No kā esam atteikušies pēc šķiršanās?

pitta      Paula6, man arī škiet, ka te daudzas liekuļo, teikdamas, ka ir tikai vinnētājas. Nu nav. Tās ir izjauktas dzīves pašiem un sabojāts bērnu priekšstats par ģimeni, uzticēšanos. Daudzi neiedomājas, ko izjūt bērns vecāku šķirsanās gadījumos un kādas tam ir sekas.
JJa ģimene ir stipra, laimīga - tā ir vislielākā bagātība. Un, ja tā nav, tad laulība jākopj kā rožu dārzs. Jebkurš puķu dārzs, jebkura savienība ir jākopj.

piekraste      Kad bikšu priekša neturās ciet, netiek domats par bērnu sajūtām. Tiek skandēts lozungs "cik tad man vairs atlicis". Un tā vārdā tiek noslaucīts viss, kas būvēts gadiem. Un bagātība mērās tikai skaitļos....nu jau eiro.

Torpedo      piekraste, nu, ja neturas, tad neturas - katram var gadīties, īpaši jau vīrietim. Būtu priecājusies, ka tavs vīrietis ir pieprasīts un atzīts arī no citām sievietēm. Ja jau tik ļoti domā par bērnu sajūtām, tad daudz ko var pieciest, nevis savā lepnībā visu aizslaucīt. Un tagad ir labāk? Katrs cilvēks ir unikāls un nevienam nepieder. Visas attiecības izjūk tik no tā, kad kāds iedomājas kādu par savu īpašumu, grib kkādīgi uzlabot vai pārveidot

Agatem      Nu te nu gan jāmet akmens sieviesu lauciņā, patiesībā sievietes ir tās, kurām lielai daļai vienalga, precēts tas vecis vai nē, ir bērni aiz tā visa vai nē, ka tik pašai vecis un vel sekss ar daba kolēģi darba tualetē, tad mēs te brīnāmies , jā priekšstatu izbojā bērniem šķiršanās...un sieviete ir tā, kas vai nu piekritīs kam vai nē...protams, ja vīrietis ir izdomājis nolaist pa kreisi, nu tad viņš meklēs nākamo, bet ja būtu vismaz 90 % sieviešu, kas pateiktu, zini mīlē savu sievu ne aicini mani uz randiņu, varbūt par kādu izjukušu ģimeni būtu mazāk.Sadzīvot un iemīlēties no jauna otrā, tā ir māksla, visiem nav lemts nodzīvot līdz zelta kāzām.

antikrize      Pēc šķiršanās it kā jau nekas traks nemainījās, dzīvojas labi un tomēr labi dzīvot kopā ir vēl labāk.

Barsiko      Varbut skanes divaini, bet tagad (pec laulibas shkirshanas) nav nekada velme pat pec nevainiga flirta. Tas pie plusiem. Minuss varetu but zudushie sakari ar daudziem gimenes draugiem. Nepatikami sanemt nosodoshu attieksmi no cilvekiem kuriem gar sho apstakli nav personiga sakara. Galvenais lai tagadne un nakotne butu lieliska.

Barsiko      Torpedo, cilvekam raksturigi uzprishinat realitati. Var saukt ari par meloshanu. Tik kam tiek melots, tas ir labs jautajums.

fifene      Tā kā vienmēr esmu bijusi diezgan patstāvīga,tad pēc šķiršanās nebija problēmas nostāties uz savām kājām,bet pēc katra rūgtuma paliku vēl spēcīgāka ,bet zudusi ir ticība un ir tādas kā bailes,bet laiks dziedē visu....bet nekad nesaku nekad,jo nevar zināt kas rīt var notikt...

av2      neko pa iistam veertiigu nepazaudeeju, jo matreaalas veeritibas, kas palika vinnai ...ir nekas, jo vienmeer varu sapelniit jaunas tak.
Un ja vispaar taa padomaa, ieguvu daudz vairaak gariigajaa pasaulee , nekaa zaudeeju.

ViktoriaV      Nezinu kā pēc šķiršanās, bet te nepārtraukti bāžās dažādi personāži ar sexa piedāvājumiem tūlīt un tagad, mašīnā, pludmalē, svingerklubā un tas viss ar tādu attieksmi: Oi mīļā (mauka), cik tu forša un man patīc (gribu drāzties), varam šodien (tikai pa dienu jo sieva gaida vakarā) tikties? :D Nu kur tādi mūjābeļi rodās? :D Bet gan jau ir cilvēki, kurus tāda attieksme apmierina...

Lucy      Nu jaaaa tātad jāsecina vienas,palikušas brīvībā nu var uzdzīvot,nu var tik sākt dzīvi dzīvot,pse un guļoties apukšā precētam kuilim arī nebūs nekādi sirdsapziņas pārmetumi,jo esat tak brīvas:))
Tad sanāk,kāpēc vispār jādibina ģim,nesaprotu,ja šita pa dzīvi jāmocās,nesaprotu nu dien nesaprotu.

lasminaxxl      Tikko izlasiju visus komentārus un sapratu vienu - mans vīrs tomēr ir īsts vīrietis ! Tādu zaudēt pavisam nozīmētu beigas ! Lai nu kādas kļūdas sastrādāšu , skaidri zinu , ka varu paļauties tikai uz saviem ģimenes vīriešiem - vīru un dēliem . Un viņi arī uz mani. Viennozīmīgi !

