Kā rīkoties konfliktsituācijās?
Cik bieži jūs norijiet apvainojumus darbā, uz ielas utt. pēc principa: "Ar trakiem tik ar labu" un "Gudrākais piekāpjas" un cik bieži lecat uz ecešām? Kā ir pareizāk? Droši vien, ka dažs atkal ieteiks "nospārdīt ar kājām". bet nu, ja nopietnineratni_stasti Pag, konfliktsituācijas jau nerodas tik bieži... Tu jautā tā, it kā tas notiktu katru dienu. Un attiecīgi rīkojos atbilstoši situācijai. Nav vienotas receptes.
_Biezaa_oome Izliekos, ka tas uz mani neattiecas. Ja darbaa - uzmetu atluugumu un eju prom.
marselis
1.
nenonakt lidz tam!
Jo9 Lecu uz ecēšām, pēc tam apdomāju un saprotu, ka nebij vērts! :D
Valensija01 Nu ja konfliksituācija ar Tevi, tad viennozīmīgi- nospārdīt ar kājām!
Araabs Vispirms pa muti.Apvainoties jeb atvainoties varēs pēc tam:))
Torpedo Nē, nu, te nav runa par kko ekstŗemu, kā laupīšana vai piedzērušos huligānu uzmāksanās. Vnk konfliktsituācijas, kad, teiksim, priekšnieks darbā uzbrauc bez iemesla vai veklaā kāds "pasaules saimnieks" stumj savus ratiņus visu laiku virsū. Aiziet prom un norīt vai tērēt nervus un mēģināt pierādīt savu taisnību?
_Biezaa_oome Aiziet prom. Nervi ir svariigaaki.
wodoo Bez minsinasanas feisbuka parinstalacija :D
Torpedo nu ja, biezā, tā it kā ir loģiskāk, bet pēc tam tomēr velniņš dīda, vai tomēr nevajadzēja savas pašcieņas labā tomēr paacīnīties
Cafe_Noir
nenoriju apvainojumus, man tie nepielīp.
klusējot noklausos, izanalizēju starp rindām pateikto, ja tas ir tieši domāts atbildu ar "ņemšu vērā" un pavaicāju, vai tas ir viss. ja viss, vai drīkstu pievērsties tam, ar ko esmu nodarbināta. ja tas nav tieši domāts, bet vispārēji, arī tad neiesaistos, tikai noklausos.
_Biezaa_oome Nee, torpeeda, es vienmeer esmu aizgaajusi ar augsti paceltu galvu, jo, ja konflikts radies vienreiz, vinjsh buus veel un veel. Galvenais neljaut sevi uzskatiit par vergu vai zemaakas shkjiras pisloni.
Bellatrixa Ja pašcieņa ir tik viegli ievainojama, tad pašam ar sevi vispirms jāstrādā.
Vucis Nemēdz būt.
fargo
pat nezinu ko ieteikt. ciest? nekas tāds nenotiek nu jau gadus 15-16. kāpēc priekšnieks tev brauc virsū ar ratiņiem veikalā?
kad man bija kādi 26-27 gadi, tad es stradāju vairākus gadus pie viena par soferi-miessargu-mājāsaivēdēju-vēlsazinko, kādu kas ir blakus visu laiku. bet noteikti ne uzticības persona. man liekas, ka viņam tā bija drošāk. bandīts. ne augstas raudzes, bet savā vidē līmenī, dārgi jo dārgi auto, mājas kuras pieder vecrīgā, jahtas pietauvotas mangaļos un citur. bet man bija iespēja novērot un salīdzināt viņu ar citiem.
bet kā viņš bauroja uz cilvēkiem... vīriešiem, sievietēm, garām kādu ejošu, pusdienās restorānā uz apkalpotāju, tankštellē bāza pa auto logu galvu ārā un kaut ko rēca, lai arī tur viņam nekādas darīšanas. bet es... es viņu pazinu kā čmo. es viņam izveidoju šo iesauku un tā saucu savā prāta viņu. "čmo". viņš atbilda visam, ko es ar šo vārdu varu apzīmēt. varbūt izņemot vienu lietu, dīvaini, bet viņš labi attiecās pret savu sievu.
