Cik tālu psiholoģija ir no reliģijas?

edmunds      iesaku ticiibu - taa atskjiriibaa no pirmajaam nemanipulee ar cilveeku bet gan ir tieshaa saikne ar garu pasauli/dievu.

knika      Tik tālu, cik austrumi no rietumiem.

SufferWell      paturpinot Feks komentu- religija un psihologija ir bizness, kas balstiits uz vaaju cilveeku. Taadu kursh nevar sevii atrast atbildes uz sasaapeejushiem jautaajumiem. Cilveekam pasham ir jaameklee, jaariskee un jaadziivo sava dziive, nevis jaaprasa paliidziiba no malas un jaaseko noraadiijumiem uz kuru pusi iet un ko dariit.

Kaut_kas      KONSUL (2011-03-20 23:32) viedoklis
"Cilvēkā viss ir saistīts..."

...no dibena matu izrausi, acīs asaras saskries. :)

Cilvēku dabā ir mēģināt visu saprast un izskaidrot. Reliģija un psiholoģija pārtiek no šīs cilvēku vajadzības. Tas, vai tu notici un kam notici ir cits jautājums.

Un, SufferWell, neliekuļo. Bez citu cilvēku padomiem, bez norādījumiem, bez palīdzības neviens nevar iztikt. Tu gribi teikt, ka tevi nekas neietekmēja brīdī, kad uztaisīji visas savas pričenes, tetovējumus utt utml? Neticu. Tu bez citu cilvēku norādījumiem tagad nebrauktu ar auto, piemēram. Ja visi būtu "stipri" pēc tavas definīcijas, tad mēs vēl joprojām būtu kokos un mēģinātu nokāpt no tiem.

Marylou      reliģija un psiholoģija ir kā divi zābaki, - viens gumijnieks, otrs - alpīnista. abi zābaki, bet der katrs savā dzīves situācijā. ar gumpeļiem diez vai kāds kāps kalnos, bet pa peļķēm brist diez vai ies ar "bučiem" (vai kā viņus tur sauc).

tāpēc nevajag divas, lai arī samērā līdzīgas (virspusēji), lietas vienā putras katlā jaukt. jēga maza, jo iznākums tik un tā nebūs dubults.

enderlin      "Abas ietur nogaidosu un visai piedodoshu politiku. Vai arii otra vaiga pagriesanu(t.i. aizieshanu)." - kā tad, palasi kautvai kognitīvi-biheiviorālās psihoterapijas metodoloģiju, no nogaidīšanas un otra vaiga pagriešanas tur nav ne miņas, drīzāk diezgan sāpīga sevis laušana, lai iegūtu reālu rezultātu (uzvedības un domāšanas maiņu).. parastā asociācija ar relaksētu pļāpāšanu uz dīvāniņa jau sen vairs nav aktuāla (jo nav īsti efektīva).

Mezhavecis      Praktiski nekādas atšķirības.Vēl piemirsi masu mēdijus.Katr no viņiem apgalvo,ka palīdz cilvēkam kaut kur orientēties,bet īstenībā viņu uzdevums ir radīt varai un likumam paklausīgu aitu baru.

Tessa      es atkal skatiishu vesturiski.religjija->bazniicas darbiibas,ietekme,vara,materiali labumi plus masu pakljaviiba.nepiekriitu,ka religjija ir vajadziiga vajiem cilvekiem.krustu kari,raganu mediibas,Bizantijas un Vatikana loma pasaules vesture nu nekadi neliecina par vajo cilveku virziibu pretii merkjiem.
un psihologjija-sakuma darbojas psihoanalitikji,psihiatri,un tikai tad-psihoterapeiti.aciimredzot,pec shada veida arsteshanas metodem bija pieprasiijums,tapec nevajag saliidzinat absoluti dazhadas lietas. jautajums ir nekorekti sastadiits,kaut gan te jau ta ir norma-ieliist,spiidanutj,ta teikt,un priecaties par atbildem,kuras nesaprot.

p_p      "cilveekiem buus vieglaak savu probleemu formulaacijaa" - šitais ir ģeniāli!

