Cik ilgi mūs atcerēsies?

MaryClaire      skolā māca tāpēc, lai motivētu mācīties, lai vēlāk vismaz kāds savu "pa*aļu" pakustinātu tālāk kā līdz barošanās vietai ...

bet ja par personīgo pieredzi - es jau visus labos darbus esmu izdarījusi, man pat tagad nav ne silts, ne auksts atceras mani vai nē

nickie      mana dzimta diezgan daudz visādus pieminekļus pilsētā atstājusi visos laikos, ir arī piemiņas plāksnītes. arī tagad cītīgi strādājam un daram labu, bet ne jau ar mērķi, lai pēc 100, 200 gadiem par mums baigi runātu.

Aigars53      Cilveekus atceras caur lietäm un darbiem, kas tos pärdziivo. njemot rokä kädu vecu darbariiku, vienmeer iedomäjos meistaru, kas to izgatavojis un citu kas to lietojis. Tagad lietas lieläkoties bezpersoniigas...

Deisa      Neatceros, ka skolā kas tāds būtu bijis mācīts. Un par to paliekošo - reizēm labāk i neko neatstāt, nu tādam Breivīkam, piemēram. Bet tas, kas aiz mums paliek, tie ir bērni. Un neba viņiem populāriem jābūt vai ievērojamiem. Pietiek ar cilvēcību un reāli pozitīvu pasaules uztveri. Tikpat labi arī kāds lielāks devums sabiedrībai var būt teju kā bērns (kāds vērtīgs radošais darbs vai kaut iltspējīgs uzņēmums), kas tā radītājam jau aizejot turpina savu ceļu. Ne jau atcerēšanos vajag panākt, bet gan turpinājumu. :)

Tessa      man domat,ja kaut ko zina par savu dzimtu,to tur goda un atceras. un stasta nakamajam paaudzem.
bet vesturi ir jazina. gan savas valsts,gan pasaules.un kapec kadam lai butu labums no ta,ka vinju atceras? kapec dazhiem vispar ir tendence meklet labumu dajebka?

Torpedo      Deisa , nu tu tak saprpti, ka to izcilo radošo darbu vai lielo uzņēmumus atstās labi, ja 0, 001 % no dzīvojošajiem. A pārējie būs bijuši vnk labi cilvēki, kas izrādās ir nodzīvojuši pilnīgi bezjēdzīgi savu laiku tik barojoties un vairojoties un neatstājot par sevi nekādas pēdas nākoteni. Tikpat labi viņi tātad varēja arī nemaz nebūt un nedzīvot - kas no tā būtu mainījies?

Lucy      dzimtas kapiņos tur arī atceresies,ja ir tāda tradīcija,kapi-kapusvētki,nu izņēmums,ja nu liels valsts vīrs un t.t

draboss      Vai tad atcerēšanās ir vienīgā kvalitatīvas dzīves mēraukla? Ja tā, tad karies, es prognozēju ka Tevi neatcerēsies. Mani ar diez vai, bet tas kaut kā nesatrauc.

Deisa      Torpedo - Vai Tu esi visu slavenību radu rakstiem gājis cauri? Redzi, ātrāk vai vēlāk dzimtā var būt kāds ģēnijs, kurš nekādi nesanāktu, ja nebūtu viņa senču.

coco      Viņiem bija ģimenes, bērni..un gan jau ģimenes viņus arī atceras. Visi jau nevar paveikt kaut ko paliekošu pasaules līmenī...

iota      Михаил Исаковский
Вишня
В ясный полдень, на исходе лета,
Шел старик дорогой полевой;
Вырыл вишню молодую где-то
И, довольный, нес ее домой.

Он глядел веселыми глазами
На поля, на дальнюю межу
И подумал: «Дай-ка я на память
У дороги вишню посажу.

