Kad pateikts ir mazliet par daudz...

orfeja      Asākais ierocis ir mēle...

LeoLess      nu tak ielej un ne to vien aizmirsīs

Tessa      shaut vajag. vismaz ar chuguna pannu pa pauri.

never_pa      Kā kā, graujoši.
Tur jau drīzāk ir daudz citu jautājumu -
kāpēc tik tālu ir aizgājis?
cik ilgi tas viss ir iekšēji apgremots pirms nācis laukā?
klusēt mīļā miera labad, kamdēļ?

Pavasaris_galva      Mazliet par daudz pateikt nevar. Var vai nu pateikt to, kas nepatīk, vai noklusēt.

VecmeitaARrunci      Ir tāds teiciens-var piedot,bet ne aizmirst.Kā jau te rakstīja,nevaja aiziet tik tālu,kad sāk dusmās spļaut visu ārā bez apdoma.Dažreiz vajag tā kritiski padomāt par sevi vai otru-no nekā nekas nerodas.

dogville      Peedeeja laikaa esmu iemaaciijusies noskaitiit lidz desmit,pirms,ko svariigu teikt.

jozolsen      Katram ir savi kompleksiņi,nepatīkamais un sāpīgas vietas.Zinot šo var dažādi izmamtot.Gan pozitīvi gan negatīvi.Prasmēm manipulācijai ar vārdiem liela nozīme ikdienā.Visi jau grib dzirdēt tikai patīkamo.Patiesība ne vienmēr tiek novērtēta pozitīvi,tādi liekulīgi esam.

panaceja      :)) ja cilvēks ir tūdam brālis, tas jāsaka uzreiz.

MaryClaire      kad ir sajūta "mazliet par daudz", tad tas ir nevis mazliet, bet pat ļoti krietni. un kā jau viss, kas ir par daudz ....

ja nevēlies sabojāt jebkuras attiecības, kolēgu, draugu, mīļāko, vienkāŗsi jātur mute aiz atslēgas.

tāpēc arī jozītim tik grūti ir ar sievietēm, viņa "Katram ir savi kompleksiņi,nepatīkamais un sāpīgas vietas.Zinot šo var dažādi izmamtot.Gan pozitīvi gan negatīvi.Prasmēm manipulācijai ar vārdiem liela nozīme ikdienā.Visi jau grib dzirdēt tikai patīkamo.Patiesība ne vienmēr tiek novērtēta pozitīvi,tādi liekulīgi esam" izsaka visu. ja būtu turējis mēli kabatiņā, arī sanāktu saveidot vismaz brīvdienu attiecības ...

meklejumos      Kā var pateikt par daudz? Pasaka to ko dotajā momentā domā un tas ir labāk kā noklusēt vai melot.
Attiecībās jebkuru izteikto vārdu ir iespējams izrunāt, kāds tam iemesls, kāpēc tas pateikts. Tāpat vien jau vārdi bārstīti netiek ne mīļi ,ne aizvainojoši.

ApartamentiEspana      Nu dazreiz jau pasaki, ko vairak/asak/sapigak - es neuztvertu visu dusmas/niknumaa sarunato, ka baisako tragediju, bet gan meginatu taja saskatit patiesibas graudus, kuri tur noteikti ir, jo kad viss ok, mes jau nesakam skaudras lietas acis, bet kad sakrajas vai kas nopietnaks atgadas, nakas dzirdt neglaimojoshas patiesibas un arii speciali teiktus vardus, lai sapinatu/soditu otru par parinodarijumu. Normali, cilvecigi, saprotami- tikai nevajag shaut par stripu un japrot atvainoties un laicigi piebremzet:)

stardust      Kaut kā no pašas bērnības ietilpa audzināšanā mācība par aizskaitīšanu līdz desmit, funkcionē tīri labi, bet, ja nu tomēr, tad tās ir lietas, ko vienkārši bijis laiks pateikt, un nevarētu teikt, ka tā pateikšana kādreiz ir ko ļoti ietekmējusi. Ja iesaistītie ir vienlīdz saprātīgi, ka izsecinās vajadzīgo no pateiktā un pratīs atvainoties, ja sanācis pārspīlēt, viss kārtībā.

vanattaster      Arī vārdi var atstāt rētas.

priesteriene      Drīzāk jādomā, kādi vārdi var būt tie, kas dziedē, kas veldzē, kas liek noticēt, ka runātas aplamas lietas. Vārdi kas sāpina? Tādiem nav formulējuma, jo katram jau savi Ahileja papēži, jo tuvāks cilvēks, jo labāk zinam, kur tas meklējams...

