Un kas notiek pēc tam?

JurisK      Principaa taa arii ir kaa aprakstiiji. Var dziivot, protams, bez beerniem, bet tad tieshaam dziive ir tikai kaa mantojuma bezjeedziiga notriekshana. Jo dziivei un dziiviibai principaa nav citas jeegas kaa tikai daliities un vairoties. Var sevi mierinaat ar domu, ka paliidzi risinaat pasaules paarapdziivotiibas probleemas - jaa, taa tieshaam ir pashuzupureeshanaas, jo konkreeti tavas dziives jeega buus pazaudeeta. Manis teiktajam nav nekaada sakara ar religjijaam vai sabiedriibaa pienjemtiem stereotipiem. Taada ir dziives patiesiiba.

Bikini      Zinu personīgi sev tuvu radinieci, kurai bērnu nevarēja pēc pirmā spontānā aborta vairs būt. Viņa bija zinātniece un savu mūžu veltīja tai. Turklāt bija brīnišķīgs, iejūtīgs, izpalīdzīgs cilvēks gan pret kolēģiem, gan saviem tuvajiem un savu dzīvi viņa mīlēja ļoti. Nezinu nevienu citu ar tik milzīgu gribasspēku un dzīvot gribu kā viņu. Piekrītu ka šādiem cilvēkiem sanāk dzīvot nedaudz it kā citu dzīves, bet galvenais bija dalīties mīlestībā ar tuvajiem .

melon      Nekad, ne uz vienu citu nedrīkst balstīt visu savu dzīvi, mērķus un cerības pat ne uz bērnu. Citādi tiešām ir, kā raksti un tā mēdz būt pat pēc vīra aiziešanas pie citas, ne tikai pēc bērba nāves. Vienīgi bezgala stulba situācija varētu būt, ja aiziet vienīgais bērns sirmgalvim..., bet tad varbūt vēl ir mazbērni..

Tessa      tu tiesham gribi zinat,kas notiek? nu kaut kur jau musu domas paliek,arii diezgan ne-gudras un netalredziigas.

dod_surp      Vai bērnos,slepkavās un dzērājos,narkomānos utt.ir dzīves jēga.Domāju,ka nē.Ja ir reproduktīvie orgāni,tas nenozīmē,ka obligāti viņi būtu jādarbina un pēc tam jādomā,ka dzīves jēga ir to darbināšanā un bērnu radīšanā.Pārāk vienkāršoti tas izklausās.

Freja4      Nekas nenotiek, dzīve turpinās, tikai tas pašam jāsaprot! Var radīt citus bērnus, var nodoties citām lietām, cilvēks pēc būtības radīts lai to piedzīvotu, tikai tā viņš spējīgs pieņemt lēmumus, ne vienmēr sev par labu! Cik pazīstu vīriešus bez bērniem ap un pēc 40, ir palieli egoisti, par sievietēm nevaru to teikt, jo viņas rod piepildījumu citās darbības, ja arī nav bērnu!

Deisa      Oi, ja visus ieliek vienā plauktiņā, tad sanāk absurdi apgalvojumi. Kārtējo reizi teikšu - cilvēki ir dažādi. Jā, ir liela daļa, kas neredz sev lielāku jēgu dzīvei kā vairoties, viņu dzīves piepildījums ir vien tad, kad viņi savus gēnus nodevuši tālākai pavairošanai. Un tajos gadījumos nav pat bērns jāzaudē, lai jēga zustu. Pietiek vien, ja viņš ir, teiksim, homoseksuāls un arī neko citu jēdzīgu nedara (nedod citiem ievērojamu labumu). Tāpēc jau nereti pie viena bērna neapstājas, jo tad lielāka iespēja, ka gēnu līnija tālāk aizies. Nesanāks viens, sanāks pārējie. Taču pietiekoši ir arī cilvēki, kas cilvēcei var dot krietni vairāk kā pēcnācējus. Nu vismaz apziņa viņiem tāda. Vai trūkst darbaholiķu, kas paliekot bez darba ātri vien pārstāj būt tie, kas bijuši, kad darbs bija? Zaudē jēgu?

tiu      Nu nedomāju gan, ka svarīgākais ir kaut ko atstāt visai cilvēcei pēc sevis.
Manuprāt svarīgākais ir būt laimīgam, dzīvot saskaņā ar sevi. Bērni protams ir būtiska daļa no tā.
Bet ja nav bērnu vai arī tos zaudē, tad tas protams ir kā variants kā piepildīt savu dzīvi. Kāpēc ne?
Jo, ja jāzaudē, tad sāpes ir lielas un tas ir labi, ka cilvēks atrod sev piepildījumu un dzīvei tāpat parādās jēga. Tā ka viss normāli.
Tāpat arī, ja bērnu vienkārši nav. Ja cilvēkam ir mērķi, kurus viņš piepilda, un kas viņam svarīgi, tad jau atkal cilvēks pēc būtības ir laimīgs.
Bet lielos vilcienos JurisK taisnība.

lasminaxxl      Kas notiek ? Sirds sāpes visam mūžam ! Bet dzīve turpinās , jāaudzina citi bērni un tt.

