Rīta pārdomas
Kā domājiet: vajadzētu ņemt to, ko dzīve piedāvā (neizslēdzot veselo saprātu) vai tomēr tad, kad šis piedāvājums nav tik labs kā cerētais, atteikties? Un ja nu dzīve (liktenis, Dievs, fortūna vai kā nu katrs to saucam) pēc vairākkārtīgiem atteikumiem apvainojas un veko nepiedāvā? :)Šeit nedomāju sievietes - vīrieša attiecības, bet par visu.
Ak jā, saprotu, ka manā vecumā šāds jautājums, maigi izsakoties, ir stipri novēlots, bet uzskatīsim, ka gribu gūt apstiprinājumu, cik "pareizi" vai "nepareizi" esmu dzīvojusi :D (Piezīme tiem, kuri gribēs aizrādīt uz to, kādus jautājumus kādā vecumā ir pieklājīgi uzdot)
limonija Viennozīmīgi - nevajag ņemt visu, ko dzīve piedāvā. Pat tā brīža labākais piedāvājums dažkārt ir jānoraida, ja tas tā īsti nav pie sirds:) Jo vēlāk var būt labāki piedāvājumi, un tad būs žēl par savu pārsteidzību. Bet vislabāk ir iemācīties gan ņemt, gan dot pašai un no dzīves neko īpašu negaidīt...;)
atljaujietman ja piedāvātu no mugurpusītes, tad droši vien ņemtu, bet vajag gan pirms tam septiņreiz nomērīt :P
zjuuzana Nekad nav par vēlu pārdomāt!:)
Debesu_svetiba Es zinu savu raksturu, ka man vakag visu vai neko. Pa vidam mani tāpat kaitinātu, radītu dzīvē dishomforta sajūtas. Beigu beigās tāpat aizbēgtu no viduvējības. Arī nerunāju par vīriešu, sieviešu attiecībām, to var teikt arī par darbu.
piekraste Ņem ko dod, ja Tev tas ir pieņemams. Viss pašas galvā :)
sapponaria Agri vai vēlu viss notiek tā, kā tam jānotiek. Un katram pēc nopelniem. Pieņemt un baudīt var, bet - ja tas ir saskaņā ar sirdi.
GreyAlien Varbūt ņemt un ... apskatīt tuvāk, realitātē - kāds tas (darbs,attiecības,whatever) reāli dzīvē ir, un atteikties arī jau vienmēr vēl būs iespēja.
JurisK Tieshi taa kaa saki - njem no dziives visu, ko taa dod, neizsleedzot veselo sapraatu. Taa teikt - kaa jenjkji saka - kill them all, peec tam varees sazorteet! Riiciiba - visu vai neko - tas atgaadina zirnekli fataalistu, kas uzaudis tiiklu sterilaa telpaa:)
visums99
Bērns vienmēr paņems, ko viņam dzīve piedāvās. Jo domāšanas veids šajā vecumā nav ierobežots:)) Pieaugušie paši ierobežojuši savu prātu pēc citu cilvēku izveidotiem standartiem - Tas ir slikti, tas ir labi.
Nevienam nav nekādas daļas par Tavu dzīvi, Tu dzīvo šobrīd, izbaudi to! Un ja gadās dzīves ceļā kāds, kas Tevi nosoda, neklausies viņā. Jo viņš ar savu aprobežoto prātu, tā arī dzīvi nav baudījis!
alvis25 Dzīve mēdz dot ne tikai labas lietas un pilnīgi visu ņemt ko dod . .... diez vai ir normāli . Lai gan par gaumi nestrīdās !
ewitta ja ņemsi rokās visu, kas trāpīsies ceļā, diezgan bieži sanāks arī sūdos iegrābties :D
iota
Apmēram sapratu, kāda noatāja ir vairākumam, vismaz pagaidām.
Papildjautājums tiem, kuri uzskata, ka no iedomātajiem standartiem atkāpties nevajadzētu. Ja nu pārejam pie konkrētām lietām?
Piemēram, cilvēks zaudē pietiekoši prestižu darbu. Citi piedāvājumi ir, bet par solīti zemāki. Cilvēks atsaka, vienreiz, otrreiz,..... un piedāvājumi vairs nenāk. Atkarībā no dzimuma scenāriji turpmākajam varētu būt atšķirīgi, bet būtība tā pati - krīt uz nerviem sev un saviem tuviniekiem.
