Kad pateikts ir mazliet par daudz...

Aarija      Ja ir pateikts par daudz, tad tālāk nav vērts turpināt. Ir neredzama līnija, kurai pārkāpjot pāri, atpakaļ ceļa nav.

Deisa      /nemaz neietekmējusies no stulmeņa/
Māte Marta: Jūsu dēls manējo nosauca par pediņu. Es negribētu, ka tas atkārtojas, jo viņi taču draudzējas.
Māte Zigfrīda: Ko Jūs ar to gribējāt teikt? Mans dēls ar pediņiem nedraudzējas.
Par daudz pateikts? Varbūt tomēr par maz?

mazaa_51      Vārdi spēj pelt,vārdi spēj celt!!!

vikija29      Jebkuram cilvēkam teiktais,pateiktais un izdarītais tomēr ķeras sirdī. Var atvainoties un tā,bet..eh,ja saprot otra iemeslus un pieņem patiesību,tad jau var aizdomāties/samurgojos/

Ananda_A      Vispār jau ir tāda lieta kā atvainošanās un piedošanas lūgšana, ko var lietot jo biežāk, jo labāk. Vēl ir arī tāda lieta kā humors un pasmaidīšana par savu super uzpūsto personas svarīgumu...Var jau visu pārvērst par joku, ja galīgi nav sagājis sviestā attiecību modelis...:)))

ega27      Dažos gadījumos ,uz kādu laiciņu var palīdzēt tāds platāks dēlis,ko gultā iesprauž pa vidu! Ir gadījumi,ka pēc trešās nakts ,to draudzīgi izmet pa logu !

anita_m      Lūgt piedošanu jo biežāk, jo labāk? Kaut kā jokaini. Lai tas tā biežāk būtu jādara, tad tā biežāk arī vienam otru vajadzētu pazemot, apvainot. Manuprāt visa nelaime tajā, ka "pasaka mazliet par daudz", ir pašā teicējā. Par daudz var pateikt tikai ar mērķi otru pazemot. Mazi bērni apsaukājas. Pieaugušie dara to pašu tikai daudz indīgāk. Sakot otram patiesību, runājot, pārmetot par lietu, par daudz nevar pateikt. Ja tas notiek apvienojumā ar apsaukāšanos vai citu cilvēku (draugu, radu, kolēģu) klātbūtnē, tad tas kaut ko liecina par runātāja līmeni. Pats vainīgs.

Pelle      ja ir attiecības, tad daudz vairāk sāp, ja pateikts par maz

ago      Kāds gudrs francūzis ir teicis, ka - ja gribi būt gudrs, iemācies saprātīgi jautāt, uzmanīgi klausīties, mierīgi atbildēt un apklust, kad tev vairs nav ko teikt...
Ar vārdiem var pilnīgi visu ,attiecības gan pacelt debesīs,gan dot labu padomu, gan motivēt ,gan kritizēt un visbeidzot pat nonāvēt ( morāli sagraut). Tai seko vienaldzība,kas ir kaut kā beigas. Bet iespēja jaunam sākumam...

Piparkuka      es saku par daudz... dažam labam cilvēkam...
jo nevaru izrurēt!!!!!!
nevaru tēlot labiņo, ja tāda nejūtos. Kādu mirkli, tad atkal sliktā, dusmīgā.
Man šķiet- labāk pateikt, nekā tēlot.
Tāpat- vai nu ir vai nav.

p_o_x      Tu esi dura,tas sāpina?:)

rabinovics      ja sapinošo vārdu kļust par daudz attiecības pazūd