Kāpēc dažām sievietēm vajadzīgs vīrietis kalps?

neko  Jebkurā mājā parasti ir viens saimnieks/saimniece un pārējie kalpotāji.

Ananda_A  Jā, neko, tradīcijas jāsaglabā!:((( Jo ilgāk, jo labāk, pat, ja viens no partneriem tiek pazemināts!:DDD

Deisa  Kalps/-one vajadzīgs tam/tai, kam vajadzīgs apliecinājums, ka pats/pati ir saimnieks/-ce. Iemesli var būt daudzi un dažādi - kā protests pret apspiestību, kā varaskāre, kā apliecinājums, ka esi svarīgs tam otram, kā norma, kas iegājusies no bērnības (vērojot attiecīgu modeli ģimenē) utt. utjp.

neiet  Ja par zupas šķīvi var dabūt sētnieku, pavāru, autoatslēdznieku, kurinātāju un šoferi vienā personā, kāpēc ne.
Man gan tāds nederētu. Bet ir kam der.

dacika  Es jaut. būtiski pārformulētu: kāpēc DAUDZIEM VĪRIEŠIEM ir vajadzīga kalpone?? Jo tādu ir daudz vairāk nekā otrādi. Un sievietes-kalpones -zosis -izlaidušas savu zosu tēviņu līdz nemaņai, apkalpojot, un pēc tam draudzenēm sūdzas, ka viņš sliņķis un nejēga.

_Kaisle_  Ha, man ir kalps!Uzskatu, ka esmu vismaz šajā dzīves posmā viņu nopelnījusi!:)

Ananda_A  Ja skatās dziļāk, kalpa domāšana būtiski ietekmē panākumus dzīvē kopumā. Cilvēks, kas radis izpildīt komandas, nekad nebūs līderis. Uzņēmēju aprindās ir zināms, ka šejienieši savas kalpa domāšanas dēļ dodas meklēt darbu ārzemēs, jo neies tak kalpot tādam pašam latvietim.
Vai nav tā, ka var izdarīt jebkuru darbu, bet nejusties kā kalps? Kāpēc cilvēks jūtas kā kalps?

cukurs4  Tāpēc ka kalpiem ir vajadzīgi kungi vai kundzes!!!

neko  dacika: kalpones nemaz ar tik daudziem nevajag, vīrieši parasti matemātiku pamatskolas līmenī pārzina un zina, ka mājkalpotāja izmaksā daudz lētāk par sievu/draudzeni:)) Drīzāk problēma ir pat pretēja - kad sieviete pasaki viņa zupiņas neinteresē, māju kopt nevajag un saimniecība viss ir labākajā kārtībā arī bez viņas, tad šamā paziņo "nu tad jau es tev esmu vajadzīga tikai vienam":)
Kotlešu cepšana un mazgāšana ne reti ir lielisks veids ka izvairīties no sarežģītākām lietām kā morālais atbalsts, veselīgas emocionāla gaisotne mājā utt.:)

patsgugudums  Tas, kāpēc attiecībās kāds sāk justies kā kalps vai kungs, ir jāprasa tiem, kas ir konkrētajās attiecībās. Neesmu jutusi, ka mani kāds pārmērīgi izmantotu, neviens nekad arī nav teicies būt manis izmantots.

Cilvēkiem ir mutes, un tās lieliski var izmantot, lai šādus jautājumus risinātu savā starpā, nevis ilgstoši ciestu un pēc tam sūdzētos internetā. Galu galā, ja es vīrietim lūgšu iznest miskasti (banāli), un viņš to arī izdarīs, neko nesakot, kāpēc lai es domātu, ka ir problēma?

dacika  >neko Tu spried pēc sevis,bet daudzi vīrieši ir primitīvāki un domā savādāk nekā Tu. Ne velti šeit kā paruna jau ieviesies teiciens,ka galvenais, kas sievietei jāprot ur labi kotletes uzcept un iedot,cik vīrietim gribas.
Bet kas attiecas uz mani, tad es Tev pilnībā piekrītu, ka ir daudz citu svarīgu lietu nekā tikai pieminētās.

dzjuuda  Pavisam nesen izlasīju(diemžēl avotu neatceros) tēzi par to, ka mēs mīlam tos, kuriem kalpojam. Aptuvenā runa par to, ka cilvēks izjūtot vēlmi kalpot, un kalpojot tā(vienā no veidiem) pauž savu mīlestību pret personu, kurai kalpo. Sākumā likās pilnīgs apsurds, bet apskatot(savā prātā) attiecības: māte/bērns(piemēram), vairs nav manī tik liels noliegums pret šo tēzi.
Nekrītot galējībās, un pārlieku neaizraujoties - tomēr tajā visā nav nekas amorāls, jo - mums taču katram kādreiz gribas/iegribas, lai brīdī, kad esam jauki ieritinājušies siltā pledā pie TV, kāds atnes(!) tējas krūzi, nevis pašam rausties laukā no omulīgā stāvokļa. Pavisam sīks, pat nebūtisks, ikdienišķs kalpošanas/pakalpošanas piemērs. Un domāju, ka arī paši esam gatavi reižu pa reizei uz tādu, vai līdzīgu uzupurēšanos(pārāk traki izklausās, labāk pakalpojumu) otra labā.
Man kopsavilkums sanāk tāds, ka visi esam kalpi, un mums visiem vajadzīgi/gribās(reizēm), lai mums būtu kalps! Ja došana/ņemšana ir gana līdzvērtīgās proporcijās, tad kādēļ gan ne?!

dacika  dzjuuda Tevis teiktajā ir daudz patiesības, tikai tējas krūzes pienešana mīļotajam u.c.līdzīgas lietas jau nu noteikti nav uzskatāmas par kalpošanu...īpaši ja tas un pārējais notiek abpusēji, protams, neuzskaitot, cik kurš no abiem bieži un ko "pakalpo".