1. cilvēks nemeklē vieglumu, bet viņam ka reize patīk visu sarežģīt, manuprāt
2. cilvēks ir daudzveidīgs - vienam patīk baltmaize, otram rupjmaize, trešajam sausiņi, bet ceturtais vispār neēd miltu izstrādājumus.

ideālā variantā cilvēks pats piemeklē labāko palīdzību savu problēmu risināšanai - reliģiju, psiholoģiju, filozofiju, utt, utjp.

KONSUL      Kaut_kas (2011-03-21 11:14) viedoklis`

Par to pārtikšanu no citu sāpēm = te mīlais draugs nav nekada sakara vairs ar profesiju... - taa jau bus konkretaa cilveka daba, gan jurista, gan skolotaja, gan advokata, gan ķirurga, gan politiķa, gan psihologa, gan mācītā, utt utt.

Viens ir skaidrs un neapstridams - katraa profesijaa ir ``draņķi`` un katrā ir ļoti labi profesionāļi, sava darba pašaizliedzīgi darītāji!:)

Kaut_kas      KONSUL, es nebiju domājis par pārtikšanu no citu sāpēm (kaut nevar noliegt, ka tā ir).
Ja mēs visi būtu veseli, tad nevajadzētu ārstus. Ja visiem būtu labi, tad nevajadzētu neko, kas mums ļauj nejusties slikti. Viss ir atkarīgs no tā, ar kādu domu konkrētais cilvēks, kurš "pārtiek no citu sāpes" vēlas tev noņemt šīs sāpes. Un vai vispār viņš to vēlas, jo viņam ir izdevīgāk (tīri finansiāli), ja tev ilgāk sāp.
Un, ja pavisam godīgi, tad palīdzēt cilvēkam, kuram sāp var tikai tāds, kurš spēj sevi ilgstoši nodalīt no cilvēku, kuriem palīdz, sāpēm. Un gūt gandarījumu no tā, ka spēj palīdzēt nevis no tā, ka ar to spēj sapelnīt kaudzi naudas. Diemžēl, ja paskatās pie mums esošo reliģiju kopsaucēju, tad tur vairāk lien laukā šī kāre pēc iedzīvošanās nevis vēlme palīdzēt. Psiholoģija... tas pats. Vienā maisā visus nebāžu, bet diemžēl rūpes par sāpju pārņemto ir nobīdījušās aiz rūpēm par sevi.

PS te rakstīto nekādi neuztvert personīgi...

SufferWell      Kaut_kas (2011-03-21 11:14) mans izskats ir mana izklaide un atshkjiriiba no masas. neviens man neteica, kaa man jaaizskataas. ar religjiju tur nav nekaada sakara, ar psihologjiju- jaa, bet tikai tik daudz, lai es no shii laikmeta domineejoshaas popkultuuras, izceltu sev vajadziigo saviem meerkjiem.
un protams ka visi ietekmeejas no taa ar ko saskaras (fizika), bet kokaa buus jaakaapj cilveekam, kursh ir mazaak izgliitots, mazaak erudiits... nepaarzin psihologiju un akli atdodas religijai.

piparbecinja      es nesen lasiju par so teemu, kaa piem., akla ticiba kristietimam var novest lidz depresijai. un otraadi. Tacu tai pasha Biibelee, piem., ir shis tas priekshaa pateikts, kaadi principi palidz dzivot labaak. atkarigs, kaa cilveks konkreto graudu iztulko. Tb jaaskata katrs moments atsevishkji. Nav melns vai balts.

KONSUL      Kaut_kas (2011-03-21 14:46) viedoklis
Vai tad kāds liedz cilvēkam justies slikti, bet kad IR slikti - tad viss ko cilveks velas - ātrak arstu + labu + cilvecisku + profesionālu un ja vēl uzsmaida, tad vispār labi... !:)

Humikuti      Es gan teiktu, ka abām vajag mūsu naudu...bet tā stipri nesmuki izklausīsies, jo maksājam tak ar prieku un lielu ticību labajam.

Decijs      Nepieejamais (2011-03-21 00:08) viedoklis
noteikti nepiekritisu. Valsts pamat sturakmeni gimene un ticiba kaut kam (religija tai skaitaa). Ritenis nav jaizgudro. Religija nemaca pedofiliju. Ja runajam par katolticibu tad vienigais ko der atmainit ir celebats D.

