Kādos gadījumos "klapējat ar ausīm"?

esmucitta      bieži ne jau gadījums ir svarīgs ´klapēt vai neklapēt´, bet gad cilvēks, kas to pasaka

dafnids      Ja ir skaidrs, ka ir nepamatota kritika, vai tāds ir attiecīgais cilvēks, tad galvā neņemu. Ja pats esi kaut kādā lietā tā kārtīgi iededzies un sevi atdevis, tad sanāk sāpīgāk uztvert kritiku... un jā, emocionālais stāvoklis var ietekmēt.

Bonija8      Jebkurā gadījumā nepatīkamas piezīmes dzirdēt nav patīkami,bet vērā tās ņemu tad,ja teicējs manī ir iepriekš izraisījis simpātijas un cieņu ,,,kā zināt,kura viedokli šeit ņemt vērā,kura ne?...palasu iepriekšējās tēmas un komentus..kopējā aina diezgan ātri top saprotama.

siklika      tas laikam no noskanjojuma..reizem sacepjos taa,ka gribas uzlekt uz eceshaam- un iztaujat,ko tas pasaciitais isti noziimeeja, taa var arii lidz kashkjim aiziet..sanaak-jaa, emocionalais stavoklis ietekmee mani, kaut esmu gana nosveerta,ir gadijies uzvilkties uz kautkaadu sakaamo,kas nemaz nav bijis taa ljauni domats, bet ...un tad iznakums- atkariigs no otra cilveeka emocioanaalaa staavoklja..bet skandaliste es toch neesmu..:)...rezumee- nav nemaz tik viegli plivinat ar ausiim,tais gadijumos- ja kads norada uz maniem truukumiem...:)))

dogville      Esmu ljoti pashkritiska.Vienmeer varu uz sevi kaadu melnu humorinju attiecinaat.taapeec pupu mizas,ko citi saka un domaa,jo darbaa kakla kungu man nav.Vieniigais svariigais ir beernu viedoklis.Saprotu,ka mana dziives pieredze ne vienmeer var sacensties ar vinju erudiiciju,jauno tehnologjiju paarzinaashanu un citaam lietaam.

Torpedo      Nu, tā ir tīra sieviešu lieta - uztraukties, kā tas izskatīsis un ko kāds padomās (un nevar iestāstīt, ka katrs domā tikai pats par sevi, nevis viņu). Man bija tāda draudzene, kas nespēja pat pāriet pie mājas uz ielas otrā pusē esošo veikaliņu pēc maizes vai iznest gružus, ja nebija stundu likusi pilnu makejāžu :D

neko      "Un cik ļoti emocionālais stāvoklis ietekmē jūsu ieklausīšanos"
emocionāli izteikti apgalvoju nekad nav ņemami par pilnu... tikai mierīgi un nosvērti pateikts teksts vispār liks aizdomāties.

Vikentijs20      Iestājies Vienotībā, Zaķis un Āboltiņa iemācīs, kā ir klapēt ar ausīm.
Pat ne mazākā sejas vaibsta, tā lūk ir skola.

Deisa      to neko - un ja emocionālais fons nav skaidri nosakāms? Nu, piemēram, komentārs virtuālajā vidē. Ir komentāri, kuros vērts ieklausīties, bet ir arī pilnīgi bezjēdzīgi.
Vai arī ko saka cilvēks, kam vienmēr seja un ķermenis kā ledus klucis - bez emocijām - maska, ko ierasts nēsāt.

Bellatrixa      Daru to faktiski vienmēr, nevaru pretoties savai dabai. :) Bet tas, cik ļoti, ir jau cits jautājums.

