Meli vai patiesība
Situācija: viens no partneriem piekrāpis otru. Kā labāk? - atzīties, krist ceļos un lūgt piedošanu vai mierīgi dzīvot tālāk, mēģinot sadzīvot ar meliem un zvisu laiku baidīties, ka agri vai vēlu patiesība atklāsies - vai nu pašam strīda karstumā izpļāpājoties, vai piepalīdzot kādam "draugam"esmucitta atzīšanās ir lielākā muļķība, ko vien var izdarīt
skabarga mierīgi dzīvot tālāk... tas ko es nezinu ,mani neskar ..pats muļķīgākais ir mocīties greizsirdībā, strīdēties pierādīt savu nevainību ,līst otra telefonos utt..:)
neratni_stasti Nesaprotu, kādā sakarā strīda karstumā nespēj savaldīties un turēt muti, turklāt vēl stulbāk ir to izklačot mistiskiem draugiem. Ja stāsta draugiem, tad jāstāsta arī laulenim. Tas tā, atraujoties no morāles.
VecmeitaARrunci Es pieturos pie principa-nosleepums ir tad,kad par to zina viens cilveeks-es pats.Jo draugiem ir atkal draugi un taa tas aiziet.Nokluseesana nav meli.Sajaa gadiijumaa-abi kviti un nav ko breekt.
Arish
kāda nolūka dēļ ir doma izstāstīt? Aiz dusmām, palielīties, ieriebt ? Aiz cerībam ,ka piedos? Vispirms jau ir pašam jāizdomā,vai vēlies turpināt vai tomēr šīs bija vienīgais kļūmīgais soli un Tu to nožēlo....Nu nezinu...pasakot patiesību , ir jābūt gatavam, ka var sekot šķiršanās. Nu šādam pavērsienam arī jābūt gatavam
Un,ja dzīvo kopa tikai inerces pēc..ar domu ,ka var pašļūkt....aiz tā,ka nav cieņas ne pret sevi, ne pret partneri....
Pieauguši puikasmeitenes..:) paši izlemsiet,kā pareizāk
psychobitch vislabāk ir nekrāpt otru..
Svece Sieviete var samelot- viņas māk. Vīrietis praktiski nespēj tik labi melot lai sieviete kura ir blakus ikdienā to nemanītu. Tā ka secinājumi vienkārši - ja vīrietis grib melo- viņam jābūt izcili talantīgam melim.
hannaaste ir jāsaprot, kā tas otrs reaģēs. jā, un arī kāpēc pateikt? noslēpumu starp pāriem ir daudz un ne visi atklājami. kaut vai bērns, kas nav no vīra, bet vīrs domā, nē, , ir pārliecināts, ka viņa. piemēri no vēstures un dzīves.
fargo
krāpšana ir noziegums. un tas nav noziegums pret valsti, kādu svešinieku. tas ir noziegums pret cilvēku, kam vajadzētu būt vistuvākajam.
neatzīts noziegums turpina par tādu būt. katru nākamo dienu, nākamo nedēļu, mēnesi.
noziegumus nav iespējams labot, tos var tikai salīdzināt. un tas notiek caur piedošanu. tas ir universāls mehānisms un vienīgais.
tagad, vai cilvēks pret kuru noziegums ir pastrādāts to būs ar mieru vai vispār spējīgs piedot. tas vairs nav pāridarītāja ziņā.
bet pārkāpuma atzīšana ir pirmais nepieciešamais solis.
bet noziegumu mehānisms ir tāds, ka no viena izriet nākamais un no tā atkal cits. un tā, cilvēks kurš krāpa savu tuvāko un neizvēlas salīdzināšanas ceļu ir spiests izdarīt nākamo noziegumu - melot. un atkārtoti izdarīts pārkāpums kļūst par normu cilvēka ētiskajai stājai. un kopš norma ir kļuvusi pieņemama, piedošana kļūst neiespējama, jo pamazām cilvēkā pārstāj eksistēt uz piedošanas meklēšanu virzošais dzinulis - sirdsapziņa. šīs sakarība ir pamatā tam, ka daudziem noziedzniekiem kļūst neiespējami meklēt labošanās ceļu. viņi iekšēji vairs nav spējīgi to izdarīt.