lūk. ko es gribu tev pateikt. miljonārs, gredzeniem, mājas, bet patiesībā "čmo". un cilvēki baidas, bet ja nebaidas, tad norūc... bet paiet garām un praktiski vairs nelamā. dziļi ļauns cilveks, šežot mašīnā blakus... viņš burtiski burbuļo sevī no visa tā, kas viņā vārās.
un... liec viņus mierā. esi tam pāri. es labi saprotu, ka tas nav viegli. bet lielais vairums no viņiem ir pietiekami tizli garā, kā invalīdi. dusmīgi, rūc, viņi pat nemāk savādāk redzēt citus. viņiem sveša ir savaldība un ja piemīt, tad tikai baiļu diktēta. un tie ir diezgan bailīgas personas. bet savus pienākumus izpildi labi, lai nav pamata tev ko pārmest. tā nedrošība par savu vietu, savu dzīvi, kas viņam ir, kas būs, kas notiks.
veejpuuta Iespējams,šis ir viens no gadījumiem,par kuriem saka-s..u labāk neaiztikt,mazāk smirdēs.
Deisa Nav bijuši apvainojumi jārij ne darbā, ne veikalā, ne uz ielas. Nē, nu ir gadījies, ka eju pa ietvi, kāds nošļaksta garām braucot. Bet nu ko tur lamāšanās dos? Parādu vidējo pirkstu un eju tālāk. :D Ja akurāt būtu kāda netaisnība, runātu. Mierīgi un nosvērti - tā un tā - es to un to, Jūs man to un to, vai jūsuprāt tā tam būtu jābūt?
riks086
Viss atkarīgs no situācijas - nav viennozīmīgas atbildes. Man dažkārt ir ar izbrīnu jautāts - "Ei, par ko tu te uzsprāgi?" vai arī "Kā tu varēji tajā sitācijā būt tik mierīgs?". Ir bijuši gadījumi, ka reakcija ir bijusi momentāns low-kick, vai arī pilnīgs miers un neviena vārda, tikai skatiens.
Analizējot piedzīvotās situācijas, esmu nācis pie secinājuma, ka kritērijs izšķirīgai un asai rīcībai ir pārliecība, ka tev ir 100% taisnība visos aspektos - morālajā, juridiskajā utt. Gadījumos, kad situācija ir neviennozīmīga un esi pieļāvis kādu kļūdu jau konflikta sākumā, ir labāk saglabāt mieru un gaidīt, kamēr oponents izdarīs kļūdu, kas ir būtiskāka par tavējo....
selnija_ Ja nopietni, parasti atdaru ar to pašu, ja zinu noteikti, ka saņemts nepelnīts pārmetums, kur nu vēl apvainojums. Bet ir bijušas situācijas, kad ""krupis jānorij"" kaut vai savas veselības, drosības dēļ no sērijas ""ar trakajiem tik pa labam"".Ir ļoti grūti savaldīties, ļoti grūti.Tādos brīžos patiesi nožēloju, ka esmu piedzimusi sieviete , nespēju vecim pa muti iekraut tā, lai aizlido pāris kvartālus tālāk.
Lucy Ja tas tieši attiecās uz mani,noskaidroju pārpratumu,ja nav kopsaucēja varu pasūtīt slaidi un ignorēt!
Samila
Cenšos saprast strīda pamatu, ja tik dots laiks apdomāties :)))
Parasti - piekāpjos neatkarīgi no tā, kura pusē ir taisnība. Patīk miers un harmonija, arī...
nākamās atbildes
Atbildes 1 līdz 20 (kopā 71) | nākamās >> |