Aga70      Parasti, kaut kas sakraajies, un tad per aaraa, varbuut ne paaraak apdomaati, bet noteikti tam ir iemesls. Domaaju, ka patiesa izrunaashanaas attieciibas var tikai uzlabot.

Deisa      Cilvēks, kas mīl sevi, neizvelēsies būt sapināts. Viņš sevī sāpes neielaiž, bet citu pateiktajos vardos meklē patieso vēstījumu, cenšas saprast, kāpēc otrs tieši tādus vārdus izteicis. Cilvēki citus grib sāpināt tikai tad, kad paši ir sapināti, nekas ne no kā nerodas. Ja mēs uz šādiem vārdiem uzķeramies un sāpam, tad piedalāmies sāpju vairošanā. Vai to vajag?

stulmenis      Well, well, well!
/Stulmenis berzē rokas un jūt ka būs laba ludziņa/
Nāciena, nāciet, tuvāk! Ieņemiet ērtākās vietas! Šodien repertuārā īsākā ludziņa pasaulē ar nosaukumu: "Īsa pamācība - kā izkastrēt nepieskaroties."

Ludziņa uzstājās Antons un Žozefīna (vārdi izdomāti):

Sākums

Antons - Žozefīnei: "Tu esi resna govs, kura nav spējīga pakustēties, kāpēc vispār ar tevi krāmējos? Sajūta ka vētras izgāztu apsi bez dobuma būtu baudpilnāk drāzt."
Žozefīne - Antonam: "To diņķi tu kopā ar trūcīgo paku saņēmi? Sajūta ka sakaltusi mannā putra ir stingrāka par tavu tārpiņu. Labi ka vēl proti miseni iznest un sevi pie reizes tur arī atstāj!"

Beigas

Paldies ka izbaudījāt! Atvainojos par rupjībām, bet esmu pārliecināt ka Jūs mākat labāk lamāties par mani. Naudu variet paturēt, jo mana salmu cepure ir domātu lai galvu izgreznotu.

Vārdi var pacelt, vārdi var ietriekt zemē. Vārdi var ārstēt un vārdi var neglābjami izpostīt. Vārdi var uzbudināt un izkastrēt. Tāpēc domājam ko runājam!.
Ja kāds dara sliktu mums ir jāaizrāda. Ja kāds ir ģērbies vai domā savādāk mums nav tiesību kritizēt, jo paši esam atšķirīgi un tas saucas kontrasts. Mūsu pienākums nav visus pamācīt.
/Hmm un ko es pats tagad daru?/

Attiecībās to sauc par Izrunāšanos, tikai nevajag palīst zem jostas vietas, bez rupjībām, bez pārspīlētiem decibeliem un galvenais lai būtu vēlme uz pozitīvu iznākumu nevis sava vienpersonīgā egoisma uzspiešanu, tikai tāpēc ka esmu izvēlējies(usies) nepareizo cilvēku. Jo galu galā tā ir mūsu pašu izvēle ar ko esam kopā.

Aga70      Sagatavojos jau garaakai lugai, bet nekas, bija interesanti:)

/ secina, ka man dziivee paveicies:)/

Milestiba      Tās pamudina noslēgties sevī, jo zūd uzticība.

Aarija Ja ir pateikts par daudz, tad tālāk nav vērts turpināt. Ir neredzama līnija, kurai pārkāpjot pāri, atpakaļ ceļa nav. nākamās atbildes