Arish
Fargo pateica visu ka ar punktu uz "i"
tagad tik pašiem jaizlemj,turpināt pīties vai tomēr uzņemties atblidību
Un..patiesība atbrīvo, lai cik tā ir smaga
Dāmokla zobens virs galvas jau visu laiku, kamēr slēp, pārdzīvo...Un Tu jau tikai pats sev sliktu dari, slēpdams
Jā, uzņemies atbildību, pasaki.
DanaL fargo, šoreiz sliecos pievienoties Tavam viedoklim, tikai ir viens "bet"... var gadīties, ka patiesības atklāšana ne tikai iznīcina abus partnerus un attiecības kopumā. Nedod Dies´, ja abiem ir bērni, tad par upuriem kļūst arī viņi. Vai patiesība ir tā vērta?
VecmeitaARrunci Jaa,Danat...tur ir taa patiesiibas buutiiba-vai patiesiiba paliidz vai arii izniicina.sajaa gadiijumaa laikam izniicinaas.Vispaar ar to greeko loti daudzi-lai dusmaas kaadu aizvainotu,tiek pausta patiesiiba...bet taa ir kaa laviina,kaa sniega bumba-veloties no kalna,taa kluust izniicinosa.Kam tas vajadziigs????
Ananda_A Ja rodas šāds jautājums, tātad ir iekšējs diskomforts par notikušo. Galvenais ir atgūt iekšējo tīrību. Tātad vispirms ir jātiek skaidrībā, kāpēc tā notika un arī tas, kādas ir patiesās jūtas pret piekrāpto un to cilvēku, ar kuru krāpa. Izstāstīšana vien neko nedod. Patiesībā grēksūdze ir labs mehānisms, kā tikt skaidrībā pašam ar sevi un atgūt dvēseles mieru. Kad tikts skaidrībā ar sevi, tad gan, ja jūt, ka vajag, tad stāsta partnerim, ja jūt, ka nav jēgas- nestāsta.
Neratnais Varbūt jāsāk ar to, kāpēc ir sperts šis kļūmigais solis!!!??? Un... Ja jau reiz tas ir sperts, tad ko tu gaidi pretī ? Tā ir vnk neciena. Tur nav vairs ko...
Closing_Time kniebties ar visiem tālāk
DanaL Closing_Time (2015-03-29 18:22)! Es tiešām augsti vērtēju tavu nelokāmo konsekvenci :))
erucanob šāds jautājums tikai dumjas sievietes galvā rodas. Iedomājieties, ieviešam Valentīndienu-2,kad tanī dienā no rīta visi vīrieši, kuri laiž pa kreisi, ņemtu un atzīstas sievām, kad, kur, ar ko, kā, cik reizes!
_Krasula_
Interesanta Fargo doma par to, ka atkārtota krāpšana "kļūst par normu cilvēka ētiskajai stājai"/c/. Tā varētu būt. Tik skaļu vārdu kā "noziegums" es gan nelietotu, jo neuzticības iemesli mēdz būt dažādi. Nevar gan noliegt, ka tā ir vieglākā ceļa izvēle,- dažkārt ar neatgriezeniskām sekām.
Kā labāk. Kam-pašam, otram jeb attiecībām? Varbūt tās jau sen ir tikai aprēķina attiecības, un otrs/-a par notikušo ir lietas kursā.
sakuri Atzīties var tad ,kad vairs nedzīvo kopā ,tad var pateikt un pavērot reakciju...
DanaL erucanob (2015-03-29 18:36) Esmu ne tikai dumja, bet mentāli arī absolūti blonda :)) tāpēc jau arī interesē pārējo pieredze un viedoklis.
gertrude neatzīties, nekad un ne par ko. pat ja piedos, bāzīs acīs katra lielākā vai mazākā strīda laikā. piedot un aizmirst spēj tikai enģeļi, bet ne cilvēks parastais. nākamās atbildes
| Atbildes 1 līdz 20 (kopā 59) | nākamās >> |
