Kuros brīžos greizsirdība ir postoša, bet kuros ne?

garinsh207  Ne jau laulībā dotie solījumi un zvēresti ir tas,kas pa īstam satur kopā divus cilvēkus,tas ir kā pašapmans ar ko rada iluziju-mans ir mans:-) Bet ilūzijas sabrūk ātri vien.cita lieta,kad abiem ir tāds apzinās līmenis,kur abi saprot -nedari otram to,ko nevēlies, lai otrs tev dara un nedari ne sev,ne otram problēmas.ja nav tāds apzinas līmenis,tad nekāda laulība un zvēresti nelidzes

Vivochka  Greizsirdība pati par sevi ir sevis un citu pazemošana. Bet piedošana ir sava veida augstsirdība, jo kļūdīties ir cilvēcīgi. Protams, ja tas neatkārtojas.

Deisa  Ko nu kurš saprot ar greizsirdību. Es to vispār īsti nesaprotu, laikam tāpēc, ka neesmu izjutusi? Bet varbūt esmu un man tā patīk? Katrā ziņā, ja tā saistīta ar īpašnieciskumu, tad kaut kas nav riktīgi, tad tas cilvēks, uz kuru greizsirdība raidīta, tiek nostādīts tādā kā preces lomā - mana mantiņa, nevienam nedošu, neviens to nedrīkst gribēt. Savukārt, ja vīrietis redz, ka sievieti, ar ko viņš ir kopā, iekāro cits, arī rada tādu kā greizsirdību, kas pēc tam atsaucas kaislē starp viņiem abiem, tad kas tur slikts? Tas, ka viņš tādā veidā pašapliecinās? Bet sieviete jau tad arī iegūst, saņemot viņas virzienā raidīto kaisles, iekāres devu. Vai kāds var norādīt uz iekārojamu pretējā dzimuma pārstāvi, kas nevienam citam pievilcīgs/a nešķiet? Diezin vai. Parasti ir otrādi - hormonu un citas ķīmijas ietekmē samīlās, bet ar laiku manot, ka neviens cits tādu negrib, hormoni noplok un pašu sāk urdīt velniņš - a kas tad man viņā vispār patīk?