vai novērtējam to, kas mums blakus?
pēdējā laikā dzirdu daudz dažādu žēlabu - vīrs sūdīgs, sieva traka, bērni neklausa, sievasmāte vispār ragana. vīramāte - ak´dies atpestī.ikdienas skrējienā aizmirstam, ka tie visi ir mūsējie, ģimene, mīļotie cilvēki, kurus paši vien izvēlējāmies. Vai novērtējam tos, kas mums blakus? tos, kas pacieš un piecieš mūs tādus kādi esam?!
Cik spējam "pacelt" savējos tīri morāli? vai tomēr biežāk nogrūžam sūdos ar tekstu " nu šitais jau neko nesajēdz vairs? "
Freja4 Novērtē novērtē, bet nevajag dzīvot citu dzīvi, sava pazaudēsies.
AivarsN Savu muguru sargāt var uzticē bērniem,vecākiem,citiem tuvākiem radiem,bet,tā sauktajai otrai pusītei,-ļoti vieglprātīgi. Zinādama visas tavas ievainojamākās vietas,nodos visnegaidītākajā brīdī,vissāpīgākajā veidā. Mana personīgā pieredze un ne viena vien.
Deisa Man ir tā kaite, ka tikko kāds runā par kādu ko sliktu, man to aprunājamo gribas aizstāvēt, izcelt to labo, kas tam cilvēkam ir. Un nav runa tikai par tuvajiem. Pat, ja kāds no tuviem, mīļiem cilvēkiem sāks par kādu sūdzēties, nostāšos ne tā tuvinieka pusē, bet drīzāk aizstāvēšu vainojamo vai par tēmu neizteikšos vispār. Ja gribās ap sevi labu, gaišu pasauli, tad kāpēc to piesārņot ar negācijām?
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 23 (kopā 23) |
