No kā esam atteikušies pēc šķiršanās?
Lielākajai daļai šeit esošo noteikti aiz muguras ir bijušas izjukušas attiecības, pēc kurām vienam/-ai paliekot ir nācies no kaut kā atteikties. Kas ir tās būtiskākās lietas vai ieradumi, ko tomēr atstāt nav bijis tik viegli atgūstot savu tā teikt neatkarību? Tāpat darbiņi, ko savulaik veica otra puse, bet nu ar tiem jātiek galā pašam - kā tiekat galā - darāt paši/as vai algojat speciālistu, meistaru?p.s. patiess prieks par tiem, kam nekādas šķiršanās nav bijušas un dzīve ir dzirkstoša kā limonāde.
Agatem ieguvums, parakstīties oho, tas labi uzdzen miegu...
Rashela
Kad izšķīros - neviens mani vairs katru rītu neveda uz darbu un atpakaļ; sākumā nevarēju pati pierast, ka wīkendi jāplāno pašai; bija jocīgi, ka nevienam nav jāgatavo ēst...un es principā atteicos no ēst gatavošanas (bet man tas patīk ļoti); kādu laiku, protams, bija apjukums ar naudu un likās, ka īsti neko nevarēšu atļauties, jo visu algu iepriekš tērēju kā gribējās - a tagad pa dzīvokli jāmaksā pašai...bet ātri vien saorganizējos...Sievietes ir elastīgas ;) Attiecībā uz saplīsušu lietu labošanu - tikai ieguvums: ja kas izgāja no ierindas (bija gadījums ar veļas mašīnu un radiatoriem), piezvanīju saimniecei un pāris dienu laikā viss bija perfektā kārtībā...vīram varēju nedēļām atgādināt...
Protams, ka pietrūka emocionālas saiknes ar vīrieti un ikvakara mīļošanās, tās īstās jūtas...arī drošības un stabilitātes sajūta tika pamatīgi satricināta...bet nu - tas jau sāka pietrūkt kopā būšanas laikā, līdz ar to - pamazām atradinājos un nebija šoks :) Tiku galā lieliski :)
Galvenais ieguvums - brīvība darīt ko gribu, kā gribu, kad gribu - pirmajā gadā pēc šķiršanās, piepildīju vairākus savus sapņus, kurus vīrs bremzēja piepildīt...un nekādas nepamatotas greizsirdības, kas uzkrauj vainas apziņu...un to es izbaudīju par 100% :)
Anyway - laba pieredze :)
garaamejot nu...palasot visas ir tik ieguvējas(izbrīns)....tad rodas jautājums....kāpēc tad kāpāt uz to grābekli???
vidzemniece12
Verso viedoklis.
Viennozīmīgi dzīvē mums tiek doti pārbaudījumi, mācības, kurām mēs izejam cauri, kļūstot stiprāki, gudrāki.
MUuZA13 garaamejot: Tie grābekļi jau maskējas:) Pielīp un tik ar laiku atkal grābstās...:))
Torpedo Lasu un te brīnos - visas sievietes sajūsmā, ka beidzaot tikušas no saviem vīriešiem vaļā, beidzot ir brīvas un var baudīt dzīvi :D Es tak teicu, ka abi dzimumi un ir katrs no savas planētas, tāpēc nekad nespēs saprasties un sadzīvot. Tā kā, kas vēl nav uzsācis attiecības, palasieties te sieviešu bēdīgo pieredzi un nemaz nesāciet
susurs Es esmu tikai ieguvis.
ViktoriaV Verso versija ir viena no ;) Kaut ko zaudējot, ne vienmēr kaut ko iegūstam, bet ja zaudē to, kas nav būtisks, tad arī neko nezaudē :D Viss ir atkarīgs no vērtības, kā un ko uztveram :D
pitta Garlaikots laucinieks - var nopirkt visu, protams. Bet lielāka vērtība, ja esi darījis pats un malku skaldot - trenažieris par velti!
GarlaikotsLaucinieks
pitta, atkal atgriežamies pie ķirurgu un pianistu jautājuma - vai šiem cilvēkiem ir nepieciešams šāds trenažieris? ;)
Es personīgi uzskatu, ka pats darīt var (attiecībā uz visu), ja tas padodas un patīk, citādi ir jārēķina, cik maksā laiks un vai tā vietā, lai pusi dienas ķimerētos ar kaut ko vajadzīgu, bet nepatīkamu vai īsti labi nesanākošu, nav labāk to pusi dienas pastrādāt no sirds, ko pats proti, bet to darbiņu uzticēt kādam, kas prot un kam labi sanāk?
Man nepatīk skaldīt malku - nav tas priekš manis, tāpēc labāk starplaikos starp oho un citām izklaidēm čakli daru to, ko protu un par ko pietiekami labi maksā, lai tagad, vakarā, to darītu, bet malku nopērku jau saskaldītu (gana labs un apnicīgs trenažieris ir arī 6-7 mēnešu nēsāšanās no šķūnīša uz kurtuvi ar lielajām pagalēm).
