Ir vērts tikties ar bijušo vai tomēr ne?
Bērni bija vēl pavisam mazi, kad izšķīros ar viņu tēvu. Tēvs apciemoja reti, interesējās maz, rezultātā bērni kā vīrišķo autoritāti pieņēma manu draugu-mīļoto, ar kuru regulāri tikāmies teju 7-u gadu garumā. Viņš Anglijā, es ar bērniem Latvijā, braukājām viens pie otra cik nu varējām. Skaidrs, ka par kopdzīvi to nenosauksi, tāpēc izlēmām, ka ilgāk šādas attiecības nav ko stiept. Nu jau trīs gadi gandrīz pagājuši kā neesam redzējušies, tikai runājamies regulāri, arī jaunākais puika regulāri grib ar viņu aprunāties, jo bija pieķēries, juta rūpes, ko nejuta no tēva. Tagad arvien biežāk puika jautā, kad viņš atbrauks, grib satikt. Savstarpēji runājām, ka labprāt redzētos, taču ne es vēlos viņam uzjundīt atmiņas par pagājušo un likt justies skumji, ka tā vairs nav un nebūs, ne arī viņš grib kā iejaukties manā dzīvē. Galvenā neziņa, kā būt ar puiku. No vienas puses, mans dēls ļoti priecātos satikt M (mana bijušā vārda pirmais burts), sajustu, ka, lai arī manas un M attiecības ir galā, puika viņam nav vienaldzīgs, no otras puses - tas varētu viņam radīt liekas vēlmes, ka varētu viss būt kā vecajos, labajos laikos un censties, cik nu var, bojāt manas tagadējās attiecības (jau ir mēģinājumi bijuši). Puika, lai arī sabiedrisks, tomēr ir gana juties sāpināts - pirmkārt, ka nerūp tēvam, otrkārt, ka arī M no viņa dzīves ir prom. Tagad ir aizsardzības sienas riņķī un nevienu klāt vairs sev negrib laist, manu tagadējo draugu ieskaitot. Vai būtu vērts ļaut dēlam ar M tikties, vai tomēr ne?
Ieklausos
1) Vai tas M ir gatavs uzņemties saistības ar Tavu puiku bez Tevis ilgtermiņā? (To var noskaidrot tikai atklātā sarunā ar Tevi.)
2) Atkarībā no jūsu sarunas jārunā ar puiku - a) kāpēc labāk netikties vai b) varam būt draugi.
3) Par "uzšāvēju" iesaistīšanu ģimenē paklusēšu.
una32 Protams, ka jāļauj tikties, turklāt pašai nejaukties pa vidu ar saviem secinājumiem un pieņēmumiem, kāpēc darīt pāri savam bērnam iejaucot iekšā savas nenokārtotās attiecības.Labāk ja viņi laiku pavadītu divatā, un pati esi neitrāla.
inito4ka
.... es nesaprotu šo iedomāto vajadzību pēc sveša onkuļa no citas valsts///
tad kad tas M saveidos attiecības ar citu tanti,tavs bērns viņu vairs neinteresēs.
Netraumē zēnu,,,, pasaki,ka kas cauri tas cauri. Labāk,lai tagadējais meklē kontaktu. Vismaz.lai pacenšas.
Alison
Tam nav nozīmes, kas šis cilvēks ir bijis Tavā dzīvē. Būtībā situāciju sarežģī tas, ka starp Jums bijušas attiecības, tas arī viss. Bērni ikdienā tiekas ar milzums daudz cilvēkiem, kas Tev nekad nekas nav bijuši - bet šobrīd, situācija sakaitējas šo attiecību dēļ. Bet to vairs NAV. Tā kā bērns teorētiski var tikties ar M, kā viņš var tikties ar jebkuru cilvēku uz šīs pasaules.
Problēma drīzāk ir tajā, ka mazajam pietrūkst tādu attiecību ar vīrieti, kādas viņam bijušas ar M - tiešām, pietrūkst vīrišķās autoritātes. Vai pats izdomājs, ka ir kaut kāda pareizā sistēma - kurā ir arī vīrietis, un tagad pēc sava prāta ir izdomājis metodi, kā tādu, kas viņam patiktu, radīt.