Deisa      Un ne jau visiem tikai bērnos ir visa jēga, bet bērnu zaudējot tāpat sāp, ļoti, ļoti sāp. Esot bērēs, kur vecāki aizvadīja savu vienīgo dēlu nevarēju nepinkšķēt. Protams, vecīši turpina dzīvot tālāk, jo kur citur liksies. Rūpējas viens par otru, audzina nelāgu suni un priecājas par mazdēliņu, kurš nu jau izaudzis un apprecējies.

VECA_PIEPE      Vecāki apbērē savu bērnu-šī ir tā šausmīgākā dzīves netaisnība,...kas vēl netaisnīgāks uz pasaules nemēdz būt. Šī ir tā nelaime, kura pār visu visām nelaimēm, ir nelaime,...smagākas bēdu nastas uz pasaules nebēdz būt.
Pareiza aiziešana, kurai svētītai būt ar mieru- bērniem jāapglabā savi vecāki, ne vecākiem savi bērni. Ar sava bērna nāvi samierināties nav iespējams, vecāki to nāvei nepiedot nekad!

fargo      pirmkārt. dzīves jēga nav bērni. dzīves jēga nav kaut kādas darbības. cilvēki uzdot jautājumus par dzīves jēgu, jo meklē attaisnojumu, pamatojumu savai eksistencei. un daudzi cilvēki, meklējošie, viņi jūtas savā ziņā kā bāreņi - nav pagātnes, nav nākotnes. viņi jūtas kā nejaušība, kā neparedzētu notikumu rezultāts. vecākiem "gadījās". un nejaušības bieži ir kļūdas. un jo daudzi jūtas vientuļi, vai dzīve ir izveidojusies nevēlamā veidā. un viņi sevi, savu dzīvi, savu lomu dzīvē uzskata par kļūdu. un izeja nav redzama. nekam, nekam nav jēgas. galu galā viss un ikviens ir tādas vai citādas pakāpes nejaušība.
arī savā dzīvē viņi dzird, ka no viņiem pieprasa attaisnojumu savai eksisencei. "tev ir jāataisno..., tev ir tas, tev ir šitas" bet kas ir dzīves jega?
tā ir pati dzīvība. "būt ir labi" un... viss. dzīvai būtnei nav nevienam jaataisnojas par savu eksistenci. ta drīkst būt. jo dzīvība ir labi.
tāpēc nav jāklausa ja kāds saka - dzīves jega ir te, vai tā ir tur. tā staigā te vai tiks sasniegta, ja tu izdarīsi to un to.

fargo      otrkārt. esība uzliek zināmus pienākumus. un tēmas saistībā, viens no šiem pienākumiem ir dalīties ar dzīvību. un šis ir viens no visbrīnišķīgākajiem pienākumiem. pienākums - dāvana. dot to, kas tev ir, citiem. mācoties un apgūstot prasmes cilvēks var uzcelt namu, uzbūvēt sarežģītas ierīces, bet vissarežģītāko, turklāt dzīvo organismu, cilvēks var radīt bez visa tā.
kāds saka, ka dzimumorgānu esība nenozīmē, ka tie ir jāizmanto. un kā ar parējiem orgāniem? tev ir acis, bet tās tev var rādīt netīkamas lietas. tāpēc tās neizmantosi? ja cilvēks nav akls, tas skatās. kādu reizi piever acis, bet parasti grib redzēt, speciāli dodas tālu, tālu lai... redzētu! brīvprātīgi izvēlēties sevi šķirt no vienas no būtiskākajām mīlestības izpausmēm - vecāka un bērna attiecībām, apzināti sev uz visiem laikiem liegt iespēju dzīrdēt "mamma!"? nekad nepiedzīvot kā bērns no rīta ielec gultā, vai palien zem segas siltīdies? tā nav dzīves jega, bez tā var iztikt. bet kā vārdā? planēta pārapdzīvotības vārdā? karjeras vārdā? nihilisma(neticības nekam) vārdā? ērtību vārdā?

Samila      Psihologi šādas domas sauc par "uzmācībām"...
Es cenšos šādas domas nedomāt, vnk no tā norobežoties līdzīgi kā no nepatīkamiem cilvēkiem. Es neticu, ka domas materalizējās, bet negribu pieļaut pat mazāko iespēju.

Es laikam nomirtu kopā...
Kad mums nomira suns, mēs ar mazo bērnu vairākas stundas uz lodzijas gulējām viņam blakām, centāmies sasildīt un kopā lūdzām Dievu lai atdzīvina suni un raudājām, raudājām.... Es, protams, zināju, ka suņi neatdzīvojas. Pēc tam rakstījām vēstules un zīmējām zīmējumus ko kopā kapiņā iedot līdzi. Ceru, ka mēs katrs nomirsim rindas kārtībā.

