Ko darīt, ja saprotu, ka vairs nemīlu savu vīru? Ir bijis ļoti daudz pāri darījumu, un manī viss ir izdzisis, bet viņam lielā mīla tikai sākusies. Gribu šķirties, jo vairs nav spēka tā dzīvot, bet viņam liekās, ka tā ir tikai kaprīze. Mūsu attiecību risināšanā viņš iesaista bērnus, jo mamma ir sliktā, negrib vairs tēti. Draud ar pašnāvību. Ko darīt? Kā lai atrisina šo situāciju?

muterite      papirapuke - slikti pazīsti večus. Ja sieviešam ir sadarīts pāri tik daudz, ka vairs nevar, nu jābūt naivulei, lai ticētu šitiem pekstiņiem.

limoncello      Es gan beidzot jūtos pa īstam labi, kad viņu vairs nemīlu...Nekādu kreņķu, lieliska saprašanās...Un mīlēt jau var arī kādu citu:))

Jons_Plunts_v2      Nesapratu "viņam lielā mīla tikai sākusies". Kaut kas dīvains ir šajā formulējumā.

lipsene      Mēģināt no sākuma var bezgalīgi,nekas nemainīsies,nav jūtu-nav nekādas tuvības,vīrs nekārsies,tie kas draud,to nedara.Ir ne tikai fiziska vardarbība,bet arī vārdiskā,tieši ar to tagad nodarbojas vīrs un tas būs vienmēr,jo tiek iespaidoti bērni.Tatad viņš grib,lai Tu visu laiku jūties vainīga...Kādas vairs jūtas no viņa puses!Bēdz,kamēr nepaliek sliktāk un neļauj sabojat bērnus...

AIVIITE      Kāpēc jāsteidzas ar šķiršanos- nepildi sievas pienākumus, dari kā vēlies- pats redzēs, ka nekas nesanāk un samierināsies`::)))

Ajiviil      Sievietes jau tā pat draud! Lai tikai jūs līdzi neņem uz viņsauli, daži tā rīkojas.Griezies pie psihiatra, ja draud ar pašnāvību, traks laikam.Ja nonāvēsies pats problēmas vairs nebūs!Atradis- baidēt ar pūsli!

Porcelaana_Engeliic      visi tik kliedz : šķiries, šķiries... es teiktu uzmeklējiet laulību terapeitu , un saprotiet paši sevi. ar gadiem attiecības mainās, jo cilvēki mainās... un tava milestiba kļususi citāda, tāpat kā viņējā.

Tulpe7      Es jau pati apzinos, ka esmu kļuvusi atkarīga. Riebumu uzsit katrs skaļāks troksnis, katra kārtējā histērija vai draudi. Mīļā miera labad arī visu velku garumā, tikai cik ilgi? Es neko nejūtu, bet nespēju acīs pateikt, ka nemīlu, jo baidos no kārtējā pašnāvības mēģinājuma.Kā cilvēks kurš 16 gadus ir krāpis un uztvēris sev tuvāko cilvēku par privātīpašumu, vēl var likt justies man vainīgai, ka gribu izjaukt visu, ko kopā esam būvējuši? Vai tiešām visi vīrieši ir vienādi????

migels      cerams viņs tevi pametīs nafig tādu:))

Loriiina      Gribi teikt, ka tu tos 16 gadus biji akla un neredzeeji, ka vins tevi kraapj un tas atklaajaas tikai tagad, bet vins redz, visus jauniibas gadus nomaukojies apkaart, tagad beidzot ir sapratis, ka vairs neveelas pa kreisi draazties un gimenes ligzdinjaa ir pietiekami labi???
Klasiski, neko teikt!

lisa1974      prom jo ātrāk jo lābāk....taisni šobrīd savā dzīvē eju cauri tai ellei...un jau redzu gaismu tuneļa galā.....mēs būsim laimīgas notici tam....

