Draugs(i)?!

dzjuuda      Īsti, neīsti, padziļināti, un kādi tik vēl ne...vienkārši ir cilvēki, kam to visu n e v a j a g!
Nezinu, vai to var klasificēt kā pašpietiekamību, ja kādam vienkārši nevajag to personu X, kurai/kuram uz pleca paraudāt, jeb divos naktī palīdzību lūgt.
Manuprāt nav tāda pareizi/nepareizi...ir saskaņā ar savu iekšējo es, vēlmi un vajadzību, nepieciešamību.
Vienam vajag, otram ne - secinājums: ar to mēs arī atšķiramies.
Bet draudzēties patiešām nav viegli - tās ir attiecības, kuras ir jākopj, jāuztur, jāveic ieguldījums, lai tās pastāvētu.

Luusila      Draudzene man ir kaut kas apmēram tāds kā māsa. Kad viņai veselības problēmas samilza tiktāl, ka bija jārēķinās, ka viņas varētu arī vairs nebūt, tad bija pilnīgi skaidrs, ka viņas bērns uzaugtu pie mums. Toreiz viss beidzās labi, un mūsu draudzība ilgst jau 33 gadus.
Ģimene- tas ir klans. Visi viens par otru, kaut gan vilks uz zoba un apkramsās ne par knapu. Paziņas ir kaut kas virspusējs. Īsti draugi ir kā ģimenes locekļi, tikai bez asinsradniecības.

av2      man ir kaadi 3 iisti draugi.Divi Latvijaa, viens Ameerikaa.. Un kaadas 3 draudzenes, Anglijaa , Latvijaa , Ameerikaa. Kaapeec vajag? Kaadreiz ir labi, ka kaads uzklausa, uzmundrina, pasaka labu vaardu tad, kad vissi paareejie rej. Tiessi tad, kad esi..."gar zemi", tad tie draugi ir tie, kas ir taveejie. Kautkaa taa ir sanaacis.Neesmu jau speciaali vinnus mekleejis.
Hmm, padomaaju, un veel, ir taada forssaa sajuuta, ka arii tu esi kaadam vajadziigs ne tikai labos dziives mirkllos , bet arii gruutos briizzos. Jaa, sajuuta, ka esi vajadziigs laikam ir svariiga.

neko      Ir lietas ko nevar atrast, tās rada tikai laiks un piedzīvotais. Pie tādām pieder arī draudzība. To neveido - viņi vienkārši rodas (vai nerodas). Un to nemaina ne mainīgas intereses pa dzīvi ne attālums ne tā brīža intereses. Citiem vārdiem skot īsti draugi; tās ir sekas citiem notikumiem cilvēka dzīvē. "Laika pārbaudi izturējušas personas". Un tam nav nekāda sakara ar nostaļģiju vai pagātni; tās ir pārbaudītas tagadnes vērtības.
Ir draudzības surogāti - attiecības ko mērķtiecīgi kopj un veido. Tādas pastāv tikai tik ilgi kamēr ir ērtas/izdevīgas/vajadzīgas un pārstāj eksistēt kad vairs nav ērtas/netiek koptas.

Ne reti šāda veida attiecības saista radiniekus, jo ar tiem gana daudz kas kopīgs tiek piedzīvots, bet ne vienmēr, tik pat labi tas varbūt kur citur pa dzīvi sastapts cilvēks.

Priekš mani draugi ir viens no kritērijiem pēc ka vērtēju cilvēkus. Viņa esamība liecina par cilvēku spēju veidot noturīgu saikni ar apkārtējiem. Savukārt cilvēks bez draugiem visticamāk neko ilgstoši paliekošu izvaidot nevarēs. (nu var jau cerēt ka tu nu būsi tas pirmais veiksmīgais gadījums ar ko sanāks, bet tas tomēr tā mazliet naivi)

Tā starp citu "Mees mainaamies un arii muusu draugi mainaas, pilniigi logjiski, ka "seno laiku" draudziiba vairs nevar buut, jo mees esam shodienaa- citi.";
Spēja saglabāt kontaktu neskatoties uz to ka cilvēki mainās un laiks dara savu ir arī viens no laulības stabilitātes pamatnosacījumiem. Ar sievu Tev paveicies, ja viņai ir tādi draugi, tad visticamāk viņa spēs saglabāt kontaktu arī ar Tevi, neskatoties uz izmaiņām, kas neizbēgami skar mūs visus 5, 10 un vairāk gadu laikā.

