Kā pārdzīvot tuva cilvēka nāvi?

velneens16      Man palīdzēja " iejūgšanās" darbā. 2013-06-09

selnija_      Pašlaik tas notiek ar mani. Cenšos citiem neuzbāzties, būt ar sevi un TV. 2013-06-09

Alma      Es rudenī paliku bez vīra. Varu piekrist tiem, kas saka, ka visu izlīdzina laiks. Daudz žēlotaju man nebija, tas labi. Un tagad, ja man ir kas labs cilvēkiem sakāms, tad arī saku ... ja nu rīt vairs tās iespējas nav. 2013-06-09

patriks78      Skumjas jaaizbauda,jo veelaak taas izgaisiis un iestaasies atminnu laiks ,ssi emociju gamma padara muus par cilveekiem-radiibaam,kuraam ir emociju pasaule! 2013-06-09

selnija_      Ziniet sūdīgākie mierinājuma vārdi, ko es jebkad esmu dzirdējusi ir par sevis žēlošanu. Jā tas tā ir, bet teikt gan to nevajag. Mazs ieteikums citiem. Varbūt noder. 2013-06-09

Tessa      cilveki ir dazhadi,citiem vajag runat par aizgajusho,atcereties,visu ko uzzinat,ko vinjsh nezinaja.sakuma runa nonstopa,jauzklausa,jaatbalsta. tad mazak un mazak.mana labaka drauga mamma(vinjsh aizgaja uz Estonijas), runa par vinju joprojam.nedomaju,ka sapju vairs nav.
cits vispar neruna.bet,varbut,vajag. 2013-06-09

DAfrika      Laiks un ģimene! 2013-06-09

Muktiana      Man liekas, ja Tev gribas runāt, tad ir jārunā.
Man nav personīgas pieredzes ar tuvu (emocionāli) cilvēku zaudēšnu, bet man šķiet, ka man palīdzētu apziņa un no manas puses pat pilnīga ticība, ka tas cilvēks nav izbeidzies-nomiris paīstam; ir tikai pienācis viņa laiks beigt dzīvi šajā Zemes dzīvē, kas mums visiem kā pulkstens tikšķ un katram pienāks savs laiks. Tagad viņš ir dvēsele, jo ķermenis bija tikai apvalks, bet dvēsele saglabā pilnu apziņu - viņš ir tieši tāds pats kā bija tikai bez fiziskā ķermeņa. Tad, kad Tu kļūsi "tikai dvēsele", jūs noteikti satiksieties (palasi to pašu Maiklu Ņūtonu).
Brīdī, kad Tu uz mirkli beigtu sērot, iespējams, Tu sajustu tā cilvēka (dvēseles) klātbūtni. Katrā ziņā skaidrs ir tas, ka mirušā dvēsele nespēj aiziet no sīs dzīves, kamēr tuvinieks aktīvi sēro, tāpēc noteikti bieži ir Tavā tuvumā (viņš Tevi redz, bet Tu viņu nē, bet sajust Tu varētu, ja būtu mierīga). Bet vienlaikus - un arī tam es ticu - mirušā dvēselei tuvinieka sērošana ir ciešanas un viņa attīstības - tālākā ceļa kavēšana.
Vienkārši ir sācies jauns posms Tavā dzīvē un tieši zināšanas un droši vien laiks un ... lūgšanas vai sarunas domās ar Dievu tam var palīdzēt tikt pāri.
Pieļauju, ka šo cilvēku bieži redzi sapņos. Tādā gadījumā ieklausies, kādi ir vēstījumi. 2013-06-09

AijaT      Alma-rudenī bez vīra paliki un jau jūnijā stāvi te peldkostīmā?Vai nav par ātru? 2013-06-09

mieru_tikai_mieru      ja negribi iebraukt depresijā, tad - runā! Runā ar saviem tuviniekiem, draugiem, pat svešiem cilvēkiem par to, kas Tev sāp. Un nedomā par to, kā tas izskatīsies, ko viņi padomās. Visi mēs esam tikai cilvēki - paņemsim gabaliņu Tava smaguma un Tev paliks vieglāk. Noteikti VAJAG runāt.
Un vēl. Tas aizgājējs patiesībā jau nekur nav aizgājis. Tepat vien ir! Ieraugi viņu lietās, kas viņam bijs mīļas, ieraugi tauriņa spārnos, sajūti viņa apskāvienu vējā. Pasaule mums visiem viena, citas nav. Tepat vien kopā esam, ar saviem mīļajiem. Un nevajag kaunēties no savām asarām. Raudi, ja gribas. Savs laiks priekam, savs bēdām. 2013-06-10

Tj_      Nereti ir tāda sajūta, ka dzīvotu kā stikla kastē, visu redzu, kas apkārt notiek, bet tāda sajūta, ka nenormāls klusums apkārt. Līdzīgi kā Selnija neuzbāžos citiem ar savu kluso drāmu, bet reizēm ir bail palikt dīvainai un asociālai ar šo klusumu. 2013-06-10

Inna6      No personigas pieredzes,ierakos darba,un berna audzinasana,aizteceja laiks un visa dzive ir sakartota ,dzive turpinas. 2013-06-10

Piparkuka      bija labi teikts japāņu domu graudos un viņi, noteikti, ir visgudrākie.... vai ķīniešu- vienalga.
Ka nav jāraud, nav jāžēlojas, nav ko SEVI žēlot! Cilvēkam vairs nepalīdzēsi un viņu neatgriezīsi. Nav ko "tēlot" un žēloties, ja cilvēka vairs nav...
Izklausās jokaini, bet kaut ko darīt Tu vari- tiki šo cilvēku ar labu atceroties, mīlot, godājot.
Vienkārši tā ir.
Viss.
Kamēr viņš, cilvēks, būs tavās domās- viņš ir dzīvs. 2013-06-10

mieru_tikai_mieru      Paliek pēdas
pēc katras bēdas.
Pēc katra prieka –
it nenieka.

Tam sniegam,
kas daudz sapēdots,
ir nokust prieks
un nevis sods.

Bet nesamītais sniegs
aiz bēdām
steidz nozust
bez jebkādām pēdām.
/M.Melgalvs/ 2013-06-12