KlusumsL5      "Klapēt ar ausīm" var tad, ja tam gruzītājam/-jai ir arī kāds sakarīgs risinājums pa rokai. Vismaz ieklausīties tad der. Bet ja tas ir dēļ kaučkādām nevisai aktuālām perfekcijām, kuras mani tobrīd neuzrunā, pienāc kādu citu dienu.. Un svarīgi ir arī tas, kā to pasaka

Lucy      Esmu impulsīva un emocionāla,varu uzsprāgt,kā atombumba un varu savaldīties un klusēt,ignorēt,tas pēc garastāvokļa,apstākļiem,skatoties kas par situaciju.
Šodien piem.uzsprāgu un vēl joprojām slapjas acis.
Sētniece vnk izrāva vienu manis stādīto kociņu,kurš nevienam netraucēja,viņai izskatās traucēja,nenoturējos,pateicu visu ko domāju.
2ivus gadus apčubināju,loloju,ka ieraudzīju izpostītu,vnk asaras birst vēl tagad,atceroties to skatu:(((((((

Puma      Ja cilvēks nav man autoritāte konkrētajā jomā, par kuru izsakās, tad klapēju ar ausīm :)

Bonija8      ..par emocijām,,nu man,piemēram,šorīt "palūkojoties pa istabas logu" un ieraugot savu vārdu "uzrakstītu uz pretējās mājas sienas",bija vesels lērums emociju,gribējās tam Dancoarmani uzgāzt to krāsas spaini uz galvas:)),bet ļaujot emocijām pierimt,biju priecīga,ka noturējos:)tagad te mazliet uzvelku vienu strīpu pār rakstītāja vaigu,bet diezvai pat tas pēcāk nebūs jānožēlo:))..tādēļ,nē,emocijas nav labākais padomdevējs,bet bez tām arī nevar,tās taču ir dzīves krāsa:)

JBG      Arī es esmu pilna emociju gamma.Nu sieviete taču ...Un iepriekš nekad nevaru paredzēt,kāda būs mana reakcija kā uz kritiku,tā uz pozitīvi teikto.Varu kraut trijos stāvos,varu pa vienkāršo atbildēt ,varu vienkārši paklusēt un varu birdināt asaras...gan no laimes,gan sāpēm....Bet tāda nu reiz es esmu.

psychobitch      uzklausu, bet daru pa savam.. emocijās neielaižos, ne jau tāpēc, ka tās iztrūkst, bet protu savaldīties, ar ko arī lepojos, bet, ja kādam tomēr sanāk izsist mani no līdzsvara, tad tas vairs neatkārtojas, jo visiem viss jau iepriekš ir skaidrs, tas par sekām..

ponytail_PA      Laikam jau tā ir lielākai daļai cilvēku - ieklausos sev nozīmīgos cilvēkos, bet klapēju ar visu, ne tikai ausīm, tad, ja viedokli pauž kāds, kurš man ir pilnīgi vienaldzīgs. Un tur lomu nespēlē pat kritisko dienu nervozitāte. Nupat meita nokritizēja nesen nopirktu apģērba gabalu, ar to arī viss - vairs to uzvilkt nevaru. Ja to būtu pateikusi kāda kaimiņiene vai paziņa - phe, lai neskatās, ja nepatīk!
Varbūt tas ir veids kā noskaidrot, kurš cilvēks ir patiešām nozīmīgs.:) Toties nozīmīga cilvēka pamatota kritika var radīt tāāāāādu fonu, ka pietiks ilgam laikam.

Cimper      Nu, kad emocijas sit augstu vilni, tad pat šķietami sīkumi ātri vien var novest līdz asarām. Sevišķi, ja tuvs un nozīmīgs cilvēks pasaka kaut ko ne pārāk glaimojošu.
Neta rējējus gan par pilnu neņemu - ne viņi pazīst mani, ne manu dzīvi dzīvojuši, ne manus pārdzīvojumus pārdzīvojuši. Pieļauju (dziļi sirdī gan zinu konkrēti :D ), ka lielākā daļa no viņiem, acīs skatoties, ne pusi nespētu pateikt ;)

incs12      Patstāvīgi!Ko negribu,nedzirdu,kas svarīgs-jau esmu uztvērusi...

velies      Jo plašāka dzīves pieredze, jo lielākas ausis ar ko klapēt, jo tā vai citādi nāk apskaidrība par visu un smīns par tiem, kas emocijās ārdās un nekontrolē ko pasaka....:D

Freja4 Paskatos uz sevi no malas un citiem arī iesaku! Tas ir, kā incs12 saka, klausos to, kas aktuāls un derīgs, vismaz man! Pārējais sviests. Ja redzu, ka cilvēks... nākamās atbildes