Kā tikt galā ar stresu?
Hei. Man ir tāda problēma, ka tad, kad es esmu stresā vai arī vispār, man liekas, ka man ir obligāti visiem jāatbild uz zvaniem, sarakstem utt. Man liekas, ka ja es to neuzdarisu, tad uz mani apvainosies vai arī kā citādi slikti izturēsies. Tāda pati sajūta man ir tad, kad mani kaut kur aicina, man vienmēr liekas, ka man visur ir jāpiedalās. Bet tad es pati esmu stūrēšana, neesmu pavadījusi jauki laiku, tad vēl vainas sajūta utt., kad esmu bijusi šiem cilvēkiem uz kakla. Kādu laiku atpakaļ es šitā dzīvoju, bet tad es sev pati apniku, riktīgi pati strādāju pie savas pašapziņas un kļuvu ļoti individualistiska. Bet tad manā dzīvē parādījās pirmā lielā mīlestība un tas cilvēks bija ļoti sociāls un spieda mani arī tādai būt. Kamēr man bija attiecības, man pat patika būt atkal sabiedriskai, jo biju savāktaka, un iespējams manas domas bija vairāk piesietas viņam un es sabiedrībai nepievērsu uzmanību. Iespējams, man vienmēr ir paticis būt uzmanības centrā, pat neraugoties uz to kāda tā ir. Bet tajā pašā laikā esmu ļoti introverta. To it īpaši uzzināju, kad iemīlēju sevi savas pašapziņas celšanas laikā, kad es no daudziem novērsos un savu uzmanību veltīju savai garīgajai izaugsmei. Tad es sevi kārtīgi iekšēji sakartoju un viss bija kārtībā. Līdz uzradās mana pirmā mīlestība un to mieru mani izjauca. Tagad kad esmu no viņa izšķīrusies pati nezinu, ko un kā darīt. It kā gribas ieiet sevī bet tajā pašā laikā gribu turpināt būt sociāla. Cilvēkus, manu esošo vīrieti es saku noteikti kaitināt, jo man liekas, ka man ir visu laiku ar viņu jāparakstās un tas ir mans pienākums (pirmās attiecības), kā arī viņš jau noteikti saprot ka es esmu no viņa atkarīga un es nespēju būt pati par sevi. Bet tā tas patiesībā ir, ka es esmu vienmēr bijusi atkarīga no viena, diviem cilvēkiem, un pārējie man ir diezgan vienaldzīgi. Un tas atkal turpinās... Ir kādi ieteikumi ko darīt? Īsti ar pašapziņas celšanu negribas nodarboties. Man tā tagad mazliet asalve Viens vienīgs ieteikums - iedzen sevi ... mierā un mierīgumā. Atrodi veidu, kā pasēdēt klusumā, mierā, prom no cilvēkiem un pabūt ar sevi. Tu vienkārši esi sevi pazaudējusi. Laiks sākt atrast.
Tessa te nu man butu japajauta, vai tavi vecaki nav kadreiz lugushi tevi aizbegt projam no majam?
Alvasete1 Izdomājums, jo cilvēkam nav ko darīt piektdienas vakarā, labāk dodies gulēt vai mazgā traukus.
sed
Mjāaaa, pamatīgs jautājums Manuprāt vispirms jātiek vaļā no bailēm "ko citi padomās".
Tas laikam visa cēlonis..
ewitta
> Alvasete1 -žetons ! :)
Lai gan autorei drošvien smiekli nenāk.. Ieteikums -ej pie psihoterapeita un sakārto haosu savā galvā, jo tas neirotiskums Tevi iznīcinās kā personību.
Tinte Ak, zaļā jaunība....:)) Un vēl skorpions...Nu nespied pati sevi pie zemes. Prātīgums pieklauvēs pie durvīm nemaz negaidot un negribot :)
jozolsen Normāla izzinošā mētāšanas jaunībā,kamēr adaptēsies Lielajai Dzīvei.Dzemdē bērnu,nomierināsies ar sievietes sūtības atklāšanos...Savādāk vēl arī pēc 35 būs tādas pašas problēmas..
caress5
Iespeejams ka kädam esi ljoti vajadziiga, bet to neapzinies un atgrüd. Visas lietas ir pärrunäjamas, par visu ir järunä. Bez sarunäm domäs rodäs pilniigi nepareizi priekshstati un viss rädäs greizos spoguljos. Kä cilveeki tä valstis tä nonäk pat liidz karam.
Pashapzinjai ir jäbüt un tä ir jäattiista. Pats no sevis nekas nerodäs. Reguläras garas pastaigas ari paliidz domas sakärtot, iipashi mezhä, dabä.
Ljoti der iemäciities Autogeeno treninju (pashiedvesmu). Tas visus labos procesus paätrina.
planerdelta
"Bauslis" nr. 1. Cilveeki Tev apkaart (darbaa, uz ielas, sabiedriibaa, sociumaa, kuraa grozies, pat gjimenes loceklji, ja tas nav liigavainis vai viirs) NAV SVARIIGI!