Protams, tas atkal ir mans viedoklis.
vis_vis_vis Sākumā likās, ka gals klāt, jo paliku mājā, kaut ex vīrs kaisli vēlējās, lai vācos prom uz dzīvokli;)Es no tām, kas lampiņu ieskrūvēt neprot, bet tad pēkšņi māja, 0.5 ha zeme, zālājs, pļaušana, malkas sagāde utt..Bet, noturējos pie sava, 2 nedēļu laikā dabūju citu, labāko kāds mēdz piedzimt:)Tādu, kuram vecais, bijušais tekulis vien ūdeni varētu pienest..Un rezultātā savam ex pateicu milzu paldies par to, ka mani pameta, faktiski sanāk, ka tā bija manas dzīves laimīgākā diena;)
Agatem
vis vis vis
Divas nedēļas pēc tam , tas nav nopietni, plāksteris, kurš visu darīja Tavā vietā, ja vien nebijāt jau ilgstoši pazīstami
Natta Principā es visu pati varu,- ko nevaru, atbrauc tētis salabot,jo viņš visu māk (un visu zin:)). Tagad aktuāls pavasarī kļūs ābeļu zaru izzāģēšanas jautājums, bet arī tas vēl vienu pavasari var pagaidīt,jo šogad nebšu ābolu gads:) Bet es zinu, ka atkal jau pa šo laiku atradīšu,kas to izdara :)) protams, ne jau tāpēc es veidoju attiecības, bet tā vnk sanāk,ka tie puiši ir izdarīgi..:) Vienīgi pati nevarēju kādu laiku sēnēs aizbraukt, ļoti nācās tēvu lūgties. Jā, un ziemā slēpot var gadīties,ka nav,kas aizved. Tādas izklaides lietas vairāk pietrūkst bezattiecību periodos.
vis_vis_vis Agatem..Ja man kādreiz kāds būtu teicis, ka tā notiek, visticamāk, būtu atbildējusi tā kā Tu..Tagad Tu man vari nestāstīt kas nopietni, kas nē..Esam kopā trīs gadus un sapņos man tāda dzīve nerādījās, vēl tagad reizēm gribas sev iekniebt, lai zinātu, vai tas nav sapnis..Viss jau gan atkarīgs kādas bijušas tās iepriekšējās attiecības..Un, ja kas, es ar savu bijušo 37 gadus biju laulībā nodzīvojusi;)
usinjsh Es gan pēc šķiršanās sastapos ar dažādām grūtībām. Negludinātas krekli un zeķes, mājās nekārtība. Pašam uz veikalu un pašam ēst jāgatavo. Šausmas, šausmas. :))
Agatem
vis vis vis
Nu es ticu, ka var būt laimīgs arī otreiz pēc arī 37 gadiem laulībā, ja satiek īsto, kas čubina, bužina un vienkārši mīl.
vis_vis_vis Man meita apmēram Tava vecuma, viņa visām savām draudzenēm liek mūs par piemēru un saka, ka tagad zin, ka īsto var satikt ne vien jaunībā, bet krietni virs 50!!Tici, un viss notiks!!
VIHRJ Jā tā ir īsta šķiršanās,jāatsakās no visa,tur nav ko liekuļot.Šeit darba klektīvos un daudzās aprindās esmu redzējis tādu kā "cūku aizgaldu - fermu" - lietas nenorit pēc būtības,ja ir labums,kas tik tur nenorit.Un lielum lielaiļs vairums tā čupojās.Bet,kas tad ir šķiršānās.Tās ir melnās drānas,lielas skumjas,sāpes - tālāk,ar Dievu!Katram savs ceļš.Tas drebina pa īstam,pārējais tāds teātris un papīru būšana.
Paula6 Šķiršanās nav bijusi, bet zaudējums uz neatgriešanos...tāpēc nevaru teikt par ieguvumiem, bet zaudējumiem gan. No tīri saimnieciskā vai tehniskām lietām var izlīdzēties ar dažādu meistaru vai radu, vīriešu palīdzību, bet labu draugu, mīļu cilvēku kas tevi saprot un ir līdzās, kas var jebkurā brīdī samīļot un likt atkal smaidīt, kad gribas sevi biežāk sapurināt un redzēt viņa acīs dzirksteles un prieku, kad jūti silto ķermeni sev blakus u.tt. to nevar aizstāt ne ar sevi pašu, ne kādu iedomāto tēlu. Par šķiršanos...nu nedeg viena pagale! lai saka ko grib! Lasu, ka daudzas sievietes jūtas atbrīvotas un laimīgas. Atbrīvotas varbūt, bet vai laimīgas? Nēe....tā ir liekulība. Līdzīgu ko teikt var arī par vīriešiem...lai gan arī protot visus darbiņus un, tāpat kā sievietes, ilgojas pēc mīļa cilvēka, tikai...bailes, bailes, bailes spert vēl nākamo soli pretī...
elf7 Ja skataas racionaali materiaali tad sieviete blakus protams ir lielaakais izdevumu postenis un smadzenu kompastreetaajs ... , kaa izteicaas Breds Pits vienaa filmaa .... man pasam neko nevajag, vareetu mieriigi kaadaa klosterii slauciit trepes un buut laimiigs, bet kaapeec visu to daru ... taapeec , ka sievietes :)
pitta Paula6, man arī škiet, ka te daudzas liekuļo, teikdamas, ka ir tikai vinnētājas. Nu nav. Tās ir izjauktas dzīves pašiem un sabojāts bērnu priekšstats par... nākamās atbildes
<< iepriekšējās | Atbildes 61 līdz 80 (kopā 108) | nākamās >> |