saprata robezhas, un tam ir jabut abpuseji..
un ja attiecibas viss ir o.k., uzticiba un uzticeshanas ir dabisks process.. bet tas tomer nav vienigais un butiskakais, lai cilveki veletos but ilgstoshi kopa...

ative      Uzticība ir ļoti svarīga, ļoti, ļoti... diemžēl ir cilvēki, kam tas ir mazsvarīgi... Uzticībai nav nekādas nozīmes, ja nav citu jūtu, ja nepatīk cilvēks utt. :)

Stefanija      uzticīgam arī ir jābūt, bet bez tā ir jādara vēl ļoti daudz kas cits... jo vienkārši sēdēt otram blakus un būt uzticīgam, tas ir tā kā ēst pliku, ūdenī vārītu mannā putru ... bez sāls, bez sviesta, vai bez cukura un ievārījuma ..:)

SNIEGBALTITE_      Vareetu padomaat, ka cilveekiem vairs vispaar nav nekaa sveetaa. Istas juutas balstaas uz savstarpeeju miilestiibu, cienju un uzticiibu vienam pret otru. ja to nevar nodrosinaat, tad labaak neveidot nopietnas attieciibas vispaar.

neko      uzticiba ir tikai tada blakus paradiba... bet uz to jau nu nebalstas pilnigi nekas. ta drizak ir sekas labam atiecibam, bet noteikti ne jau celonis vai pamats.

Haide      Lai cilvēki būtu kopā ir jābūt daudz un dažādiem nosacījumiem un viena no tām ir arī uzticība otram, atlaut otram būt pašam, nevis pārtaisīt pēc sava ģīmja un līdzības. Māka sadzirdēt arī ko otrs saka un arī uzklausīt. Te var stāstīt daudz un dikti))))

p_p      Nezinu gan, vai uzticība ir vienīgais nosacījums kopā palikšanai.
Ir gadījies sastapt ļaudis, kas nav uzticīgi, bet ir kopā un netaisās šķirties.
Un ir gadījies redzēt tādus, kas ir bijuši uzticīgi, bet izšķīrušies šak vai tā.

hainta      nepietiek... bet tas ir viens no 4 stuurakmenjiem. :D

dzeg_      Reiz dzīvoja puisītis un meitenīte...viņi viens otru dikti mīlēja... gāja laiks...

Vienā jaukā dienā meitenīte saka puisītim:
Viss, es aizeju, nevaru un negribu vairs dzīvot kopā ar Tevi!
Puisītis izsamisis: kāpēc? Es tak visu laiku biju Tev uzticīgs!
Meitenīte: (jā, jā Maša Kulačkova jau vairs ņe vščot) (Tu domā, ka tas ir vienīgais, ka man nepieciešams?)....
P.: un kas tad Tev vēl ir vajadzīgs?
M.: ai, nekas (labāk jau būtu apkārt nokniebies, tad vismaz moš aiz kauna izkniebtu arī mani kā pienākas), viss jau bija ļoti labi (aga, 1 reiz iekšā, 1 ārā un viss, pagriež puguru un guļ), mēs jau labi sadzīvojām (jā, jā, atāk mājās, prasa rīt, parij, sēž pie tv, dzer alu un kasa olas...un tā līdz gulētiešanai), daudz ko kopā darījām (piemēram, kopā modāmies no rīta), mums gāja jautri (to vienīgo reizi, kad Tu uzkāpi uz grābekļa), mēs labi sapratāmies (labrīt, dod rīt, paldies, arlabunakti), mums bija daudz par ko runāt (par auto, man Tavu darbu, par tavu stresu), bet jūtu, ka šīs attiecības ir iegājušas strupceļā (fig viņ zin, vai tās kādreiz ir bijušas citādākas), nav vairs agrākās kaisles (nosprāgt var aiz garlaicības un vienveidīgā dzīves ar Tevi rituma), es Tevi mīlu (jā, jā, sapņo vein), bet nespēju būt ar Tevi kopā, jo mēs esam tik līdzīgi (kā tad)... mums jāmeklē kāds sev ne tik līdzīgs (ņedai bog vēlreiz uz tāda kā Tu uzraities), es zinu mēs būsim laimīgi (tas ir - es būšu laimīga), bet ne kopā (aber loģiski)... mēs viens otru iznīcinām (pareizāk sakot - Tu iznīcini mani), mums ir jāzied (man toesķ), nevis jāieslīgst pieradumā un ikdienā... Es neesmu ne vienu citu atradusi, gribu pabūt viena, padomāt (kā tad - tikko būšu pa durvīm ārā...)
P.: Tu ko gribi teikt?
M.: Tu neko nedzirdēji?
P.: dzirdēju...
M.: (idiots)... ai, mīļais, man ir HIV pozitīv

dzeg_      pozitīvs, esmu Tevi krāpusi (ka tik ne arī, man pat libido ir aizmucis, kopā ar Tevi dzīvojot, ka tik to atpakaļ veiksmīgi atsaukt varētu)...
P.: Viss mēs šķiramies, es tā pateicu un tas ir viss!
:)

saulite_spiid      Ar uzticību vien ir par maz...

ieva987      Uzticīgiem jābūt diviem. Ja viens ir uzticīgs un otrs nē, nekas labs nesanāks.

zipcika      nepiekrītu...lai paliktu kopā pie tā ir sūri un grūti jāstrādā...uzticība ir ļoti svarīga, bet tas ir tikai viens no daudzajiem faktoriem...

Jo9 dzeguze - labais!!!! - tev lielais medalis.. :DDDDDDDDDDDDDDD nākamās atbildes