Tulpe7      Protams, ka es to redzēju, bet jautaājums jau ir vai es to gribēju redzēt? Jaunības skurbumā visu piedevu, bet cik var piedot??? Protams, ka vienmēr noticēju, ka tā ir pēdējā reize, jo viņš taču tik ļoti mani mīlot. Bija jau kādu laiku miers, bet es katru dienu jūtu, ka arvien vairāk no viņa attālinos. Man viņa ir žēl, bet laikam tomēr gribu dzīvot beidzot sev un negribas, lai dēls izaug tāds pats egoists.

_atrast_Tevi      Kuru tad vispār mūsdienās interesē kaut kāda tur mīlestība??? Tā jau ir Šekspīra laikmeta atlieka. Rudiments. Labākajā gadījumā.

svdiena      Pietiek stresa darbā, ja vēl mājās miera nav, tad tiešām nezinu, kur Tu atpūties? :(

lipsene      Laulību terapeits šeit vairs nepalīdzēs,jo vīrietis dzird un redz tikai sevi un tā cik saprotu ir bijis gadiem.Ar gadiem attiecibas mainās,protams,tikai cieņa pret otru,ja nav bijusi ,tad nebūs.Tulpīt,ja 16 gadi laulībā,tad jau bērni diezgan lieli,ja tā,nebaidies sākt dzivot...Vai tad jāļauj otram sevī noslaucīt kājas!?AIVIITE piedavā nepildīt sievas pienākumus,rodas jautājums,vai pati esi tā darijusi!?Virieti,kas jūtas savā ģimenē kā kungs,tas ne tikai neapturēs ņirgāties,bet taisni otrādi-sakaitinās vēl vairāk.

Rosalie      Zini, to kopīgi būvēto tiešām formāli un pēc jebkura veča loģikas izjauc ``aizgājējs``-tātad tu. Ja spried kaut cik analītiski, arī pati nevarēsi no šādām pārdomām izvairīties.

EMO līmenī gan tavējais stipri nestabils liekas. Atkārtoti(?!) pašnāvību mēģinājumi...

Laulību terapeits nav slikts ieteikums. Un tev derētu pauze-padzīvo atsevišķi, vislabāk-aizbrauc kaut kur
, iegūsti skatu no malas, un tad izlemiet, turpināt savādāk, vai nekāda kopdzīve tomēr nav iespējama.

P.S.:gandrīz neko par jums nezinot, tomēr vēlu pirmo variantu.

zuija      Kam Tev vajag tos pazemojumus, tās sirdssāpes, to aizturēto naidu sevī. Tā ir dzīve. Visskaidrāk esmu sapratusi-man ir tikai viena dzīve, neviens to manā vietā nedzīvos, neviens manā vietā nesmiesies un neraudās. Un katram ir tiesības uz savu, vienīgo dzīvi. Es pati aizgāju, un nekad viņš man to nepiedos-pašapzinā neļaus. Bet lai dzīvo ar savām dusmām, es savējās esmu pārsāpējusi. Un Tev arī izdosies!

jojo      ej kur tev jāiet... dari, kas tev jādara... vīru iesaisti tikai jautājumos, kas saistīti ar bērniem, turi viņu tālāk no sevis, nestāsti savas domas, pārdzīvojumus, saki - man vienalga... kur vien tas nepieciešams.... sapratīs... nekur viņš neliksies.

Lucy      Ja Tu domā,ka tas cits būs labāk,tik uz priekšu/tikai lai vēlāk nebūtu jānožēlo un jāraud spilvenā/jo vīrieši nepiedod nodevību.

tiina69      Kā lemsi- tā būs!!!Mazāk bērnus iesaistīt un,ja vēl tētis mīļš,tad vispār mokas.....
P.S.par pašnāvību....vīrieši jau ir tie galvenie pašnāvību taisītāji.......

kaut_kur Laikam jau kā ieteikums arī citām, nenoticēt, ja ir bijis viens pāri darījums, tad tas ir tikai gadījies! Līdz ko cilvēks pārkāpj kādu tabu robežu, viņš... nākamās atbildes