planerdelta      Tas mani arii lielaa meeraa agraak ir attureejis no dazjaadaam "draudziibaam": kaadam ko vajag, kaads meklee izdeviigumu, kaads meklee sakarus, kaada tur vairs draudziiba?! Peec dabas, "sirdi kratiit" nepatiik, ja nu tieshaam ljoti tuvam cilveekam, taa laikam tad buutu gjimene, ne draugi vai pazinjas.
av2, apbriinoju, kaa varat uztureet draudziibu esot aizokeaanijaa? Es nevareeju jau no citas Eiropas valsts, kura saliidzinoshi ir krietni tuvaak un arii muusu mentalitaates ir liidziigaakas. Kaa tas ir izdevies (kaa saprotu, ilgstoshi)?
neko, tas par taam izdeviiba un subproduktiem, man ljoti saprotams. Bet stabilitaate? Nezinu vai draudziibas noturiiba noraada uz stabilitaati, lauliibu noturiiba, jaa, tur nav nekaa ko iebilst, ja kaads speej gadiem, gadu desmitiem buut laimiigs un dariit laimiigu otru, tad nav komentu. Ciena un respekts.
Biezpiens, tieshi taapeec, ka neveelas izmantot vai tapt izmantots, neistu draudziibu kopt un uztureet.. neredzu tam nekaadu jeegu(paardomaajot, pienjemu, ka 1 reizi tieshi taada "draudziiba" man bijusi), bet kontaktus var lieliski atrast starp koleegjiem un pazinjaam, pat ljoti attaliem.

Biezpiens7      Jāsaka,es neko nekopju.Varu gadiem nesazināties ar saviem draugiem,vienkārši zinu, ka viņi kaut kur ir un dara savu darāmo,iet savu ceļu,izdzīvo savu dzīvi;kad vajadzēs pa īstam,tad arī sazināsimies.Paziņas mainās,te ir,te aiziet no mūsu ceļa un mēs pat neatceramies,kas tie tādi bijuši.

Cafe_Noir      īsts draugs vienmēr tevi atcerēsies, kad viņš atkal nokļūs nelaimē

Puma      Man ir "tādi" draugi, bet es nemāku tā pateikt - kāpēc man viņi ir vajadzīgi?
Jā, ir jauki, ka ir cilvēki, kas izlīdz nelaimē, bet ne vienmēr tie uzreiz ir draugi.
Tie "īstie" draugi ir sajūtu līmenī - kurus satiekot dvēsele dzied - un laikam tāpēc tādi ir vajadzīgi, pat nepieciešami.

_Krasula_      "Priekš mani draugi ir viens no kritērijiem pēc ka vērtēju cilvēkus. Viņa esamība liecina par cilvēku spēju veidot noturīgu saikni ar apkārtējiem. Savukārt cilvēks bez draugiem visticamāk neko ilgstoši paliekošu izvaidot nevarēs. "/c/
Mani savukārt dara uzmanīgu cilvēki, kuriem ir daudz draugu. Jo rodas iespaids, ka šādi cilvēki nav spējīgi veidot padziļinātas attiecības-t.i., kvalitātes vietā ir kvantitāte.
Bet visticamāk, ka gan viens, gan otrs pieņēmums ir stereotipisks un ne vienmēr atbilst patiesībai.

Deisa      Man īstie draugi ir tie, ar kuriem var aprunāties, ja rodas kādi jautājumi, problēmas. Kas ar sarunām palīdzēs man nonākt līdz vajadzīgajām atbildēm, pateiks savu redzējumu un neapvainosies, ja kāds viņa padoms tomēr arī netiks ņemts vērā. Un ir super, ka es to pašu viņiem varu sniegt pretī - būt zvana vai datora attālumā, kad vajadzīgs kāds, ar ko izrunāties. Tiesa, vislabākā draudzība ir tieši ar tiem, ar ko ir liela distance, jo tādai esot nekādas materiālās lietas attiecībās nav iesaistītas, tikai sapratne, interese, morāls atbalsts, kopīgas tēmas. Piemēram, nereti rodas kādi konfliktiņi attiecībās, izrunāt to tikai ar iesaistītajām pusēm nav visai prātīgi, jo katram ar to saistīsies kaut kādi subjektīvie priekšstati un galvenais - sakāpinātas emocijas, bet labs draugs padalīsies ar neatkarīgu viedokli no malas, bez iesaistītām liekām, sakāpinātām emocijām.

Lucy      Labi paziņas man ir daudz,bet īsti draugi uz kuriem paļauties ir 3rīs,īpaši viena druška ar kuru esmu pazīstama vairāk,kā 40+gadi,sazvanāmies regulāri,apciemojam viena otru pēc iespējam,kopā esam ceļojušas.Tev cik noprotu nav ne draugu ne sava viedokļa,ne savas domas,jo,kā kas,tā raksti te un jautā,kur aprecēties,kur vest medusmenesī,cik dziļi spraust,kad izvilkt ārā ,jee tu esi vēl bērna prātā,lai arī te centies būt aberkruts:DDDDD

neko      "Mani savukārt dara uzmanīgu cilvēki, kuriem ir daudz draugu. "
var būt daudz paziņu, bet draugu nekad nemēdz būt daudz.:)

psychobitch      draugs tas ir forši, it sevišķi tad, kad tev jāaizbrauc komandējumā un jaukajai sieviņai sametas garlaicīgi.. labāk viņus atstāt paziņu statusā, kādreiz vēl var noderēt..