Ir vērts tikties ar bijušo vai tomēr ne?
Bērni bija vēl pavisam mazi, kad izšķīros ar viņu tēvu. Tēvs apciemoja reti, interesējās maz, rezultātā bērni kā vīrišķo autoritāti pieņēma manu draugu-mīļoto, ar kuru regulāri tikāmies teju 7-u gadu garumā. Viņš Anglijā, es ar bērniem Latvijā, braukājām viens pie otra cik nu varējām. Skaidrs, ka par kopdzīvi to nenosauksi, tāpēc izlēmām, ka ilgāk šādas attiecības nav ko stiept. Nu jau trīs gadi gandrīz pagājuši kā neesam redzējušies, tikai runājamies regulāri, arī jaunākais puika regulāri grib ar viņu aprunāties, jo bija pieķēries, juta rūpes, ko nejuta no tēva. Tagad arvien biežāk puika jautā, kad viņš atbrauks, grib satikt. Savstarpēji runājām, ka labprāt redzētos, taču ne es vēlos viņam uzjundīt atmiņas par pagājušo un likt justies skumji, ka tā vairs nav un nebūs, ne arī viņš grib kā iejaukties manā dzīvē. Galvenā neziņa, kā būt ar puiku. No vienas puses, mans dēls ļoti priecātos satikt M (mana bijušā vārda pirmais burts), sajustu, ka, lai arī manas un M attiecības ir galā, puika viņam nav vienaldzīgs, no otras puses - tas varētu viņam radīt liekas vēlmes, ka varētu viss būt kā vecajos, labajos laikos un censties, cik nu var, bojāt manas tagadējās attiecības (jau ir mēģinājumi bijuši). Puika, lai arī sabiedrisks, tomēr ir gana juties sāpināts - pirmkārt, ka nerūp tēvam, otrkārt, ka arī M no viņa dzīves ir prom. Tagad ir aizsardzības sienas riņķī un nevienu klāt vairs sev negrib laist, manu tagadējo draugu ieskaitot. Vai būtu vērts ļaut dēlam ar M tikties, vai tomēr ne?
^esse^
Un jautājums,cik vēl patēvu bērniem būs.Un ko viņi no šīs mūžīgas mainīšanas gūs.
Man žēl ir to bērnu,kuru mātes katru jāklīti iepazīstina ar bērniem.Tas ir šausmīgi.
^esse^ Zeltīt,vai nu esi riktīgā pālī,vai izglītība tikai vakarskolas.Katrā topikā plātās,ka ir vadītāja.Kāds te sakars ar Deisas bērniem?
irgo Ja situāciju nevar mainīt , tad situācija ir jāizmanto ! - šinī gadījumā skaidro savam dēlam cik grūti ir bērniem kad mātei mainās "uzšāvēji" un lai viņš (tavs dēls) kad būs pieaudzis cenšas būt labs tētis saviem bērniem......
Lucy man žēl tavus bērnus,visu ko esmu dzirdējusi vnk pzd,ko tik vinņem nav nācies redzēt,dzirdēt..cerams dienās nebūs tādi paši,kā viņu vecāki,atvaino par skarbumu,bet nu tik personīgas ģimenes lietas,nu nevajdzētu netā apspriest gan!!!
Deisa irgo - vai tad tas vēl jāskaidro? Viņi gana labi paši redz, bet tāds nu ir liktenis sievietēm un viņu bērniem, kas bērnu tēvu ir izvēlējušās nepārdomāti. Reti kurš jaunulis 20 gadu vecumā ir gana vieds, lai nepieļautu kļūdas. Es neesmu izņēmums. Un kuram ir garantijas, ka viņš attiecībās visu mūžu nodzīvos ilgi un laimīgi? Un, ja šo garantiju nav, vai bērni nedzimst? Mūsdienu morāles normas ir tiktāl izplūdušas, ka lielākoties apbērnojas nepārdomāti, jo aktīvākajā, veselīgākajā un produktīvākajā bērnošanās laikā prātiņš vēl nenobriedis.
GenaCom
Varu iedomāties tās siev. kuram ir 3 bērni un katrs no cita..
Kā ar tadām veodot att. ja viņas nemitīgi pinās ar savu pagātni!
Nevajag veidot att. ar tādu,kurš ir uz gruvešu kaudzes,salauztu dzīvi un emoc.traumu.
Tur nekas nesanāks!
Torpedo
Nu, ja viņš to angli M uzskata par savu tēvu, tad neredzu nevienu iemeslu, kapēc viņi nevarētu regulāri kontaktēt - braukt viens pie otra ciemos un tā. Puikam vismaz viens tuvs cilvēks būs.
Es tik bevaru saprast arī par jums - lieli, gudri cilvēki, abi labi un bijāt samīlējušies. Un kur tas tā pēkš;ni var tik viegli izgaist kā dūmi, it kā vispār nekas nebūtu bijis? Attālums jau vairāk tik pēc atrunas izklausās, jo kkas jau jāsak ir
Piparkuka
A kāpēc tās attiecības ir galā, kāpēc?! Tāpēc, ka Tu tā izdomāji?!.... Man kaut kā rodas aizdomas, ka ne viņš to izdomāja.
Un kāpēc lai jūs nesaietu kopā?!....