Vai puika ir apvainojies uz Tevi par uzmanibas trūkumu, tāpēc tagad manipulē ar prasībām.
Ja mans puika pie manis vērstos ar tādu prasību, es gan viņam pašam paprasītu, kāpēc tas viņam vajadzīgs, kas aiz ādas. Tu, Deisa, noteikti to ātri saprastu.
Un, patiešām, kādu jaunu, vīrišķigu hobiju viņam piemeklējiet :)
Par tiem, kas komentē, ka Deisa dara nepareizi te liekot šo jautājumu - iebilstu, manuprāt šeit ļoti bieži var sakarīgus ieteikumus izlasīt arī :) Dažreiz pats toč neizdomāsi :)
Pelle
Mans bijušais "uzšāvējs" vīrs audzināja un turpina audzināt meitu, svešas tantes /"esošā" sieva/ netraucē nemaz...
tāpēc jau esam homo sapiens, lai kontaktētos cilvēcīgi...
ja cilvēki ir bijuši dvēseliski tuvi, tad pat seksuālu attiecību neesamības gadījumā, tie vienmēr būs gatavi pasniegt roku kādā krīzes situācijā. Pieņemu, ka autores M ir tāds bijis, tāpēc nekādam satraukumam nav pamata.
Deisa Pateicos par atbildēm "par tēmu". Pamatots bija arguments par ilgtermiņu. Tur jau tā lieta - M atbrauktu un aizbrauktu, kas to zin, pēc cik gadiem atbrauktu nākamreiz. Grib redzēt, kā mums iet, puika arī viņu grib redzēt, bet viņš vēl nespēj saprast, ka tās būtu tikai pāris dienas klātienē. Un viss. Tikai telefonsarunas, nekas cits tur tālāk nespīd. M bija draudzene, bet par mums viņš tāpat rūpējās, uzturējām kontaktus. Es arī viņam palīdzu, esam no mīlniekiem palikuši labi draugi. Bet no attāluma, bez klātienes kontakta.
Deisa Varbūt labāk, lai tā arī paliek - pa telefonu. Klātiene uzjundītu liekas emocijas.
maigonis_niknais ..lai beerns redz ,ka cilveeki dziivee naak un iet
Rashela Es esmu bijusi otrā pusē - respektīvi, kādu laiku auklēju/ dzīvoju kopā ar bijušo draugu un viņa meitu (viņai toreiz bija 2.5). Ārkārtīgi mazajai pieķēros...brīžiem pat šķita, ka vairāk kā savam draugam...un tad atkal uzradās mamma un aizveda mazo prom uz Angliju...Ar draugu pēc kāda laika izšķīrāmies...Man ļoti gribējās mazo atkal satikt...sazinājos ar māti. Viņa bija ļoti draudzīga un solīja, kad būs LV ļaus man mazo satikt, jo arī viņa par mani regulāri jautājot...nu ir pagājuši kādi gadi 7-8, tā arī nekad viņu nesatiku. Un iespējams tā ir labāk... :)
labalabadiena Protams, ka būtu vērts ļaut tikties. Noteikti!
jozolsen Nabaga bērni..viens Tēvs un daudzi vīrieši pat īsti nezin kas..ienācēji,aizgājēji...un cik vēl būs,kādi2-5.....Viņiem vēl ir paveicies ,ka katram vēl nav savs Tēvs... un viena mamma..Viņiem jau vairs nespīd izaugt par Vīriešiem..Vairs jau nav bērni galvenais dzīvē..Personīgā egoisma ,līdztiesības,vienlīdzības,demokrātijas blaknes rezultāts.Un tad rodas jautājums:Ko tagad darīt....Painteresējies Tibetā..Tur vēl daudzvīrība saglabājusies,Kā viņi audzina kopīgos bērnus..
