Rīta pārdomas
Kā domājiet: vajadzētu ņemt to, ko dzīve piedāvā (neizslēdzot veselo saprātu) vai tomēr tad, kad šis piedāvājums nav tik labs kā cerētais, atteikties? Un ja nu dzīve (liktenis, Dievs, fortūna vai kā nu katrs to saucam) pēc vairākkārtīgiem atteikumiem apvainojas un veko nepiedāvā? :)Šeit nedomāju sievietes - vīrieša attiecības, bet par visu.
Ak jā, saprotu, ka manā vecumā šāds jautājums, maigi izsakoties, ir stipri novēlots, bet uzskatīsim, ka gribu gūt apstiprinājumu, cik "pareizi" vai "nepareizi" esmu dzīvojusi :D (Piezīme tiem, kuri gribēs aizrādīt uz to, kādus jautājumus kādā vecumā ir pieklājīgi uzdot)
iota Kam tad tā domāta? :))
Milestiba
Man ļoti patīk Nila Donalda Walša teiktais par to, kas ir labs.
Labs ir tas, kas novedīs Tevi pie tā, Kas Tu patiešām vēlies būt.
Ja tas, ko dari, sagādās prieku un baudu, ja tas, ko dari, tiešām atvedīs pie Tevis pašapliecinājuma, dari tā.
kokote
(2013-03-10 11:06)> katram jau savs- esmu pieticīga un reāliste (detaļās neielaižoties), bet strādātu to citu darbu (ja būtu aktuāli rēķinus samaksāt un tas jau netraucētu meklēt to citu vai jaunu sfēru) un Amatu ar Jukonas vietā izvēlētos (tas no tās sērijas, ka cilvēks tik bagāts cik viņam pietiek - un baudu un pašapziņu var dažādos veidos gūt un saglabāt), un vēl jau tas sakāmvārds par zīli un medni - domāju, ka pieticība ne vienmēr ir tā nicināmākā lieta, nu bet, ja "paļci vejerom"- tad nu gan nekādu samierināšanos.
PS. nekad gan savā dzīvē neesmu pret "sirdi", sajūtu vai intuīciju gājusi, tāpēc varbūt ir bijis otrādi - neesmu izvēlējusies piedāvātas prestižākas, bet kompromisa pilnas lietas (darbu, attiecības)
garinsh207 :0dzive vienmer dod izveli. es te nerunaju gluži par arkartas apstakliem. ja neko labu nedod, tatad nav predzets Tev.
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 44 (kopā 44) |