Kāpēc Tev tas M nepatīk, ja jau dēls tā pieķēries????
Es domāju, ka Tev ir jāpadomā!
Man arī meita ir norādījusi, kurš bija VISlabākais vīrietis. Pati nemaz tā neizpratu. Tagad, protams, saprotu....
Varbūt der dēlā ieklausīties.
Piparkuka
Nu ja Tu viņu nosauc par "uzšāvēju", nu fuij!
Nu tad neko.....
Vair nav viedokļa:)
Deisa Kopā neesam, jo ne es Anglijā būtu laimīga, ne viņš uz Latviju pārceltos. Ir man būtiska kultūrvide, komunikācija dzimtajā valodā, bet angļu mēle ierobežo. Nespētu būt laimīga ierobežota, prom no savām saknēm. Un puikas arī nevēlējās nekur braukt. Mūžīgie randiņi? Labs gan būtu bērniem ģimenes paraugs. Labāk, ka neredz ģimenes modeli, nekā par to rada absolūti aplamus priekšstatus.
jasmina33 Tas ir tikai normāli, ja tēvs un dēls satiktos... Bet jautājums par to, cik pati esi gatavam tam? Saprotu, ka trīs gadi ir pagājuši, tātad bijis arī laiks, lai savās domās visu sakārtotu, un, ja pašai personiskā dzīve ir sakārtota, tad nevajadzētu baidīties no turpmākā...
Pelle Ja M interesē, ka iet Taviem bērniem, tad viņu interesē arī Tu. Vīriešiem tā vienkārši ir... Ļoti simpātiski un pareizi...
VIHRJ Faktiski,te jāteic no personīgās pieredzes!Par kļūdu ir jāmaksā,tā ir bijusi pašā sākumā.Un ir paradokss,ka tieši,ja ir divi bērni,kā šeit divi dēli,tad jaunākajā atblāzmojas no Radītāja patiesas nepiepildītās vērtības - Vīrietis! Kā zinu no sevis,Mīlestība var uzplaukt un pastāvēt,ja dēls atrod to vīrieti.Tā ir liela dievišķā žēlastība.Bet iet laiks,tas "asins tēvs" uzrunās! ... Un,ja vēl iet attiecības tālāk iet šurum bur,nekas labs nav.Dēlam ir - Dvēseles tukšums,nav vīrieša!Skumji,žēl ir par pirmo kļūdu,tur ir vēl daudz jautājumu,kāpēc - Radītājs neatvēra īstos vārtus,kaut kur ir kas nessakārtots? Tikšanās tas ir demokrātiski! Bet tas neatrisina puikas iekšējo mudžekli.
Piparkuka
Piekrītu Pellei! Tā ir, citādi viņam būtu pilnīgi vienalga....
Man arī žēl to puiku:( Ka viņiem nav foršs tēvs. Maniem vismaz ir super tēvs un vēl palīdzoša tēva sieva!) Izdevīgi.
Es domāju- lai viņi satiekas un ir! Viņš taču pieaugs un viņam būs draugs- vīrietis! Paraugs, atbalsts un tml.
Kā grāmatā, Grejā- meitene visu laiku par savu tēvu uzskata to, kurš audzināja, kurš tuvs utt., nu un, ka mamma ar citu!!!! Jā- ļauj, lai viņi tiekas. Protams!
snamlet Konkrēti atbildot uz autores jautājumu...saku, JĀ, jo: zēns 10 gados pamazām sāk veidoties par vīrieti un šajos gados viņam ir nepieciešamība pēc stingrāka atbalsta dzīvē, ko var sniegt tikai vīretis; psiholoģiski viņš vēl ir ļoti nestabils un viegli ievainojams un ja nebūs ar ko izrunāties vai pie kā rokas pieķerties (kā maziem bērniem, kuri atdarina savus vecākus), tā būs viņam ļoti liela trauma tālākajā dzīvē un raksturā var ienākt spīts, naids un pat nežēlība; pirms tikšanās abiem pieaugušajiem ir jāatrod tādi vārdi, kuri raksturotu radušos situāciju un uzmanīgi pateiktu patiesību, nelietojot aizlieguma vārdus, kas šajā gadījumā radītu tikai neprognozējamas sekas. Tā kā ir pagājis laiks kopš viņu pēdējās tikšanās, tad tagad, pēc sarunas ar dēlu, šī tikšanās nevis uzjundīs atmiņas, bet liks zēnam paskatīties uz dzīvi nopietni. Un arī uz priekšu nevajadzētu likt šķēršļus viņu saskarsmei...tagad viņš jūtas viens, pamests un satraukts. Atļaujos to visu teikt, jo pašai ir dēls(nu jau liels) un kā viņš jutās pēc tēva nāves.
Vilmors
bijušiem nav nekādas vainas. kaut kas labs jau viņos ir, citādi mēs visi - kuriem ir bijušie / bijušās būtu pilnīgi muļķi. turklāt, labāk zināms ļaunums.
ja vien tāda iespēja ir, kālab ne? tikai jārēķinās ar iznākumu, nekāds "dzīvoja ilgi un laimīgi" ar bijusajiem nemēdz būt. nemēdz būt vēl vairāk, kā nemēdz tāpat.
| << iepriekšējās | Atbildes 41 līdz 56 (kopā 56) |