Iekal to kaa akmenii sev smadzenees (saakumaa ar praatu), veelaak tas "ieraksies" arii emocijaas.
Protams, darbaa Tu esi profesionaale un dari savu darbu "the best", bet ne lai kaadam patiktu vai bailees no kaada, Tu to dari tikai sevis deelj, savu meerkju deelj.
Tas pats par visiem paareejiem, piemeers, vecaaki: Tu vinjus miili, apciemo, parunaa, uzklausi, bet ja vinji saka, ko Tev dariit vai nedariit, kaa vinjiem Tu izskaties, u.t.t. - vinji NAV svariigi.
Tu jau esi pieaugusi, lai 22, es tieshi tai pat vecumaa saaku sho "pashterapiju", un 2-3 gadu laikaa es mainiijos, mainiijas mana dziive, pat finanses un materiaalaa pasaule. Un mainiijas uz labu, ieveerojami.
Otrs, veseliigs dziives veids, tas mazina jebkuru stresu un speecina raksturu. Lai arii varbut Tavi vienaudzji, draugi vai tautieshi dara preteejo, taa nav Tava probleema un taa nav Tava dziive.
Viss naaks ar laiku, ja sapratiisi,ka dziive ir viena un Tu to dziivo SEV un maksimums 1 cilveekam, kurshs var buut tikai Tavs dziives partneris, kuru miili. Pat ne beerni, jo arii tie pieaugs un vinjiem buus savas dziives; Tu vnjiem nebuusi vajadziiga vai buusi vajadziga materiaalo apsveerumu deelj. Tapeec neziedojies NEKAM!
Hope007 Tāda sevis žēlošana ir pašiznīcināšanās. Ja nespēj būt pati ar sevi un no otra cilvēka kļūst atkarīga, nekas labs jau tur nav. Pazvani kadam radiniekam, kādam vecam draugam, varbūt kādam tieši šobrīd noderēs Tava palīdzība. Citādi var ieiet sevī un netikt vairs ārā
planerdelta caress5, labi pateica par "Ljoti der iemäciities Autogeeno treninju (pashiedvesmu). Tas visus labos procesus paätrina.".
ZemeGaiss Varbūt sāc beidzot darīt to,ko gribi PATI??!!
Donnie
nez, ir grūti...
iepazīsties ar cilvēkiem, izej ārā vakarā, paaicini kādu, un izklaidējies; )
Ohforf`sake Lai tiktu vaļā no atkarības, ir jāsaņemas un jābūt ar spēcīgu gribasspēku. Vai arī jāpajautā sev, kāpēc negribi tikt vaļā no tās atkarības.
abols23 Dorviana:Vispirms neslāpē garīgās sāpes alkoholā-negrēko!Turies pie Dieva baušļiem un dzīve sakārtosies.....
jozolsen Nu nav cilvēku...Ir vīrietis un sieviete ar atšķirīgām psihēm,uztveri...(pēc dažu niku komentiem,jau atšķirību vairs nav) Kas vienam dzimumam stress otram smiekli nāk..Ai,mīļākajām kurpēm papēdis nolūza...Tas jau ne kas,ka kurpes,apgērbu mīl..Stresu izdzīt ar EGOISMU!!! Nopērc jaunas kurpes,labāk paliks..
Alvasete1 Stresu un raudulīgumu aizdzen, ja izguļas, neko jau tas nemainīs, paraudi vienatnē, būs labi. Nekas jau nemainās no tā, neceri, ka citi pažēlos, tā nenotiks, jāiemācās vien būs pašai pārvarēt skumjas, vientulību un visu izjūtu gammu un paļauties vien varēsi tikai uz sevi.
Nu_ko_nu Laiks ir beidzot pieaugt,cik ilgi pamperos tupēsi ko?Pašapziņa Tev ir tik liela kā piecstāvu māja,tā kā tās Tev netrūkst:)) Mācies vienkārši dzīvot, nevis vaimanāt.
Forsha_Rupucene sāc nodarboties ar jogu un meditāciju.... un beidz tik daudz analizēt... pieņem sevi un beidz censties izpatikt citiem :) visiem tāpat neizpatiksi, tas nav vajadzīgs... esi Tu pati :)
Forsha_Rupucene un nevaino kādu citu, ka izjauc Tavu iedomāto mieru :D tas ir saprotami, ka apkārtēji mūs ietekmē... ja nevēlies, lai apkārtējie ietekmē, tad dodies taisnā ceļā uz kādu klosteri, tur būs bik mierīgāk, ja laicīgā dzīve par stresainu :D
Forsha_Rupucene ā un vēl... vislabākais veids, kā tikt galā ar stresu, ir neradīt to :) savu stresu mēs radām sev paši... tikai un vienīgi :) par visām savām emocijām, jūtām... nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 38) | nākamās >> |