Vai arī: gribu laivot pa Jukonu, bet nav tādas naudas, tāpēc arī pa Amatu nebraukšu. Visu vai neko?
Ko teiksiet?
Adamsone
Ko KONKRĒTI dzīve tev piedāvā? Ja zeķubikses ar atlaidi, tad ņem tik ciet.:D
Jautājums par hipotētiskajām dzīves dāvanām kas varbūt būs, bet varbūt arī nebūs, saistāms ar to, kas tev ir vai ir bijis. Ja nav bijuši zekzuālie eksperimenti, tad tik vico uz priekšu, droši, ar katru, kas ir ar mieru, veselā saprāta robežās.;)
Bet visumā - jo piepildītāka un bagātīgāka ir pagātne, jo izvēlīgāka attieksme pret nākošajiem piedāvājumiem. Tas tā vispārīgi. Parasti cilvēciņi pielāgojas un secinot, ka ir tā, kā ir, ņem to, ko dod. Nezinu, kā labāk. Katram savs.
kedessuns Zinu tikai vienu,ka kretini dzivo uz visiem 100 un neko dzive nepalaiž garam.
Rozite1977 atsakies pieņemt viltojumu, un tu saņemsi, ko vēlies. tātad-ja šaubies, nē.
Torpedo Es jau te nesen rakstīju, ka, ilgus gadus vazājoties pa visādiem iepazīšanās portāliem, varu secināt, ka sieviete atgādina tādu slinku lielu olšūnu, kas vienaldzīgi stāv un gaida, kad saskries naskie spermotozīdi un kāds viņu apaugļos. Nu, neatskries šogad, atskries nākošo vai pēc 10 gadiem .. a viņai pašai pofig, guļ tik savā ziemas miegā un it kā kaut ko gaida .. D
liancite Reizēm vajag izslēgt veselo saprātu, lai notiktu brīnums...:) Garām tāpat nepalaidīsi, mēs saņemam ko pelnījuši! Bet...jo lielāka pieredze, jo mazāk kas patīk! ;) Un dzīvot ar viltus sajūtām nebūs labākais variants...! Intuīcija... ;)
limonija Ja interesē Jukona - tad Amatu laist garām nav gudri(pieredze noderēs), bet, ja laivošana neinteresē principā, tad nevajag ne vienu, ne otru...Pati taču norādīji, ka viss jālaiž caur pelēkajām šūniņām(saprātu). Bet ar darbu gan šajos laikos nevar diži cimperlēties - tā ir atsevišķa tēma.
Karkla_Kruminja
tas gadījums, kad pareizā atbilde rodama, iepazīstoties ar situāciju.
teorētiski nevajadzētu nopietnās lietās kā attiecības, profesija -iet vieglāko ceļu, bet praktiski tas nerullēs, ja nebūs, ko ēst. tātad kompromisus ar dzīvi nākas taisīt, īpaši tiem, kam nav lielu talantu vai ietekmīgu draugu. šādos gadījumos joprojām der atcerēties, ka katra izdarītā mazā izvēlīte ir kāds solis kādā virzienā. latviski izsakoties, ja zinātnisko referenču gatavošanas vietā jāstāda buksusi, labāk to darīt Austrālijā, ne pampāļu pagastā. un vēlāk austrālijā strādājot par grāmatvedi, var saņemt 7* vairāk, kā nodarbojoties ar zinātni pampāļu pagasta centrā. a tā nac piederība...paroles paroles vien.
DAfrika
Nu kā var ņemt un kaut ko tādu ielikt jautājuma beigās iekavās? Man tagad nav nekā, par ko "iekost" autorei :)
Bet par tēmu - dažreiz fortūnai ir tik mākslinieciska domāšana, ka pat nesaproti, ko ar viņas piedāvājumu tagad lai dara un kas tas tāds ir?
iota Atzīšos, šis jautājums radās pilnīgi nesaistībā ar reālo dzīvi, bet spēlējot kādu spēli, kur jāizlemj, vai pieņemt to situāciju, kas ir, vai tomēr paļauties uz... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 44) | nākamās >> |