Klejojot      Konsul - Kaut kas , man tā šķiet, vēlējās teikt ka psihoterapija pārsvarā sāaapi izstiep garumā (pat vairāku gadu garumā), par ko maksā jauku naudiņu. Mans viedoklis, ka psiholoģija ir stipri teorētiska un dzīvo pēc kādu citu cilvēku izvirzītām definīcijām. Arī reliģijā ir vērojams priekšraksts, kas n - tās reizes sagrozīts, pēc kā vadīt cilvēku masas. Viss ir labi kas palīdz un katram savs ceļš meklējams, jo pilnīgi ikviens ceļš ved uz kopējo - cilvēka harmoniju.

Kaut_kas      Atkārtošu sevis rakstīto: "Cilvēku dabā ir mēģināt visu saprast un izskaidrot. Reliģija un psiholoģija pārtiek no šīs cilvēku vajadzības. Tas, vai tu notici un kam notici ir cits jautājums."

Es lieliski apzinos, ka tas ir tikai manas kā personības atbildība vai es noticu tam, kas man tiek teikts vai nē. Jo cilvēks garīgi attīstītāks, jo sarežģītāk ir viņu pārliecināt noticēt kaut kam, kas ir pretrunā viņa iekšējai sapratnei par lietu kārtību. Reliģija... akli ticēt netaisos, bet es reliģijā saskatu dziļāku būtību un uz to es arī uzķeros. Man nav vajadzīgas baznīcas/mošejas vai citas tamlīdzīgas vietas, lai "runātu ar Dievu". Tā runāšana notiek manī iekšā. Pašam ar savu "personīgo dievu". ;) Psiholoģijas diezgan biežais uzdevums ir sameklēt tieši šo tavu iekšējo "personīgo dievu" vai arī lauzt tavus paša priekšstatus par to, kāds tad patiesi ir tavs "personīgais dievs". Visa pamatā ir atrast harmoniju un sapratni. Atrast atbildes uz jautājumiem un noticēt atbildēm (pieņemt tās un nepretoties). Diezgan bieži cilvēki to nespēj pieņemt un tad kā palīdzības salmiņš tiek iedota reliģija ar skaidri noteiktām pamatvērtībām, kurām tad ir jāseko. Bieži, tas ir pretrunā ar to, kāds patiesi cilvēks pats ir, bet, ja tiek noticēts, ka tā ir pareizi, tad tā arī cilvēks rīkojas.
Psiholoģijā ir komplicētāk, jo tur nekad tev nebūs konkrēta rīcības plāna līdz atrisinājumam. To tu meklē pats. Grūti un mokoši. Psihologi bieži vien blakus ir tikai tāpēc vien, lai varētu pamest idejas - tā teikt, viena galva labi, divas - labāk. :) Un bieži par tavu "psihologu" var būt arī vienkārši labs cilvēks, kurš sniedz tev atbalstu grūtā brīdī. Un neuzspiež savu viedokli un nelien ar savām idejām, bet vienkārši uzklausot palīdz tev ar sevi sarunāties.
Psihoterapeiti un psihiatri jau ir cits stāsts. Tos te iekšā nepīšu, jo tie ir citiem gadījumiem.

Juris77      Psiholoģija ir tā pati reliģija jebšu reliģijas paveids. Paskaidrošu, ja nu kāds nesaprot. Visas reliģijas balstās ticību. Zinātne balstās uz faktiem. Psiholoģija par 99% balstās uz ticību, teorijām un pieņēmumiem. Psiholoģijā, psihoanalītikā neeksistē pierādījumi, kas balstītos uz reāliem faktiem. Tamdēļ, nekad neviens psihologs vai psihoanalītiķis jums nekad neko necentīsies pierādīt. Bet - kā jebkurā reliģijā ticība tās adeptiem ir svēta lieta, tamdēļ jebkura kritika psihoanalītiķu teoriju virzienā parasti tiek uztverta ļoti negatīvi. Psihoanalīze balstās konkrētu profesoru un viņu piekritēju halucinācijās. Tamdēļ, Freida un Junga piekritēji būtībā bija divas dažādas sektas, kas balstījās katra savā ticībā un viena otru neieredzēja. Tā, ka psiholoģija ne tikai nav tālu no reliģijas, tā ir reliģijas paveids.

greciga18      Vēl filozofus aizmirsi pieskaitīt ....

Kaut_kas      nea, filozofi ir cita opera...