Meli vai patiesība
Situācija: viens no partneriem piekrāpis otru. Kā labāk? - atzīties, krist ceļos un lūgt piedošanu vai mierīgi dzīvot tālāk, mēģinot sadzīvot ar meliem un zvisu laiku baidīties, ka agri vai vēlu patiesība atklāsies - vai nu pašam strīda karstumā izpļāpājoties, vai piepalīdzot kādam "draugam"gertrude neatzīties, nekad un ne par ko. pat ja piedos, bāzīs acīs katra lielākā vai mazākā strīda laikā. piedot un aizmirst spēj tikai enģeļi, bet ne cilvēks parastais.
sandra111 sanemsi pec pilnas programmmmmmmmas!
erucanob Ja tik ļoti niez, tad var aiziet uz grēksūdzi baznīcā. 2 labumi,akmens no sirds, jo izstāstīts un izpildot mācītāja ieteikto dabon grēka atlaišanu.
hashashiin Varbūt jāsāk nevis ar visu to, ko vairums piedāvā un jāanalizē kultūrslānis, bet gan jāsaprot pašai, kāda ir Tava krāpšanas izpratne. Krāpt iespējams tad, ja ir bijis solījums/vienošanās ar dzīvesbiedru. Ja partneris piekodinājis būt atklātai par sānsoļiem, tad vajag izrunāt visu par un ap, citādi Tava dalība attiecībās kļūst par blēdību. Ja vienošanās nav bijusi, tad turi rūpi, lai dzīvesbiedrs nedabū STS un sirdsklauves, un pati sev izskaidro, kādēļ Tu to darīji.. varbūt tas ir simptoms attiecību krīzei.
Svece
Kas var atklāties pēc laika- kāds stāvēja un filmēja aktu ? Cilvēki jau satraucas parasti tikai par seksu - tas jau tas lielākais pasaules grēks , tā drausmīgā krāpšana. . Viss pārējais laikam neskaitās krāpšana. Vispār absurdi- lielākais grēks ja divi cilvēki sagādā viens otram baudu un pie tam nevienam citam nekas mazumā neiet un slikts nenotiek.
Nesaki neko.
iluuuzija Vajag aizmirst un vairs neatkārtot šo kļūdu, bet ja kas sāk uzpeldēt, tad vajag noliegt, otram vairāk sāpēs, ja nepaliks cerība...
2411laura Varbūt piedos, bet neaizmirsīs... Līdz reizei, kad būs izdevīgi to celt saulītē un izmantot... Tā ka padomā...
2411laura P.S. Meli nav tas pats, kas patiesības noklusēšana... Ja tā smalki:)
lode Kļūdīties ir cilvēcīgi, sevisķi agrā jaunībā! Ar kļūdu es domāju 1x, ko izjust, izvērtēt un...nožēlot vai nenožēlot.Ja nožēlot, tad pirmo un pēdējo reizi, un vairāk tā nedarīt! Būt labākai par tiem/ām, kuri/as pilda iepazīšanās portālu rindas esot ģimenes attiecībās.Klusēt un turpināt mīlēt un cienīt to otru cilvēku, kurš Tev bija un ir dārgs pirms šī nelāgā soļa...
intuito Analizēt var tikai konkrētu situāciju - meli dažkārt glābj, patiesība dažkārt nogalina!
quimera Noindēt ar nekvalitativo pārtiku un aprakt zem ābeles.
_Krasula_
Vispār absurdi- lielākais grēks ja divi cilvēki sagādā viens otram baudu un pie tam nevienam citam nekas mazumā neiet un slikts nenotiek. /c/
--------------------------
Svece, bet jau krietnu laiku atpakaļ kādā diskusijā minēji, ka līdzīgā situācijā sāpēja gan Tev, gan Tavai partnerei. Kādēļ tik absurdi?? Varbūt tādēļ, ka pie fiziskas tuvības cilvēks atdod daļu no sava sirds siltuma, maiguma, dvēseles...un, ka daļai cilvēku tā ir arī mīlestības izpausme, pat, ja jūtas snauž vēl tikai pumpurā. Un, ka tādā veidā tiek kaut kas atrauts, samazināts, noplicināts savam īpašajam cilvēkam. ABSURDI.
jadore
Arī piekrītu Fargo
Tikai caur atzīšanos, nožēlu, piedošanu attiecības var attīstīties tālāk. Jā, otrs var nepiedot un attiecības izbeigsies, cietīs piekrāptais, bērni..., bet krāpējam ejot uz krāpšanu uz to jābūt gatavam, ja nav vienošanās, ka abiem sānsoļi pieņemami. Ja cilvēki ir tuvi tie jūt, kad ir bijusi krāpšana, jo krāpšana ienes izmaiņas savstarpējās attiecībās arī, ja noklusē par to. Uzticēšanās pazūd. Ja piekrāptais no citiem uzzin par krāpšanu, viņš pat cienīt to otru vairs nespēs. Jo tad ir krāpšana + apzināta melošana.
