Aicinu padalīties ar viedokļiem par cilvēka būtību. Ko jūs sakat par domu jeb viedokli, ka katrs pats sev mēs esam vislabākais draugs un uzticības persona...ir emocijas un domas, kuras citiem neatklājam... citi cilvēki var būt labi paziņas, kolēģi, kaimiņi utml., bet tādi īsti un patiesi draugi, kas zina mūsu domas, emociju gammu, notikumus...nemaz nav...

evelina37      Bet varbūt tā draudzene draugs savās domās nomaldījies un vajadzīgs uzmundrinājums,un laikā pateikts labs vārds attur no muļķību izdarīšanas.

hekse      laikam buus tev jaapiekriit.

_F16      viens pats savās emocijās un savā sulā vāroties .. var aizklīst kaut kur šķībi ...

citapasaule      Uzsākot šo diskusiju nedomāju kādu ekstrēmu jeb konkrētu situāciju, bet jūsu attieksmi pret šo domu kopumā...tā dziļāk un pamatīgāk pavērtējot savu dzīvi. Nav runa par to kā pieņemts vai ko domā citi...tas lai paliek viņu ziņā.

dzeg_      tā ir...nu par tiem paziņām, kolēģiem... nu, ir jau arī draugi, tak vistuvākais draugs, loģiski, cilvēks ir pats sev...

Bet vai tad tas ir kāds jaunums?

kushkush      nav probleemas-atteciigi topiks tuksh..../vieglaa pofigaa

Albarosa      Man šķiet, ka es nemaz negribētu nevienam savam draugam tik dziļi "ielīst dvēselē", lai zinātu, ko un kā viņš jūt, domā... Pilnīgi dabiski, ka arī sev gribu paturēt kaut kādu privātu telpu, kas pieder man vienai, ko neviens cits neredz. Manās acīs tas nenozīmē vientulību - ja ir tādas domas vai izjūtas, kas netiek citiem atklātas

Rixija      Cilvēks savā būtībā ir vientuļš...

anny_lester      cilvēks var būt sev arī vislielākais ienaidnieks... tieši tādēļ, ka koncentrējas par daudz tikai uz savām vajadzībām, domām, iegribām... Ieņem kaut ko galvā, maļ pie sevis vienu domu un nemaz neredz citas iespējas, varbūtības, neredz problēmu kopumā... Un kā lai redz, ja savās domās ne ar vienu nedalās, bet katru problēmu rada vismaz divi cilvēki un ir divas patiesības... katrai pusei sava. Tā mēs sevi ļoti bieži nevajadzīgi sāpinām, un citus arī..

kleopatra33      Katram no mums ir kādas domas, emocijas, kuras nevienam no ārpasaules neatklājam, lai cik tuvs, mīļš un uzticams šis cilvēks būtu, bet pie visa iepriekšējā gribēju piebilst, ka ir arī tādas domas un emocijas, kuras negribam atklāt pat paši sev!

cece      Senās leģendas vēsta, ka cilvēks esot bijis hermofrodīts - abas dzimtes kopā. Dievs aiz kādiem kreņķiem pārcirtis viņu uz pusēm un sadalījis kā tagad esam... Tā nu mēs klīstam savas reāli vienīgās otrās puses meklējumos! Un cik no mums to ir atraduši? ;(((

sxxxxx      Cilvēks pilnībā var uzticēties tikai sev, jo ir drošs par sevi un zina ko var un ko nevar. Labi draugiem ir ļoti liela vērtība, tie var uzmundrināt, uzjautrināt paklačoties utt, bet ir viens bet visas domas un dvēseles dziļākās izjūtas nebūtu vēlams atklāt, lai arī cik labs būtu tas draugs. IR lietas ko vajaga paturēt sev un nevienam citam. Tāpat ir ar otro pusīti nevajaga visu pasauli atklāt vienā rāvienā, pa mazām daļiņām ik pa laikam un ilgāk paliek interese par to cilvēku, bet arī šeit ir lietas kuras netklājam.Cilvēks sev uztic visu bet pārējiem pēc saviem uzskatiem un tā tam ir jābūt.

[never]      man taadi ir :)

igavaverens      Domāju, ka uzticēties nevar nevienam, pat ne mācītājam, taču turēt visu sevī arī nedrīkst, tas bojā veselību, tāpēc ir forši šādi saiti kā oho, kurā vairāk vai mazāk anonīmi var parunāties un izkratīt sirdi...

zvanina      ...piekrītu...

direktorish      tu laikam citaa pasaulee dziivo... :)

Loriiina      Ir lietas, par kuraam neviens nekad neuzzinaas, taapeec, ka nekad tu, visu uzticot kaadam, nevari zinaat, vai tas reiz var nepaveersties pret tevi pashu. Vieniigi pats sevi cilveeks nevar nodot.

Koreshs      shitaadas filozofiskas teemas parasti saak pljurksteet pec 500g riigas melnaa balzaama

navnika      Nemaz negribētu, lai draugs par mani zinātu pilnīgi visu... Labi, ka tas nemaz nav iespējams.

otilija15      Domāju, ka grūti būtu atrast cilvēku, kurš ir gatavs izklāstīt visas savas slēptākās domas, fantāzijas un izjūtas. Katrā no mums ir sava noslēpumu deva. Ar draugiem ir tā, ka patiesi uzticamu cilvēku ir grūti atrast. Tāpēc ir lietas, ko vienam uzticam, otram ne... un katrs cilvēki ap mums, zina kādu daļu par to, kas un kādi esam un veido savu viedokli. Tomēr ir vajadzīgi cilvēki- draugi, paziņas, utt., ar kuriem var pārrunāt domas, izjūtas, pārdzīvojumus, jo bieži ir tā , ka sarežģītākās situācijās iestrēgstam savās emocijās un pārliecībās un nespējam uz notiekošo paskatīties no cita skatpunkta. Bieži jau stāstot, noformulējot domu vārdos, saprotam pretrunas savās domās. Protams, var arī savas domas izlikt rakstveidā, tas ir drošāk, bet iztrūkst iespēja gūt jaunu, kaut nedaudz citu skatījumu....

Flints To, ka pats esmu sev lielākais ienaidnieks, zinu nešaubīgi...! :-) nākamās atbildes