Rīta pārdomas

iota      Atzīšos, šis jautājums radās pilnīgi nesaistībā ar reālo dzīvi, bet spēlējot kādu spēli, kur jāizlemj, vai pieņemt to situāciju, kas ir, vai tomēr paļauties uz to, ka nākošā būs veiksmīgāka.
Tad vēl prātā ienāca veca anekdote(?) par slīcēju okeānā, kurš lūdz Dieva palīdzību un tic tai, bet, kad ir noraidījis palīdzību no zveijnieka laivā, no vēl kādiem, dusmās vēršas pie Dieva, kāpēc nepalīdzēja? Un saņem atbildi, ka Dievs ir centies glābt n-tās reizes, bet nevar palīdzēt tam, kas šo palīdzību nepieņem.Apmēram tā.
No vienas puses - jā, vajaga tiekties pēc kaut kādas noteiktas kvalitātes, bet no otras, tā var visu dzīvi nodzīvot tikai tiecoties un neko reālu nepaveicot. Varbūt atslēga ir tajā, ka adekvāti jāsabalansē vēlmes ar iespējām?
Fui, cik tas izklausās piezemēti! :)

Adamsone      Vēlmes ar iespējām sabalansējas, ilgstoši sitot pliku irsu pret zemi! :D:D:D

ko_nu_vairs      Tur jau tā lieta,ka katru gadījumu jāskata konkrēti.Ja kāds piedāvā 1.randiņā ka te teica "no pēcpuses",tad tur var dabūt Aids vai STS,bet ja darba nav vispār un piedāvā apkopējas,tad agrāk vai vēlāk,kad beigsies maize,būs jāpieņem.Amata maz atšķiras no Jukonas,drošāka,jo tuvumā nav cilvēkēdāju.

iota      Kādi cilvēkēdāji Jukonā? Neatceros, ka Džeks Londons par tādiem būtu rakstījis.... :D (Nu atmiņa ne vienmēr ir tas, uz ko paļauties)

ApartamentiEspana      te kaa reiz loti butisks ir jautajums -par kadu temu nak piedavajums?!

ja Jums nav darba, ienakumu - iesakumam iesaku pienemt jebko sakarigu un ta jau virzities talak.

ja par draudzibu, milestibu-attiecibam- dabiski, kaa nee.

Piparkuka      Nu kāds novēlots, ja tik ap 40 sieviete var sākt domāt, ap 42 sāk pievērsties garīgumam.... Es arī to nezinu.
Dzīve tik tiešām dod, piedāvā, tieši to, ko lūdz, tieši! Bet tu tai brīdī neesi gatava, sirdī ir kas cits.....
Un kādā vecumā??? Tu domā, ka 80 gados kāds ĪSTI zin.... nu redzēs, taču šaubos.
Nevar pareizi vai nepareizi. Sirds izvēlas tā. Vai prāts, vienalga. Tātad tā arī VAJADZĒJA! Un viss....... Kādu priekšmetu. Kādu cilvēku. Kādu darbu. Kādu braucienu. Viss ir pareizi. Kamēr nepārkāp likumus, protams:)) Paŗāk...

JurisK      Jukonaa cilveekus eed laacji! Iipasi jau nosliikushus. Taapeec nevajadzeetu noniecinaat Amatu, ja meerkjis ir Jukona. Un taa pat citaas lietaas - pakalju nepakustinaasi, piiraadzinju nedabuusi!:) Celjsh uz meerkji ir dazhaadu, reizeem pat it kaa nesaistiitu notikumu virkne. Pat varbuut meerkjis veel nav zinaams, bet uz to iet neapzinaati. Jo to grib!