Svece
Krasula - daloties ne vienmēr paliek mazāk.
Absurdi kad sāp nevis par nelaimi , bet par to ... Sāp bailes - mani vairs nemīl ?
Tev laba atmiņa- neesmu te bijis pāris mēnešu un tu atceries labāk par mani ko esmu teicis.
Man sāpēja no par to ka sāp otram.
Tās sāpes par ko šeit runa ( ka tevi krāpj) pazīstu arī , bet tās nav tik graujošas , kā ja sāpinu pats.
fargo
DanaL (2015-03-29 18:12) jautājuma autora komentārs
"...tikai ir viens "bet"... var gadīties, ka patiesības atklāšana ne tikai iznīcina abus partnerus un attiecības kopumā."
vainas atzīšana ir nesaraujama ar seku, soda pieņemšanu. persona, kas pie sevis domā - "aha, es atzīšos un iegūšu sev kādus bonusus, nomierinātas nervu sistēmas veidā, vai tagad vairs varēšu neizjust bailes tikt pieķertam/-ai"
tā, patiesībā, nemaz nav vēlmi meklēt patiesu piedošanu un nav arī patiesa savas vainas apzināšanās. spēja pieņemt sekas, izdarot pareizo izvēli, tā apliecina vainas atzīšanas patiesumu.
cilvēkam ir jāapzinas, ka otrs var arī nepiedot. bet ja cilvēks meklē piedošanu, lai sev atvieglotu dzīvi, tad viņš/-a šo piedošanu nemaz nav pelnījis.
tieši vēlme izvairīties no nozieguma sekām ir tā, ka cilvēki melo tā, kā te iesaka un aicina darīt. un jā, tas liekas un arī ir vieglākais ceļš. bet ir tāda ievērības cienīga lieta - pareizais ceļš nekad nav vieglākais.
to var novērot triviālās ikdienas darbībās - veicot pat kadu pienākumu vai darbu, pareizais ceļš prasa vairāk pūles nekā nolaidīgais, nepareizas ceļš, darbības veids.
un tā, ja kāds meklē piedošanu, vienlaicīgi pie sevis domājot ar to izbēgam no sekām, tad tāds cilvēks piedošanu nemeklē, tas meklē savu paša labumu. vēlreiz. vai tāds/-a piedošanu ir pelnījis? tas būs jāatbild tā cilvēka tuvākajam.
quimera
Tulīt putni atlidos no Dienvidiem .
Un visi vīri pametīs savas mīļakās un atgriezisies pie sievām!
DanaL
Tātad patiesība pāri visam? Un tas nekas, ka jākāpj pāri līķiem? Bet vai vissmagākais sods tomēr nav tas, ka vainas apziņa plosīs visu atlikušo mūžu.
Starp citu, es nemeklēju atbildi sev, nekad neesmu iesaistījusies paralēlās attiecībās varbūt tieši tāpēc, ka melot nespēju, bet patiesība pārāk daudziem sagādātu sāpes; šis jautājums radās iepriekšējās tēmas sakarā.
_Krasula_
Svece, "daloties fiziski"-nu gluži kā amēbai...ja enerģija paliek pāri, tad varbūt nepaliek mazāk- problēmgadījumos veikums ilgtermiņā var būt pat augstāks;psiholoģiski domāju, ka tomēr zaudējums-gan iepriekšminētās morāles pagrimums, gan iespējamā partneru atsvešināšanās un risks attiecību saglabāšanai kā tādai.
Sāp ne tikai "bailes, ka nemīl", bet arī tas, ka neiekāro, nenovērtē; neuzticas-neizrunā to kas attiecībās jeb fiziskajā tuvībā pietrūkst; ir vienalga kā otrs jūtas; un vispār viņam/-ai ir pie kājas tas, kas kopā piedzīvots, pārdzīvots, izlolots....
Piparkuka
NEKĀDĀ GADĪJUMĀ NEKO NETEIKT.
Aizmirst vai arī priecāties, ka kaut ko jaunu apguva- jebkādā ziņā - praktiskā vai morālā.
Labāk padomāt par savu partneri...... Un sevi- kāpēc tad tā notika ar mani, ka tā notika?!.......
Sākt mīlēt savu partneri beidzot!!! :) (kamēr viņš vēl ir!!!) Jo, ja nesāks domāt un mīlēt savu partneri- viņš drīz vairs nebūs. Un tad nebūs nekā- tici man!
lemija
Ja otrs neko nezina un pat nenojaušs par krāpšanu - nekādā gadījumā neteikt!
Ja mēģināt stāstīt, lūgt piedošanu un sapratni... nekā laba tur nebūs. P
lemija
Atvainojos,teksts aizskrēja nepabeigts:)
Piedošanu saņemsi ,bet aizmirsts tas netiks nekad. Un ar laiku, it kā no nekurienes, tas nostrādā ne tajā labākajā...
nākamās atbildes
| << iepriekšējās | Atbildes 21 līdz 40 (kopā 59) | nākamās >> |