Пусть растет большая-преболь&
#1096;ая,
Пусть идет и вширь и в высоту
И, дорогу нашу украшая,
Каж

Torpedo      Deisa, tā jau mēs varam aizrunāties līdz tam, ka, ja nebūtu Lielā Sprādziena, tad vispār nekā nebūtu :D Tas, ka mūsu senči kkāda iemesla dēl vairojās, tie ir tikai viņu dabiskie instinkti Maslova pirmanīdas 1. līmenī, nevis viņu nopelns, par ko viņus kāds atceras pēc 100 gadiem. Nu, gāja, teiksim, 1899. gadā kāds vīrs Jānis visu mūžu uz darbu Drāšu fabrikā, nu bija viņam sieva un bērnu bariņš. Nu un - vai KĀDS vispār atceras, kā viņus sauca un kas viņi bija? It kā labi un pareizi cilvēki .. Bet kāda jēga no viņu dzīvēm? Tas, ka ar savām miesām pēc tam varēja dzimto zemi mēslot un padarīt auglīgāku? :)

iota      Путники в тени ее прилягут,
Отдохнут в прохладе, в тишине,
И, отведав сочных, спелых ягод,
Может статься, вспомнят обо мне.

А не вспомнят — экая досада,—
Я об этом вовсе не тужу:
Не хотят — не вспоминай, не надо,—
Все равно я вишню посажу!»

iota      Atcerējos, ka skolā mačīja šo dzejoli un papūlējos atrast.
Ne jau tas ir svarīgi, cik populārs cilvēks ir vai nav, bet tas, kāda bija viņa attieksme pret dzīvi un citiem cilvēkiem. Tikai ņemt vai tomēr arī dot?

VecmeitaARrunci      man nevajag zinaat,ko dariijusi simtiem citu cilveeku.man pietiks ar savu dzimtu,staastus un legendas staastiisu saviem mazbeerniem,raadiisu fotograafijas.Lai vini atkal staastiitu saviem beerniem un kaadreiz ..varbuut peec simts gadiem,kaads beernelis bakstiis manaa foto un teiks-taa ir mana vecvecaamaate,bet skatoties uz manas vecaasmaates foto,zinaas,ka taa ir vecvecvecvecaamaate.Zinaas,kur ir dzimtas kapi un nepielaus,ka uz maniem miilajiem un uz manis uzrok kaadu citu.taa luuk..taads ir mans redzeejums un atbilde uz so jautaajumu.

iga      Kaut ko paliekošu atstāj katrs cilvēks- vienu atceras par viņa labajiem darbiem, citu -pēc sliktajiem...Vai vajag tā,lai visi atceras?Nedomāju vis!!!Atcerēsies savējie.Un vai tam,kurš sēdēs "uz mākoņa maliņas", nebūs vienalga?:))

vellamaate      Vai svarīgāk nav dzīvot,lai tevi atceras bērni,mazbērni.....ne uz kapiem aizejot,bet sirdī! Es atceros savus vecākus,vecvecakus un vel dažas paaudzes atpakal,apskatot albūmus un sastādīto koku alejas,mežus......nevajag pieminekļus,plāksnes....vajag dzīvot ta,ka tevi atceras......

marselis      cilveku eksistences nozime ir saskarsme-,emocionalai apritei,to norises un formacijas!

marselis      darbi,lietas,berni-,tie ir celi uz kuriem notiek emocionala saskarsme.
-,nav labo,slikto-,....tam nokrasu dod emocijas,jutas,sajutas.(atceroties,ka labu vai sliktu).

meklejumos      Tam cilvēkam dotas smadzenes lai saprastu, ka savas tautas vēsture ir jāzin un jāciena. Tāpat dzimtas pagātne ir gana svarīga un izzināšanas vērta un kopā tie ir tie miljoni ko Tu sauc par aizmirstības vērtu pelēko masu, kādam viņi atmiņās figurē no paaudzes paaudzē, stāstos, fotoalbūmos.

Vucis Neko neviens neatcerēsies. Esam tikai smilšu graudiņi, kam lemts uz šīs zemes pavadīt sev atvēlētu, skaitāmu laiku. Pēc tam pazudīsim vēstures pīšļos.... nākamās atbildes