Tāpat arī nedomāju, ka mana dzīve ir tukša un viss pārējais, ko Tu te uzstādi.

tiu      Fargo+++

iga      Domāju,ka uz šo jautājumu var atbildēt tikai tie,kas paši to piedzīvojuši(nedod.Dievs!)Mana vīramāte bija zaudējusi trīs bērnus- divus no tiem Sibīrijā.Jā, cilvēks dzīvoja, bet...apdzisusi bija un Dievam neticēja vairs...
Kas attiecas uz kā būtu,ja būtu, tad negribas domāt un piedzīvot.Gadījušies dzīvē brīži, kad kaut ko neviļus pasakot,tur, augšā, kāds nospiež slēdzīti un ,lūk, saņemiet...Ir lietas,par kurām labāk nefilozofēt...

barss5      Jā, tā arī ir...staigājoši miroņi, Tev taisnība. Tāpēc, ka garīgi veselam cilvēkam nevar būt lielāka dzīves piepildījuma, kā viņa bērni. Dzīves jēga...tiešām visi grib justies tik svarīgi, ka viņu dzīvei ir kāda jēga? Jāsmejas...:D Un nav ko filosofēt par tādām tēmām, nedod Dievs, piedzīvot.

psychobitch      jēga ir pati dzīve.. pareizi saprast pāragri sava bērna zaudēšanu ari tajā būs jēga, ne tikai bērna (saprotu, "paķerts" tekstā pats sāpīgākais, kas var būt..) arī tuvinieku zaudēšana, dažreiz spēj līdzcilvēkus izsist tā ārā no līdzsvara, ka jāmeklē pēc speciālista palīdzības, lai atgūtu dzīvei jēgu.. ...kā vārda tas notiek? protams cilvēka paša izaugsmes vārdā un cilvēces.. kāpēc ar tik drastiskiem paņēmieniem? Lai aktivizētu cilvēkā neizmantotos resursus, kuriem ir jādarbojas, lai notiktu šī dzīves jēga - izaugsme... neizmantotie resursi, kas ir doti cilvēkam ir viss viņa ķermenis - iekšējie orgāni, ārējais lauks - aura un prāts - apziņa, zemapziņa.. neviens, izņemot fargo, neieminējās par maņām, caur ko uztveram apkārtējo pasauli.. patiesībā izaugsme - jēga ir vajadzīga cilvēka dvēselei, ne cilvēka fiziskajam, dvēsele ir vadītājs viss pārējam, kas mums jau ir dots un ja kas dzīves laikā mums ir jāzaudē, tas nāk tikai par labu, ik katra dvēseles izaugsmei, bet par tādu dāsnumu no augšas ir jāmaksā un dažreiz šī cena uz zemes nav saprotama, izprotama... dvēsele mums būs nepieciešama nākošam etapam pēc dzīves.. nevēlos savu domu beigt nepieminot mīlestību un kas tad tā tāda, kāda tai nozīme visā šajā? ..dziednieciska un vēlreiz dziednieciska, tās ir pirmās zāles mūsu sirgstošajām dvēselēm... tā kaut kā..

mieru_tikai_mieru      kas notiek? Dzīve sagāžas. Līdzšinējā dzīve. Un visu nākas būvēt pilnīgi no nulles. Jo tajās sāpēs aiziet pilnīgi viss - sapņi, cerības, domas par citiem bērniem. Tomēr arī šajā procesā ir sava jēga. Jo - cilvēka ķermenim pārstājot funkcionēt, viņa dzīve jau nebeidzas. Viņš turpina būt savos iesāktajos darbos, savos sapņos, manās atmiņās, mūsu kopīgajos pie/pārdzīvojumos. Es varu nomirt kopā ar viņu, bet - varu turpināt sapņot viņa sapņus, mēģināt pabeigt viņa iesāktos darbus. Katram gadījumam var izmēģināt abus variantus, un tad uz savas ādas sajust, no kura ir lielāka jēga, no kura parādās laimes sajūta.

av2      beerni ir liela, lloti liela dalla no dziives piepildiijuma, bet NE VISSA. Paliek tak VISS PAAREEJAIS.
Beerni arii izaug lieli, paarcellaas uz citu valsti, citu kontinentu, un ko tad, dziive apstaajaas? Galiigas mullkkiibas.
Neviens jau nenolidz, ka taads zaudeejums ( nomirssanas gadiijumaa ) ir varbuut pats smagaakais, kas dziivee var buut jaapaardziivo, bet......tik tiessaam, nedizivo tak uz vientullas salas. Neviens nav pavisam viens ! Lai ko teiktu, bet nav. Cita lieta, ja savas dziives laikaa esi vissu atgruudis. Un arii tad, ir lloti daudz kas dziivee, bez beerniem. Ahhaa.

selnija_ Nemaz nejūtos kā staigājošs mironis, kam dzīves jēgas nav. Es to nemaz nemeklēju, bet mēģinu dzīvot saskaņā ar savu sirdsbalsi, tā lai nav kauns par padarīto. nākamās atbildes