Muktiana      Man gan liekas, ka kā reiz uz šo jautājumu nevar viennozmīgi atbildēt, ja situāciju nekonkretizē. Vēl saka, ka šādās situācijās vajagot klausīt intuīcijai.
Nepiekrītu teicienam "labāk nožēlot to, ko esi izdarījis, nekā to, ko neesi", jo reizēm var pamatīgi iegrābties - iegrābties gan ar darbu, gan personīgo dzīvi, kas var paraut līdzīgi visas pārējās jomas.
Ja domāts par attiecībām, tad vienam vajag pieņemt to, kas ir, citam nederēs, ja nav "visu vai neko", jo vispār jau cilvēki ir dažādi, enerģijas ir dažādas un krāsu torņkārtas ir dažādas.
Arī attiecībā uz darbu - var būt kļūda, darbu noraidīt, un gaidīt sapņu darbu (īpaši tas attiecas uz vīriešiem, ja tajā brīdī nav darba), citā gadījumā kļūda pieņemt to, kas ir (it īpaši uz sievietēm tas attiecas un ja darbs vai iztikas līdzekļi jau ir).

ago      Vēlmes ir biļetes uz jauniem piedzīvojumiem,un tās vienmēr nes gan jaunus izaicinājumus,gan pārmaiņas...Ja zini,ko vēlies un ļauj sev to iegūt,tad izbaudi prieku un varu,kas ir tavs kā personības apliecinājums...:)
Ja Tev dzīve piedāvā iespējas,priecājies...un izvērtē , padomā un pieslēdz intuīciju un izvēlies tikai vislabāko! :)

_Krasula_      Jā, ja tas nav kaitīgi gan īs-gan ilg-termiņā un nepadara resnu.

Deisa      >...vai tomēr tad, kad šis piedāvājums nav tik labs kā cerētais, atteikties?<
Nelaime ir tajā, ka pa priekšu tiek cerēts un tad tik kas notiek. Nevajag cerēt, vajag zināt, ko vēlies un darīt. Ja tas nesaistīsies ar cerībām (dabūt konkrēta amata darbu), tad novērtēsi objektīvāk piedāvājumu. A tā cer- ceri un nepiedāvā tev to, ko ceri, ir rūgtuma sajūta, kas ietekmē lēmumu. A, ja vienkārši zini, ka vajag darbu un algu, tad attiecīgos piedāvājumus izvērtē adekvāti pēc esošās situācijas, tad rūgtuma nav.

Juliette      Iimonija 11:45 pateica manu viedokli. Tas attiecināms uz visu, arī darbu, arī attiecībām, un zeķbiksēm

Lvaards      Riske, riske, riske. Citas izdevibas nebus.

p_o_x      Atbilde ir visai vienkārša ,ja gribi to iespēju(veci,darbu utt),tad dari to,ko uzskati par vajadzīgu,ja maisa veselais saprāts,vai riebums-cieties,ja negribi,tad vienkārši nedari to!:)Te pat pie labākās gribas grūti ieraudzīt problēmu!

iota      p_o_x (2013-03-10 16:24) viedoklis
Te pat pie labākās gribas grūti ieraudzīt problēmu!

Liekas, nevienā vietā netiku pieminējusi problēmas esamību. Vienkārši filozofiskas pārdomas.

p_o_x      Pārdomas ir ,kad dušā dziedi cerot,ka aizskalosies ne tikai dienas sārņi,bet arī sirdsapziņas pārmetumi!

Aga70      Izskatu visus piedaavaajumus, bet viss nosaka tas, ko pati veelos.
Ne vienmeer zekjubiksis uz atlaidi man vajadziigas :)

Ananda_A      Katram savs dzīves moto. Manējais- labāk nožēlot izdarīto, nekā grauzt nagus par neizdarīto! Izdevības nemaz tik bieži nepiedāvā, tādas globālas; (karjera, ceļojumi, tikšanās) augstākais 3x un viss. Ja sāk izmantot iespējas, rodas arvien jauni varianti:)))

iota      Jā, arī es domāju tāpat, kā Ananda_A. Ja dari un iegrābies, kā teica Muktiana, tad vismaz zini, ka nevajadzēja. Bet nedarot, visu laiku pavada sajūta kā būtu, ja būtu.
Pirmajā gadījumā ir iespēja kaut ko mācīties, bet otrajā.....

quimera      nevajag no rīta tik daudz domāt! Galva saaks sapeet !

iota Kam tad tā domāta? :)) nākamās atbildes