Kā izturaties, kad pār jums nolīst pārmetumu lietus?

Ananda_A      Una 32 (2014-04-16 22:28) viedoklis - piekrītu. Tā jau augstākā pilotāža, mīlēt to, kurš izgāž uz otru savas problēmas. Taču ar tuviniekiem tā vajadzētu darīt, kaut gan reti kurš to spēj.
Ja vecam cilvēkam rēgojas, ka kaimiņiene viņu grib noindēt, pārliecināt par pretējo ir neiespējami. Atliek vienīgi ārsts. Tādu gadījumu ir daudz, kad sevišķi mātes (tēvi nomirst ātrāk) moka savus pēcnācējus ar slimām domām un pārmetumiem.

MaryClaire      diemžēl, vai par laimi tuviniekus neizvēlas, tātad, jāmēģina sadzīvot. vai izvairīties.
cik novērots, tad parasti šie "kāda cerību neattaisnojumi" ir saistīti ar gluži atšķirīgu [no vērtētāja skatuleņķa] rīcību kā kāds būtu vēlējies. tātad, jau iepriekš kāds bija izdomājis, kā konkrētajā situācijā būtu bijis jārīkojas [es esmu vecāks par tevi, tātad, zinu labāk un tev mani jāklausa, jo uz tevi liku cerības, kuras tu neattaisnoji jau tad, kad pameti tautasdeju pulciņu, pēc tam saspītējies un neaizgāji uz pavārskolu, un vēlāk salaulājies ar sev neatbilstošu cilvēku]. būtībā, ikviens savam tuvākajam vēl tikai labu [tas gan uz vecākiem attiecas], bet no savas izpratnes punkta.

protams, šantāža - tu mani nepietiekoši mīli, - tas nav gluži atšķirīgas rīcības interpretējums. visticamāk saistāms ar, pēc pārmetēja domām, nepietiekamu uzmanību, tās iztrūkumu, vai pavisam banāli - kādas gaidītas dāvanas vai žesta neizpildi.

kā rīkoties? nezinu. laikam jau pēc sajūtām. es izvairītos no komunicēšanas, pirms tam paskaidrojot iemeslu.

P.S. pieaugušu cilvēku pāraudzināt ir neiespējami, cīņa ar vējdzirnavām. un muļķis, kas to mēģina iesākt. tā var iesākt vien naidošanos.

Deisa      Ja runa par tuviniekiem, vienbrīd saskāros ar vairākām personām, kam būtībā viena nelaime - māte vai tēvs piedzīvo tādu kā paranoju (kā Ananda raksta, ka rēgojas, ka kāds ko ļaunu grib tieši viņam nodarīt). Un tad, protams, ir arī pārmetumi, ka viņā neklausās, ka vienalga. Nu un ko darīt? Sist to tēvu/māti pret stenderi? Uzgriezt pavisam muguru? Piekrītoši māt galvu, jā, piedod, un sākt vilkt kopīgu meldiņu? Laikam jau neviens no šiem neizskatās kā pieņemams risinājums (ieteikt doties pie psihologa, protams, ir bezceris, jo šādās psihiskās kaitēs slimnieki neatzīs, ka ir slimi). Mans variants būtu vienkārši strikti pateikt - es par šo runāt atsakos, jo teiktajam nav pamatotas, neapgāžamas argumentācijas. Un mīlot to cilvēku tieši neauglīgā sarunā neiesaistītos.

labriit      Es esmu teikusi tādā brīdī tā- Tu mani eimīlēji tieši tādu kā es esmu.Ja mani pāraudzināsi, partaisīsi, tad varbūt nemaz vairs nemīlēsi.Tāpēc liecies mierā....!