Kā labāk reaģēt uz psiholoģisku pazemojumu?

kaskaade      Ja nav ko darīt, problēmu risināšanu var apgūt seriālā par Burkā kundzi, saucās ´Smalkais stils´. Šo kundzi pazemot nespēja neviens. ;D 2013-03-15

Puma      Katrs pats ir atbildīgs par to, kā jūtas.
Tā ir Tava izvēle: apvainoties vai neņemt galvā :)

Turklāt par apvainošanos ir viens labs pastāsts - par sapuvušiem kartupeļiem - es vienmēr to atceros pirms izvēlos uz kādu apvainoties :) 2013-03-15

kapitans      Psihologi rekomendē - ja jūs kaitina kāds cilvēks, noskaitiet līdz desmit un tad ievelciet viņam pa muti. 2013-03-15

Ananda_A      Nevaru iedomāties situāciju, kad kādam biezā slānī būtu vajadzība kādu pazemot... Drīzāk rodas jautājums, ko katrs uzskata par pazemojumu????
Ja tomēr pazemo un tāpēc ir diskomforts, kāpēc tas būtu jācieš? Izmēģināt visu: apmeklēt psihologu, dziednieku, psihoterapeitu un tā nopietni atrast iekšējo cēloni, kas pievilcis šādu situāciju. Izmainīsies iekšējā attieksme pret notiekošo, varbūt beigās nāks smiekli par iepriekšējām sajūtām.:))) 2013-03-15

Effy      tas ir ļoti subjektīvi, kas kuram skaitās psiholoģiska vardarbība, un kā kurš reaģē uz uzbraucieniem un nevērību. to nosaka:
1. cik liels ir konkrētā cilvēka ego (ES). jo lielāks ego, jo vairāk viņam liekas, ka pret viņu izturās necienīgi un viņš nesaņem pelnīto uzmanību.
2. emocionālā un psiholoģiskā līdzsvarotība.
3. kāda vispār cilvēkam ir izpratne par komunikāciju, par citiem cilvēkiem (ka viņiem var būt slikts garīgais, sāpēt galva, būt aizņemti, utt).
4. cik daudz visādu faktoru un apstākļu ierindojas sadaļā "dzīves sīkumi".
5. cik cilvēks ir noslogots un viņam ir laika cepties par kaut ko izņemot darbu.
utt

jo vairāk dzīve cilvēku ir paspārdījusi ar kājām, jo "biezāka" viņam ir ādā un plašāka sadaļa "dzīves sīkumi, par kuriem nav vērts cepties" :)

kaut kur lasīju teicienu -> nebaidies atteikties no tā, kas tevi sāpina (vai kaut kā tā). nu ja kaut kas akurāt sāpina, tad varbūt ir vērts padomāt par atteikšanos no tā? galu galā, lai ielietu svaigu kafiju, no sākuma ir jāizlej ārā vakardienas tēja :) 2013-03-15

LucyPA      Neinteresē psiholoģiski pazemotie,tādiem ir jāārstējās.
Katrs cīnās pats par sevi,neies tak ņemt galvā vai ņemt vērā katru kurš te ģenerē tēmas par stulbību. Te to ir pastulbo-slimo,kā mudž/:) 2013-03-15

Deisa      Labāk ir reaģēt preventīvi - trenēt un kontrolēt savas emocijas, lai izšķirošajā brīdī spētu apzinīgi izanalizēt situāciju, ne pakļauties tā brīža emocijām. 2013-03-15

violeta      Man tikko sanāca pirma negatiivā pieredze-nostradājot 1 nedēļu privatfirmā uz parbaudes laiku,mutiski vienojoties,par attieciigu samaksu,niansēm,apjomu.Direktore alkoholiķe,piedzērusies katru dienu,neatcerās ko likusi,ko teikusi,savus solijumus aizmirst uzreiz,pēc brīža lamā,ķengā,neļauj uz tualeti iet,pusdienas apeest.Rezultātā man neizmaksā nedēļas algu,un atsakās izmaksāt.Jo neesot liiguma..un es esot izspiedēja,reketiere,kura ieliidusi viņas īpašumaa nosēdēt savu brivo laiku.Ko lai es par to lai saku?Ko iesakt ar tādu..valsts darba inspekcijai sudzēt,vai? 2013-03-15

playtheGames      atkarīgs no tā, kā vecāki tevi savulaik ir audzinājuši, citiem māca "bērniņ, ej uz priekšu neatskaties"a citam "berniņ, neterē lieki laiku, mekle ko labāku";) 2013-03-15

Parama      laba tēma, man aktuāla. es daudzko varu paciest, esmu mazemocionāla, tak visam ir robežas. es neteiktu, ka tāpēc esmu laimīgāka par neveiksminiekiem, ka man ir darbs un vīrs (uz papīra). es vēl tikai mācos sevi mīlēt:) 2013-03-15

p_o_x      Iespert pa potīti un atvainoties!:) 2013-03-15

Piparkuka      Viss ir līdz zināmam brīdim. Vienam tas var būt 1 diena, citam 10 gadi, bet- viss ir līdz zināmam brīdim, kad aizej. No dzīves biedra, no darba, jo neizturi vairs.
Pēc situācijas:)
Es gan visu ļoti pat jūtīgi uztveru, ārkārtīgi. Tikai.... Var paciesties, ja ir labi kas cits, kaut kas. jo ne reti- to darbā zinu 100%- katrs pats vien ir vainīgs, ja viņam ko aizrāda. 2013-03-16