vai novērtējam to, kas mums blakus?

scheriff      Maldīgs ir uzskats ka savējie sapratīs un vienmēr piedos.

Tessa      kapec daudzskaitlii? runa par sevi. kas attiecas uz jautajumu-noverteju,atbalstu un celu. kas tur tads?

Elfeja      jā, es novērtēju. bet nu mācība līdz tam arī tika saņemta tieši par šo tēmu.

uz doto brīdi ir sajūta, ka ļaudīm pofigs par apkārtejiem, ka tik paši "balti un pūkaini" . Tāpēc daudzskaitlī, uzrunāju vairāk par vienu personu, atklātā tēmā ;)

limonija      Pat savus bērnus paši neizvēlamies, kur nu vēl vecākus:D Kādus Tas Kungs devis, jāņem par labu...

SaintSin      Ļoti bieži novērtējam tad, kad viņu vairs nav...
Tas, ka mūs atgrūž, ne vienmēr nozīmē, ka pret mums izturas slikti - varbūt tā ir pretreakcija uz mūsu pašu draņķīgumu, kuru mēs ikdienas skrējienā pat nepamanām. Dažreiz tiek pateiktas lietas (arī pamatīgi sabeigtas attiecības) kādu pavisam neizprotamu iemeslu dēļ, kas reizēm var būt gluži vienkārši aizvainotāja nelāgās dienas sekas. Citreiz mēs pat gluži nevainīgu frāzi varam uztvert kā šausmīgu pārmetumu, kas, savukārt, ir mūsu nelāgās dienas sekas.
Visādi var sanākt, bet tad ļoti lielu nozīmi iegūst spēja patiesi lūgt piedošanu vai piedot...

velies      Ko īsti autors vēlas sadzirdēt? VAI MĒS TIEŠĀM PATIESI NOVERTĒJAM BLAKUS ESOŠO SAVĀ IZPRATNĒ VAI TOMĒR MĒS NEIZPILDĀM BLAKUS ESOŠĀ VĒLMES VAI KAPRĪZES KO BLAKUS ESOŠAIS UZSKATA PAR NOVĒRTĒJUMU, NEIZPILDES VAI NESAPRATNES GADĪJUMA PAR NECIEŅU PRET BLAKUS ESOŠO VIŅA IZPRATNĒ...:d

jadore      Jā, spēju savējos pieņemt un saprast. Ir nākusi atklāsme, ka pret katru cilvēku jaizturas ar cieņu, arī ja viņš rīkojas ne tā, kā es vēlētos. Otram cilvēkam ir sava pieredze, savas iespējas un spējas, kuras atšķiras no manām. Atbalstu labos nodomus.

Closing_Time      ja kas neapmierina var taču nospārdīt kājām

psychobitch      ar savu būtību mēs veidojam cilvēkus, kuri mums ir blakus, gan pašu izvēlētie, gan ne mūsu izvēlētie, tā pat, kā tie veido mūs.. pastāvēs tas, kas mainīsies, jo viss, kas ir ap mums, ir vajadzīgs mūsu attīstībai virzienā uz augšu... saliekot kopā grūtībās ienaidniekus, pat tie kļūst draugi...

velies      Un kāpēc izvēlamies, ciešam un paciešam-paturam tos kas mūs nenovērtē, jo paši tos nespējam novērtēt ja reiz uzdodam šadus jautajumus...:D Laikam jau pašiem tas ir savā veidā izdevīgi.....

KlusumsL5      Žetons jautātājai! Bet mēri ir dažādi; ja vērtējam, tātad kaut kādu vērtību/priekšstatu sistēmā, un nevajag uz to spekulēt.. Un augstprātības ik pa laikam visiem sakāpj galvā; jautājums, kā mēs ar to sakāpumu izejam no situations un vai ar partneri tajās varam samierināties ;)

Nimfete_      Viss ģeniālais ir vienkāršs. Ja ikviens ikdienā vadītos pēc principa: "Nomazgā vispirms savu pirkstu, pirms Tu ar to rādi uz cita netīrumiem", tad būtu mazāk neiecietības un konfliktu. Un tas neattiecas tikai uz attieksmi pret ģimenes locekļiem.

KlusumsL5      Un galu galā katras nākamās "nopietnās" attiecības- gribi to, vai ne,- jau ir daļa no Tavas ģimenes. Ja to ir bijušas pāris vai vairākas, "sūdu" tekstus attiecībā uz sevi var izpelnīties ļoti viegli. Vienus celsi, otri grims..

Leikips      Tas ir tik relatīvi, žēlošanās par savu tuvāko būs vienmēr, bet ne vienmēr tā izsaka būtību. Un būtība ir tāda, ka savējais ir sabiedrotais, uz kuru vari paļauties, kuram vari droši uzticēt sargāt muguru nopietnās situācijās. Tas ir tas nepateiktais, tikai sajūtās izsakāmais, kas vieno. Pārējais ir tikai vārdi.

adamsone      Tas ir pirmais pants bēdu dziesmai "Un tad viņš nomira un tad es sapratu"?
Visādi sanāk, radus neizvēlas, ja kašķīgus radus nu ļo-o-oti novērtēsi un balstīsi, mazāk kašķīgi viņi tāpēc nepaliks.

Elfeja      ok, ir radi, kurus tiešām ir labāk tālāk pasūtīt, nekā par tuvu pielaist. Ir gadījies. Bet kopumā mūsu pašu attieksme pret cilvēkiem reizēm liek vēlēties ko daudz labāku. Nez kāpēc vienmēr aizdomājamies par to, kā pret mums izturas, ne par to - kā paši rīkojamies.

nemaz i nomirt nevajag kādam, lai kaut kad pielektu kā dzīvojam. un jā - no malas tas tā spilgtāk redzams. savā acī kā zināms i skabargu nepamanīsi, kamēr tos baļķus, mūžīgos baļķus citu acīs....

Samila      a kas? vairs pagražoties nedrīkst???

av2      vispirms ir saveejie, tad vissi paareejie.

garinsh207      vispar tada tautas dziesma,ar gana vienkarshu domu-visi man labi bija,ja es pati laba biju...
tapec nav jegas satraukties par citiem kadi vini ir,bet jasak ar sevi

mieru_tikai_mieru      pirmkārt, tik tiešām - lieto vienskaitli. Citādi, lasot rodas sajūta, ka visiem ir tikpat draņķīga apkārtne.
Un, otrkārt, taisnība Gariņam - visi man labi bija, kad es pati laba biju. Visi mani naidenieki, kad es naida cēlājiņa.

Freja4 Novērtē novērtē, bet nevajag dzīvot citu dzīvi, sava pazaudēsies. nākamās atbildes