ViktoriaV      Un par atteikšanos... izšķīros jo bija nerisināmas pretrunas. Pēc tam... pietrūka vienkārši pieskāriena, sarunas, sajūtas blakus, paļaušanās, ka mājās viss sakārtots, superkulinārijas, joku, sajūtas, ka esi mīlēta. Bet savai dabai nepretosies. Gribējās palikt kaut par draugiem, bet vīrieši ļoti jūtīgi uztver sieviešu atklāsmes savās izjūtās un vēlmēs.

rudzupuke26      ģimenes izjukšana ir kļūdas sekas.bet labot šo kļūdu tik ātri nevar vis.Ir pieredze,bet sāpīga.Tas arī ir tas ieguvums.-Trīs vītušas rozes un mazs, smaidošs foto...-/c/

Muktiana      Nevar iegūt īsti objektīvu informāciju, jo jautājums ir par ieguvumiem pēc šķiršanās, tas ir, jau pēc neveiksmīgam attiecībām.
Te jau minēja, ka lielākais zaudējums pēc škiršanās ir zaudēt cilvēku, kurš ir kā ģimene un rada māju un piederības (vērtības, drošības, miera un mīlestības klātbūtnes) sajūtu. Ja vīrietis ir tas, kurs pamet, jeb vīrietis pirms tam ir bijis ar pozitīvu pienesumu, tad sieviete zaudē praktisko atspaidu sadzīves jautājumu organizēšanai, it īpaši, ja kopīgi bērni jāaudzina, un arī ienākumu līmeni. Ienākumu līmenis var arī kristies ievērojami, pat nokrītot zem izdzīvošanas limita.
Ja pirms tam ir bijis vīrietis, kurš vai nu nenes materiālo pienesumu, vai izpaužas emocionāli vardarbīgi un cietsirdīgi, tad zaudējums ir nosacīts.
Vispār vislabāk uz jautājumu atbildētu tās sievietes, kuras ir dzīvojušas saskanīgā laulībā un vīrs ir nomiris. Jo tad nepaliek arī aizvainojums, kura dēļ labais vairs nešķiet bijis reāls un patiess.
Es zaudēju.. aj, pat nezinu. Droši vien sarežģītāk palika organizēt praktisko dzīves pusi (it īpaši nozīmīgi tas ir bērnu esamības gadījumā) un ieguvu nosacītu mieru. Taču nedrošība un nestabilitāte sadzīvē atnesa cita tipa stresu. Iespējams, ne mazāku.

Elfeja      laikam jau atkarīgs ar ko precēts/a bija. man paveicās - laulībā dzīvojot īsti nepazinu ne skrūves, ne urbjus, ne mašīnu lietas, ne ko tehniski darāmu, kā arī smago maisiņu stiepšanu no veikala.
Tagad daudz ko esmu iemācījusies, es jau teiktu ļoti daudz. Reizēm šķiet, ka par daudz, bet ja gribi dzīvot - jāgrozās kā māki, jādara pašai tas, kas agrāk likās - nu i nafig vispār.
No emocionālās puses... nu jā, tas stiprais plecs un gudrais padoms, attieksme, mūra siena aiz manis. Tagad pati kā mūra siena savējiem.

Bet nu jā, es neizvēlējos pati šo ceļu.

Ieguvumi ir, daudz, labi, bet dārgi par tiem maksāju :)

NARINJA      ...apsmaidijaas par "mezhgjinoto cimdinja" komentu- lai paceltu savu diersu pat gatava par maasu izbabeleet...(taa garaam iedama(c))...padomaa!

P.S ...klusinjaam Deisai aiz auss iepiikstu, ka dziivee ne vienmeer jaabuut shkjirtam, lai no kaa buutu jaatsakaas, situacijas ljauzhiem ir dazhaadas un kapriizes arii?!

NARINJA      Lasminj, es baigi Tevi apskauzhu;))...saki, ja Tavi deeli un viirs Tevi taadu vazaajamies pa oho ierauidziitu, vinji padomaatu tieshi par to ko TU?...nu par to labaako un uzticamo?;)))))

inito4ka      ..... šķiroties es ieguvu pilnīgu ,,nav ko darīt,, :(
nav kam gatavot,nav kam gludināt,nav kam pakaļ vākt visu izmētāto :) ko pazaudēju? lielu bērnu... un rūpes par to.
Man laikam totāli nepavecās ar izvēli.
Labot un remontēt vienmēr esmu mācējusi pati , un arī nekad neviens mani nav uzturējis :((

sju4      Šķiroties zaudēju tuvu ,mīļu cilvēciņu..drīzāk to,kas no tā tuvā un mīļā pēc kopdzīves bija palicies...Kaut kā viss ļoti bija sabojājies..un kopdzīvē viss arī nebija tik viegli.Tāpēc sāpēja tik bišķiņ,bišķiņ...Drīzāk bija pamatīgs aizvainojums par manu pazaudēto auto,par nepildītiem solījumiem un bezatbildīgu,egoistisku vīrieša necienīgu rīcību.Aizvainojums ko laiks pamazām dara blāvāku un cerams,ka ar laiku tas izgaisīs..
Bet šo laiku,kamēr esmu viena,cenšos izmantot lietderīgi...lasu grāmatas,nodarbojos ar saviem vaļaspriekiem un mēģinu iemācīties,saprast vēl kaut ko par vīrieša un sievietes attiecībām...
Un galu galā"Viss kas ar mums notiek, notiek uz labu" :)

lazdarr Nu lūk, vīriešu kārtas dzimums, mūs nogreiderēja zemāk par zemes līmeni.....Visi tādi viņi vienādi- saka babuļi. Karadarbība turpinās. Jāņem talkā smagā... nākamās atbildes