Alison jozolsen, klau, kā Tu domā, kam šajā gadījumā ir jāuzņemas atbildība par to, kas notiek ar bērnu? Nu - respektīvi - kuram ir jāpainteresējas par to Tibetas metodi? Moš īstajam tēvam?
GenaCom S kakih eto por,tebe sovet nužen ženwina?!
jozolsen Atbildot uz uzdoto jautājumu..Tēvam jāinteresējas,kā musulmaņi ar savām daudzajām sievām dzīvo un jāadaptē,jāpielāgo šeit...Kā manas atbildes:)
piparbecinja domāju, ka jāļauj tikties, ja M ir labas attiecības ar viņu. Sanāk, ka viņš bija kā patēvs, ne? Sāpēs vienmēr, ar to jārēķinās. Neredzu iemeslu, kāpēc viņi nevarētu turpināt sazināties.
Zeltiite Mēs abi esam rīdzenieki un savu iztiku spējam nopelnīt tepat - mūsu abu dzimtā pilsētā! Tāpēc bērnus nenākas iepazīstināt ar mīļākajiem! Skarbi, bet fakts. Jo, kamēr jūs p... , mēs mācījāmies augstskolā! Gan vakarniekos un neklātienē, jo neviens cits neko nenodrošināja.
Zeltiite Un kā pirmās izglītības ieguvām inženiera (tikai pēc tam biznesa) grādu, kas ir pieprasīts vienmēr, bet ir kaut kas svešs lauku iedzīvotājam. Kam gribētos tikai ļoti daudz labi apmaksātu istabeņu, pārdevēju, aprūpētāju utt. darba vietas, nevis pašam būt kungam un vadītājam savā valstī - kā mēs!
kaija66 Cik deelam ir gadi??? Vnk beernam ir jaaizskaidro,ka ok,pie mums buus cieminsh,vai mees tiksimies ar M.,ja tas Tewi ljoti iepriecinaas,tad prieciiga buushu arii es,bet Tew ir jaasaprot,ka vinhs ar mums kopaa vairs nav un nebuus.. un vai Tu patiesi veelies M.satikt? " ar beerniem jaazirunaa situaacija taa,kaa tas ir patiesiibaa...un tici man..vinhs to labaak sapratiis veel kaa Tu pati...man mazliet liidziiga situaacija,jo meita ljoti daudz jaitaa par bijusho draugu...bet mees visu izrunaajam..un vinja tad ir mieriiga un nejautaa....tikai nosaka:jaa,taada ir dziive :)
bubucis_agucis10 tikai Tu pati to vari izlemt.,ja berni ir pienjemushi Tavu tagadeejo draugu-nedomaaju,ka izbijusham ir vieta Tavā tagadēejā ģimenē..lai tup anglijaa un nelien tur kur nevajaga..es savus bernus nekad savam izbijusham""fragmentam"" nedotu..berni nav manta..domaju vinsh grib ne tikai pabojaat bernus,bet arii pamaitaat Tavas attieciibas..jautājums..Tev to vajag?
Deisa Bērnam ir 10 gadi. Kad šķīrāmies ar M, ar bērniem visu izrunājām, it kā saprata, pieņēma, bet tik un tā regulāri tiek uzdoti jautājumi, kad M atbrauks. Zin, ka tēvs daudz zinis neliekas, bet M regulāri apjautājas, aprunājas. Savā ziņā viņš M redz kā vienīgo vīrieti-autoritāti, citus pieņemt nevēlas, jo nu jau vairs nevajag tēva figūru, kas grāmatiņu pirms gulētiešanas palasa un mētā dauzoties šo pa gaisu, bet tās atmiņas ir saglabājušās, vēlme atsaukt to laiku atpakaļ, nevēlēšanās pieņemt, ka tā vairs nebūs.
^esse^
Un jautājums,cik vēl patēvu bērniem būs.Un ko viņi no šīs mūžīgas mainīšanas gūs.
Man žēl ir to bērnu,kuru mātes katru jāklīti iepazīstina ar bērniem.Tas ir...
nākamās atbildes
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 40 (kopā 56) | nākamās >> |