Rashela  Visticamāk tāpēc, ka viņas nav uzaugušas laimīgā, sabalancētā ģimenē.

Laimīga sieviete pakļaujas vīrietim. Laimīga sieviete ir bezatbildīga un nepieņem lēmumus. Viņas vietā to izdara viņas spēcīgais, gudrais, apbrīnojamais vīrietis ;) Bet viņa bauda dzīvi un rūpējās par savu lielisko vīru un ģimeni.

Lucy  Ko nu tev ko pārmest,ne tev vīra,ne īsta spraudēja!
Es tā vnk domāju,aiz ko tev rodās jautājumi tevis pašu neskaroši??
Par vīriešiem kalpiem neko nezinu,mūsu laikos tā nemaz nevienu uz ceļiem nenolikt,lai kalpotu.

Luusila  Nupat divas dienas atpakaļ man vestē raudāja šitāds te kalps. Sapinies ar riktīgo Bārbiju, smuku kā lelli. Šai sīcis pūrā. Paša nekur nestrādā, guļ mājās, savas naudas nav. Veļu iebāž vešmašīnā, bet tad sakrauj čupā un negludina; skapī arī nesaliek. Lai vīriets pletējot, ja šim tik sāpīgi vajagot. Ēst netaisa, jo neesot nekāds pavārs, un tāda gatavošana šai nemaz nepatīkot. Kad vīrišķim brīvdiena, tad pie plīts pašam jāstāv, jo "tev baigi forši sanāk". No algas jānopogā krietna summiņa par skaistumkopšanas procedūrām, frizieriem utt. No veikala viss rijamais jāsanes un par sīča dārziņu jāsamaksā, bet audzināt sīci nav brīv. Ja ko kādreiz atļaujas aizrādīt, tad Bārbija metas virsū kā fūrija, ka šās bērnu nemīlot.
Nu ko tur teikt, kur aitas (auni), tur cirpēji. Kas pats par lupatu grib būt, tam pašcieņu neiemācīt. Un savu ceļu dzīvē katrs izvēlas pats, pakļaujoties savai gribēšanai (visādās nozīmēs).

Deisa  to Rashela - tikai tā bezatbildīgā laimīgā sieviete, kas nepieņem lēmumus, ja sagrib konfekti, bet līderīgais vīrs paskaidro, ka saldumi pārāk lielās devās ir kaitīgi un neļauj, pēkšņi var kļūt nelaimīga, ja nesaprot vīra paustos argumentus. Kaut uz sekundi, bet ar to var pietikt, lai ierosinātos sievietes galvā doma par vīrieti-kalpu. Nu un, ja domas sēkla iesēta, tad vien atliek vien skatīties, kādā augsnē tā ir iekritusi - akmeņainā vai auglīgā.

dacika  Luusila, nu akurāt tas, ko pieminēju iepriekš, tikai te vīrietis pats kalpo un izdabā un pats sūdzas... ;d
Arī es pazīstu pāris tādas sievietes un nepateikšu neko jaunu, ka viņas šādus iztapīgus kalpus NE CIENA, NE MĪL..bet viņi domā..jo vairāk kalpos, jo vairāk tiks mīlēti... Beigās sievietei jau vemt gribas no tās iztapšanas un viņa viņu pamet. (Drošvien analoģiski, ja izdabājušā kalpone ir sieviete, - tas nesekmē vīrieša mīlestību un cieņu pret viņu, vnk ērti un viss!)

adamsone  Viņām var būt savi iemesli, ja kādu tādu satiec, tad apjautājies, nav ko tukšu kult. Tam, kurš jūtas nepelnīti izkalpināts, jāsāk kko darīt lietas labā, vismaz runāt.
Reizēm tomēr ir labāk klusēt un kalpot, dumposies - būs brīvs kā ērglis, neizskatīgs mazs vīrelis, ar savu mazo algu, bez dzīvesvietas, bez bērniem un, tā sakot, atbalsta grupas, toties ar alimentiem un varbūt parādiem, ak jā, "asinssūcēju" ceturtdaļgadsimtu lietoto auto gandrīz aizmirsu.:D

Momo  liela laime ir dzīvot saskaņā ar savām vēlmēm. un tie izkalpinātie bieži vien nemaz tik izkalpināti nav, vnk viņiem gribas dzīvot savādāk, gribas sākt saņemt algu par padarīto (aprēķins vai gļēvulība). un bieži vien elementāras rūpes par otru tiek uztvertas kā kalpošana, kam ir nicīga nokrāsa. no otras puses ir tāds pats, kam šķiet, ka viņš/viņa ir saule, kam pienākas viss, kam pašam nekas nav jādara. viens kalkulē, cik ir otram pakalpojis, otrs - par to, kas vēl varētu pienākties un cik tam kalpotājam jābūt laimīgam, ka saule viņu apspīd. ideāli jau būtu dot un ņemt neskaitot. bet kurš ta tā var! :)

Geisha Nevajag dzīvot tādās attiecībās. Mēs neesam ne kalpi, ne kungi. Ja cilvēks Tev ir dārgs un Tu viņu cieni tad nav grūti sagatavot viņam ēdienu, izmazgāt un arī... nākamās atbildes